Kustīgs dzīvesveids, rūpes par sevi un savu ķermeni, sabalansēts uzturs – neviens neapšauba, ka šīs veselību veicinošās aktivitātes ir apsveicamas, tomēr dažkārt ir vērojama tendence pārspīlēt. To saista ar helsisma jēdzienu, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu kā procesu atkarība.

Smilšu spēļu terapija ir neverbāla terapeitiska procedūra, kuras laikā tiek izmantota smilšu kaste, nelielas rotaļlietas, dažādi dabas materiāli, mītisku tēlu, pasaku varoņu un citas figūriņas, kā arī ūdens nolūkā izveidot miniatūru pasauļu ainas, kas atspoguļotu cilvēka iekšējās pārdomas, emocijas un pārdzīvojumus.  

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Cilvēki ir sociālas būtnes, un mūsu bioloģiskā, psiholoģiskā un sociālā sistēma ir attīstījusies, lai funkcionētu sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Daudzās sabiedrībās cilvēka sociālais loks, visticamāk, samazināsies, tam novecojot, daudzos gadījumos izraisot izolāciju un vientulību. Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka izolācijas un vientulības negatīvā ietekme uz veselību līdzinās tādiem riska faktoriem kā augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana. 

Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. 

Pirmais satraukums par COVID-19 ir mazinājies. Ierobežojumi tiek pamazām samazināti un daļa cilvēku jūt cerību, ka drīz varēs atgriezties ikdienā. Tomēr ir cilvēki, kuru dzīves ir neatgriezeniski mainījis tuvinieku zaudējums, citi izjūt nedrošību par krīzes ilgtermiņa sekām, materiālus zaudējumus.

Jaunā vīrusa izplatība visā pasaulē un dažādie ar to saistītie ierobežojumi daudzos radījuši bažas un pat dusmas, ko pastiprina arī nenoteiktība par nākotni. Aptieku tīkls "Apotheka" uz sarunu aicināja sertificētu klīnisko psiholoģi, smilšu spēles un EMDR jeb desensibilizācijas un psihoterapijas metodes terapeiti, kura dalās padomos un iesaka vingrinājumus emocionālās labsajūtas un veselības saglabāšanai.

Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, daudzās ģimenēs ierastās satikšanās brīvdienās, apciemojumi un citas tradīcijas tiek aizstātas ar sazvanīšanos vai sarunām virtuālā vidē. Ārsts-psihoterapeits piedāvā pāris idejas ikdienas rituāliem, ko vērts ieviest, lai fiziskās distancēšanās laikā netiktu aizmirsts par regulāru komunikāciju ar ģimenes senioriem.

Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi – neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma.

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās psiholoģe.