Brīvdzemdētāju kustība: starp brīvības ilūziju un dzīvības riskiem
Pēdējos gados arī Latvijā sāk parādīties brīvdzemdētāju kustība – sievietes, kas izvēlas dzemdēt bez medicīniskā personāla klātbūtnes. Lai gan brīvība savā ķermenī un dzemdību pieredzē ir svarīga vērtība, pieejamie pasaules dati rāda, ka dzemdības bez profesionālas palīdzības būtiski palielina risku gan mātei, gan bērnam. Šī tendence, ja tā netiks rūpīgi izvērtēta, var atnest smagas sekas arī mūsu sabiedrībā.
Bīstamā realitāte: ko rāda pētījumi?
Starptautiskā pieredze skaidri norāda uz nopietniem riskiem brīvdzemdību gadījumā. Piemēram, Bergströma pētījumā (Research on maternal mortality in developing countries, 1990) secināts, ka trīs ceturtdaļas māšu mirstības notiek dzemdību laikā bez profesionālas palīdzības. Īpaši dramatiska situācija ir valstīs, kur 70% dzemdību notiek bez mediķu klātbūtnes, izraisot komplikācijas, kā asiņošanu, sepsi un eklampsiju.
Arī sistemātiskā pārskatā par mītiem grūtniecībā (Understanding Myths in Pregnancy and Childbirth, 2019) uzsvērts, ka neapmācīta personāla klātbūtne vai vispārēja palīdzības neesamība var radīt letālas sekas mātei vai bērnam, jo tradicionālā prakse bieži nav balstīta medicīniskos pierādījumos.
Pat attīstītās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, pētījums (Why do some women choose to freebirth in the UK?, 2016) rāda, ka brīvdzemdības var būt sekas iepriekšējām traumatiskām pieredzēm vai uzticības zudumam veselības aprūpes sistēmai. Tomēr šāda izvēle nemazina reālos riskus.
Īpaši satraucoši dati ir no ASV, kur jaundzimušo mirstība neplānotās mājas dzemdībās bez mediķiem ir 27,98 uz 10 000, savukārt dzemdībās ar sertificētu vecmāti – tikai 3,27 uz 10 000. Šāda statistiska atšķirība liecina par milzīgo ieguvumu, ko sniedz profesionāla dzemdību palīdzība.
Latvijā – alternatīva slimnīcai jau pastāv
Latvijā ir pieejams alternatīvs dzemdību palīdzības veids – mājdzemdības ar profesionālām, sertificētām vecmātēm. Šīs vecmātes ir speciāli apmācītas darbam ārpus stacionāra, un viņām ir pieejami ārkārtas palīdzības līdzekļi – medikamenti, dzemdību aprīkojums un instrumenti dzīvības glābšanai, kas ļauj savlaicīgi reaģēt uz komplikācijām.
Saskaņā ar Latvijas likumiem, vecmāte drīkst pieņemt mājdzemdības tikai tad, ja tuvumā atrodas stacionārs, un viņas profesionālais pienākums ir strikti atšķirt normālu fizioloģisku dzemdību gaitu no patoloģiskas dzemdību gaitas. Šī robežas novilkšana un rīcība bērna un mātes interesēs ir vecmāšu profesionālās atbildības pamatā.
Tomēr problēma ir pieejamībā – valsts nekompensē mājdzemdību vecmāšu pakalpojumus, un pašlaik tie maksā aptuveni 1000 eiro, ko var atļauties tikai turīgas ģimenes. Šī nevienlīdzība dzemdību aprūpē veicina situāciju, kur sievietes, nespējot segt šo pakalpojumu izmaksas, izvēlas dzemdēt vienas – bez jebkādas medicīniskas uzraudzības.
Risinājumi – sistēmiski, ne emocionāli
Diemžēl brīvdzemdību skaits Latvijā pēdējos gados aug. Ārsti un vecmātes ceļ trauksmi un vērš uzmanību valdībai uz nepieciešamību steidzami rīkoties – piemēram, piedāvājot daļēju valsts atbalstu mājdzemdību segšanai, lai vairāk ģimeņu varētu izvēlēties drošas un kvalitatīvas dzemdības mājas apstākļos.
Mēs nevaram atstāt šo problēmu novārtā. Dzemdības ir viens no būtiskākajiem un riskantākajiem notikumiem sievietes dzīvē, un valsts pienākums ir nodrošināt izvēles iespējas, kas neapdraud dzīvību.
Brīvdzemdības nav vienkārša izvēle – tā ir augsta riska situācija, kurā dzīvības ir atkarīgas no sekundēm un profesionālas rīcības. Mums kā sabiedrībai ir jānodrošina, lai sievietēm nav jāizvēlas starp cieņu un drošību. Lai brīvība nenozīmētu dzīvības zaudējumu.
Rakstu sagatavoja integratīvā veselības aprūpes vecmāte Karīna no vecmātes privātprases SIA FEMINA-S.
