Līdz 2020. gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, bērni ir atgriezušies skolās un citās mācību iestādēs. Vieni uz skolu dodas ar prieku, savukārt citiem atgriešanās skolā rada bažas un satraukumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti augsti mobinga rādītāji, kas īpaši izpaužas tieši mācību iestādēs. Par to, kas ir mobings, kā tas izpaužas un kā to laikus pamanīt un novērst, stāsta izglītības un skolu psiholoģe un farmaceite.

Tu noteikti esi dzirdējis par placebo efektu – tas novērojams, kad pacienti domā, ka saņem jaunu, efektīvu medikamentu, lai gan patiesībā tas ir tikai cukurs tabletes formā. Šie pacienti sāk atveseļoties no kaites, it kā patiešām būtu lietojuši reālus, efektīvus medikamentus. Bet placebo efektam ir arī tumšā puse – sava veida negatīvs placebo efekts, ko dēvē arī par nocebo efektu.

Zināms, ka labs miegs ir ļoti svarīgs cilvēka labsajūtai, tomēr retais zina, ka miegs ietekmē arī apetīti nākamajā dienā. Miega speciāliste Dr. Natālija Bērziņa brīdina, ka nākamajā dienā pēc slikti gulētas nakts vairāk gribēsies ēst.

Kustīgs dzīvesveids, rūpes par sevi un savu ķermeni, sabalansēts uzturs – neviens neapšauba, ka šīs veselību veicinošās aktivitātes ir apsveicamas, tomēr dažkārt ir vērojama tendence pārspīlēt. To saista ar helsisma jēdzienu, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu kā procesu atkarība.

Smilšu spēļu terapija ir neverbāla terapeitiska procedūra, kuras laikā tiek izmantota smilšu kaste, nelielas rotaļlietas, dažādi dabas materiāli, mītisku tēlu, pasaku varoņu un citas figūriņas, kā arī ūdens nolūkā izveidot miniatūru pasauļu ainas, kas atspoguļotu cilvēka iekšējās pārdomas, emocijas un pārdzīvojumus.  

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Cilvēki ir sociālas būtnes, un mūsu bioloģiskā, psiholoģiskā un sociālā sistēma ir attīstījusies, lai funkcionētu sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Daudzās sabiedrībās cilvēka sociālais loks, visticamāk, samazināsies, tam novecojot, daudzos gadījumos izraisot izolāciju un vientulību. Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka izolācijas un vientulības negatīvā ietekme uz veselību līdzinās tādiem riska faktoriem kā augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana. 

Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. 

Pirmais satraukums par COVID-19 ir mazinājies. Ierobežojumi tiek pamazām samazināti un daļa cilvēku jūt cerību, ka drīz varēs atgriezties ikdienā. Tomēr ir cilvēki, kuru dzīves ir neatgriezeniski mainījis tuvinieku zaudējums, citi izjūt nedrošību par krīzes ilgtermiņa sekām, materiālus zaudējumus.