Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. 

Pirmais satraukums par COVID-19 ir mazinājies. Ierobežojumi tiek pamazām samazināti un daļa cilvēku jūt cerību, ka drīz varēs atgriezties ikdienā. Tomēr ir cilvēki, kuru dzīves ir neatgriezeniski mainījis tuvinieku zaudējums, citi izjūt nedrošību par krīzes ilgtermiņa sekām, materiālus zaudējumus.

Jaunā vīrusa izplatība visā pasaulē un dažādie ar to saistītie ierobežojumi daudzos radījuši bažas un pat dusmas, ko pastiprina arī nenoteiktība par nākotni. Aptieku tīkls "Apotheka" uz sarunu aicināja sertificētu klīnisko psiholoģi, smilšu spēles un EMDR jeb desensibilizācijas un psihoterapijas metodes terapeiti, kura dalās padomos un iesaka vingrinājumus emocionālās labsajūtas un veselības saglabāšanai.

Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, daudzās ģimenēs ierastās satikšanās brīvdienās, apciemojumi un citas tradīcijas tiek aizstātas ar sazvanīšanos vai sarunām virtuālā vidē. Ārsts-psihoterapeits piedāvā pāris idejas ikdienas rituāliem, ko vērts ieviest, lai fiziskās distancēšanās laikā netiktu aizmirsts par regulāru komunikāciju ar ģimenes senioriem.

Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi – neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma.

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās psiholoģe. 

Koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 uzliesmojums pasaules mērogā daudziem rada stresu un satraukumu. Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Apzināta stresa mazināšana var būt noderīga gan pašam, gan apkārtējiem, gan sabiedrībai kopumā.

Par trauksmi un panikas lēkmēm pasaulē runā arvien vairāk. Arī Latvijā tā ir kļuvusi par izplatītu problēmu, arī jauniešu vidū. Diemžēl izglītotība šajā jomā ir ļoti zema, tāpēc bieži vien cilvēki vēršas pēc palīdzības tikai tad, ja papildus rodas vēl citas problēmas, piemēram, attiecību sabrukšana. Kā atpazīt trauksmi un panikas lēkmes, kādēļ tās rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu?

Ņemot vērā to, ka šonedēļ Latvijā tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, iniciatīvas "Iekod pirkstā!" ietvaros ir apkopoti trīs galvenie iemesli, lai atgādinātu, kādēļ kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā gadījumā ir muļķīgi vainot upuri un, kādēļ agresora uzvedības pieņemšana un normalizēšana nav pieļaujama.

Lai mēs būtu laimīgi, mums, pirmkārt, jābūt veseliem. Veselība nav tikai slimību neesamība, bet laba fiziskā un emocionālā pašsajūta. Nereti mēs pārlieku aizraujamies ar ko vienu, piemēram, diētām, sportošanu vai pozitīvo domāšanu, aizmirstot to, ka veselība slēpjas līdzsvarā un dzīves sakārtošanā visos līmeņos.