19. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules nieru vēža diena. Pēdējo 5 gadu laikā šīs slimības dēļ dzīvību zaudējuši gandrīz 1000 cilvēku. Gandrīz 60% no tiem – vīrieši. Tie ir nevajadzīgi zaudēti individuāli stāsti un sāpinātas ģimenes, jo mūsdienās savlaicīgi atklātu nieru vēzi iespējams izārstēt. Latvijas Urologu asociācija un Latvijas Onkoloģu ķīmijterapiju asociācija skaidro, kā šo saslimšanu diagnosticēt savlaicīgi, kad slimību vēl var izārstēt pilnībā, un kā sevi pasargāt no nieru vēža.  

Simptomi – tikai novēlotās stadijās 

Lai gan Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka nieru vēzis visbiežāk tiek konstatēts cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, ar to arvien biežāk sirgst gados jaunāki cilvēki – no šīs slimības nav pilnībā pasargāts neviens. 

“Nieru vēzis bieži attīstās nemanāmi, īpaši agrīnā stadijā, kad cilvēks jūtas tāpat kā ierasti. Taču ir vairāki simptomi, kam vērts pievērst uzmanību un kas var liecināt nopietnām problēmām. Viens no biežākajiem ir asinis urīnā, pat ja tās redzamas tikai reizēm. Cilvēki var sajust sāpes sānos vai muguras lejasdaļā, kas nepāriet. Dažkārt var būt neizskaidrojams nogurums, pēkšņs svara zudums vai paaugstināta temperatūra bez skaidra iemesla. Dažiem parādās vienpusējs "pampums" vai sabiezējums vēdera apvidū. Šie simptomi ne vienmēr nozīmē vēzi, taču ir svarīgi laikus pārbaudīties un vērsties ārsta. Jo agrāk slimību atklāj, jo labākas ir ārstēšanas iespējas,” skaidro Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Dr. med. Juris Plonis.  

Lai savlaicīgi atklātu saslimšanu, svarīgi regulāri veikt vienkāršas veselības pārbaudes – vērsties pie ģimenes ārsta un lūgt veikt asins analīzes un urīna analīzes. Tās palīdzēs saprast nieru darbību un pamanīt slimības pazīmes. Analīžu rezultāti palīdzēs ārstam saprast, vai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi, piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Tāpat svarīgi sekot savam asinsspiedienam – pasliktināta nieru darbība to paaugstina.  

Autors: Shutterstock.com

Samazini saslimšanas riskus – pievērsies savai veselībai 

Pastāv veidi, kā samazināt risku saslimt ar nieru vēzi. Speciālisti ir pierādījuši, ka regulāras fiziskās aktivitātes samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%. Savukārt aptaukošanās palielina risku iegūt šo saslimšanu.      
 
Lai nodrošinātu pietiekamu fizisko slodzi, nedēļas laikā ieteicams vismaz 150 minūtes nodarboties ar vieglas intensitātes aktivitātēm, piemēram, doties pastaigās vai 75 minūtes veltīt intensīvākām nodarbēm, piemēram, skriešanai. Papildus tam divas reizes nedēļā vajadzētu vismaz 30 minūtes atvēlēt spēka vingrinājumiem – pietupieniem, vēdera un muguras muskulatūras stiprināšanai u.c. Turklāt, ja cilvēkam jau diagnosticēts kāds no vēža veidiem, izturības un spēka treniņi var būt īpaši noderīgi – tie palīdz mazināt nespēku, uzlabot pašsajūtu un atvieglot ārstēšanas laikā radušās blakusparādības.  

Vēl viens nozīmīgs aspekts ir smēķēšana. Smēķēšana ir viens no galvenajiem nieru vēža riska faktoriem – tā divkāršo iespēju saslimt ar šo slimību. Tabakas dūmi satur kancerogēnas vielas, kas bojā nieres filtrējošās struktūras.     

Ārstēšana – progresējusi, bet nepieciešami uzlabojumi 

Nieru vēža ārstēšana Latvijā pēdējos gados ir ievērojami progresējusi, pacientiem piedāvājot mūsdienīgākas terapijas iespējas un uzlabojot ārstēšanas rezultātus. 

Visbiežāk nieru vēža gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Atkarībā no slimības stadijas pacientam ar laproskopisku operāciju (operācijas tiek veiktas ar nelieliem, 5–7 mm iegriezumiem) tiek izņemta vēža skartā nieres daļa, saglabājot nieres veselos audus un tās funkciju. Ja audzējs skāris vairāk audu, tad var būt nepieciešama visas nieres izņemšana. Lielākā daļa cilvēku spēj pilnvērtīgi dzīvot ar vienu funkcionējošu nieri, tādēļ tas būtiski neietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Daudz sarežģītāka ārstēšana nepieciešama, ja vēzis atklāts vēlīnās stadijās, un tas jau ir izraisījis metastāzes citos orgānos. 

Dažos gadījumos, kad nieru vēzis ir lēni progresējošs vai cilvēkam nav ieteicama operācija, ārsts var ieteikt novērošanas taktiku, kur ārstēšana uzsākta netiek, bet notiek regulāra novērošanās pie ārsta. Ja stāvoklis pasliktinās, ārsts pieņem lēmumu par tālāko taktiku.  

Tāpat ārstēšanās procesā mēdz izmantot ķīmijterapiju, staru terapiju u.c. metodes. Tomēr, neskatoties uz šo progresu, ne visas būtiskās ārstēšanas iespējas vēl ir pieejamas.  
 
“Mūsdienās nieru vēža ārstēšanai ir nepieciešama personalizēta pieeja. Klīniskie pierādījumi liecina, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, ja tiek izmantotas visefektīvākās terapijas metodes. Piemēram, kombinēto terapiju, ietverot divu vai vairāku zāļu, ar dažādiem darbības mehānismiem, vai ārstēšanas metožu lietošanu kopā.  Tādējādi tiek uzlabota ārstēšanas efektivitāte, potenciāli nodrošinot labākus rezultātus un ilgāku dzīvildzi, salīdzinājumā ar terapiju ar vienu zāļu lietošanu. Šī pieeja kļūst arvien izplatītāka progresējoša nieru vēža ārstēšanā. Šobrīd kombinēto terapiju lieto tikai pacientiem, kuriem nav bijusi efektīva kāda no “klasiskajām” ārstēšanas metodēm. Ņemot vērā ārstēšanas vadlīnijas, kombinēto terapiju būtu pacientiem jāsaņem 1. līnijā pēc progresējoša nieru vēža sākotnējās diagnostikas,” atzīmē Dr. med. Aija Geriņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja. 

Ārsti aicina nebaidīties un laikus veikt visas nepieciešamās veselības pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu saslimšanu un saņemtu sev nepieciešamo palīdzību!