Pozitīva tendence: iedzīvotāji agrāk sāk apzināties asinsspiediena kontroles nozīmi
Aptaujāto vidū vecumā līdz 30 gadiem ievērojami pieaugusi izpratne par asinsspiediena kontroles nozīmi. Lai gan šajā vecumā aizvien visvairāk (20%) uzskata, ka mērīt asinsspiedienu viņiem nav nepieciešamības, salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad šādas atbildes sniedza 32% aptaujāto, situācija ir ievērojami uzlabojusies, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas dati.
Gandrīz puse (46%) Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzīst, ka asinsspiedienu mēra tikai tad, kad jau kļuvis slikti vai apmeklējot savu ģimenes ārstu, tādējādi pakļaujot sevi lielākam sirds un asinsvadu slimību riskam.
“Augsts asinsspiediens ir būtisks insulta riska faktors, un ir svarīgi pārliecināties, ka tas tiek kontrolēts. Pazeminot sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, insulta risks pazeminās par aptuveni 30%. Kardiologi visā pasaulē novēro, ka insultu skaits gados jaunākiem cilvēkiem pieaug. Tas tādēļ, ka palielinās riska faktori, kas saistīti ar aptaukošanos, hipertensiju un diabētu. Ierasti domājam, ka jaunieši ir veseli, taču ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām zinātu, kāds ir jaunās paaudzes veselības stāvoklis,” uzsver Māris Lapšovs, kardiologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Veselības centru apvienībā.
“Strādāju aptiekā, ko pārsvarā apmeklē gados jauni cilvēki, nereti kāds palūdz izmērīt asinsspiedienu, jo pēkšņi pārņēmušas sliktas sajūtas, piemēram, reibst vai sāp galva. Ja pēc asinsspiediena izmērīšanas redzu, ka tas ir pārāk augsts vai zems, iesaku apmeklēt ģimenes ārstu. Ja kaut reizi ir bijis paaugstināts asinsspiediens, tas jākontrolē ikdienā, šim nolūkam vēlams iegādāties asinsspiediena mērītāju, mazāku – kā aproci, to var ņemt līdzi arī ceļojumā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina.
Kopumā tikai 6% Latvijas iedzīvotāju mēra asinsspiedienu katru dienu, vairāk šādi rīkojas cilvēki vecumā pēc 50 gadiem. Vairākas reizes nedēļā asinsspiedienu mēra 11% iedzīvotāju, biežāk šāds paradums ir Latgales iedzīvotāju vidū. 23% aptaujātu atzinuši, ka mēra asinsspiedienu reti.
Zinot savus rādījumus, asinsspiedienu var kontrolēt. Paaugstināts asinsspiediens arvien biežāk skar jaunus cilvēkus, taču sabiedrībā joprojām valda mīts, ka tas ietekmē tikai vecāka gadagājuma cilvēkus. Optimāls asinsspiediens pieaugušam, veselam cilvēkam ir 120/80 mmHg.
Kas īsti ir – asinsspiediens?
Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz asinsvadu (artēriju) sieniņām.
Asinsspiediena mērījums uzrāda divus svarīgus lielumus:
- augšējo jeb sistolisko (SYS) – maksimālo spiedienu, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām;
- apakšējo jeb diastoliskais (DIA) – minimālo spiedienu, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām.
Asinsspiediena uzraudzība ir nozīmīgs posms veselības profilaksei. Regulāri veicot asinsspiediena mērījumus un tos fiksējot, ārstam ir noderīgs informatīvs materiāls, kas palīdz izdarīt secinājumus, nosakot vai precizējot diagnozi. Asinsspiediena mērījumu rezultāts dod unikālu iespēju uzzināt par organisma darbības nepilnībām un novirzēm no normas.
Aptieku saraksts, kurās var izmērīt asinsspiedienu un saņemt farmaceita konsultāciju, pieejams https://www.menessaptieka.lv/aptiekas
“Mēness aptiekas” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta 2025. gada maijā visā Latvijā, aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
