Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēljoprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem.

Izdzirdot vārdu “elektrošoks” pirmais, kas nāk prātā ir sāpēs salocījies uzbrucējs, kurš saņēmis strāvas sitienu no maza, bet visai efektīga aizsardzības aparātiņa. Bet daudzi cilvēki atceras dramatisko elektrošoka terapijas attēlojumu 1975. gada filmā “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, kur tika izmantota tam laikam ASV psihiatrijā visai bieži pielietota metode, ko tautā sauc par “elektrošoku”, bet medicīnā par elektrokonvulsīvo terapiju.

Ar veselību tradicionāli ir saistīti daudzi stereotipi, bažas un neskaidrības, vēl vairāk to ir saistībā ar uztura bagātinātājiem. Kurus vitamīnus un vērtīgas vielas dzert, cik daudz, vai tās var lietot kopā un vai tām visām ir kaut kāda jēga – jautājumu ir daudz, pat par tādu šķietami saprotamu un plaši lietotu bagātinātāju kā zivju eļļa.

Kā pareizi rūpēties par sejas un ķermeņa ādu ziemā un kā cīnīties ar ādas nepilnībām un grumbu veidošanos? Viena no populārākajām kosmētikas sastāvdaļām šobrīd ir retinols jeb A vitamīns, turklāt A vitamīnam ir būtiska nozīme arī vispārējā organisma veselībā.

Daudzi cilvēki uzskata, ka kafija bez kofeīna ir veselīgāka izvēle nekā parastā kafija, tāpēc noskaidrosim, vai kofeīns ir kaitīgs vai nav un kad izvēlēties bezkofeīna kafiju. 

Tas ir mīts, ka augsts holesterīns var būt tikai gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu. Augsts holesterīns var būt arī ģenētiski pārmantots no vecākiem – to sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju. 

Ikdienā ir daudz faktoru, kas pasliktina dzīves kvalitāti un ietekmē arī to, cik labi jūs guļat. Noderīgi padomi, kā uzlabot savu miega režīmu un parūpēties par sevi un savu ģimeni, lai saglabātu kvalitatīvu miegu!

Pēdējos četrus gadus mēs dzīvojam pasaulē, kad apkārt ir daudz stresa, baiļu un dusmu, kas var kalpot kā katalizators trauksmēm mūsos pašos. Citiem cilvēkiem tās var būt īslaicīgas, bet kādai daļai – var prasīt ilgāku laiku. Kā atpazīt trauksmi, un saprast, kuros brīžos varam palīdzēt sevi paši, bet kādās situācijās labāk meklēt speciālista palīdzību. 

Apgrūtināta vēdera izeja jeb aizcietējums – delikāta problēma, par ko ierasts skaļi nerunāt, par spīti tam, ka dzīves laikā tas skāris teju katru no mums. Kāda ir aizcietējumu profilakse un kā iespējams mazināt to simptomus, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Sniega kupenas, slidenas ietves, aktivitātes dabā – ziemā ir tik daudz riska momentu, kad pavisam viegli iespējams iegūt traumu. Sasitums, ja vien nav cietusi galva, protams, ir salīdzinoši maza problēma, taču ziema var sagādāt arī krietni nepatīkamākus pārsteigumus. Kā izvairīties no traumas un ko darīt, ja tomēr tā ir gadījusies?