Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes. 

Jaunā realitāte, ko atnesa aizgājušais gads, ir ietekmējusi teju katru mūsu dzīves šķautni. Savstarpējās attiecības nav izņēmums, un arī šajā jomā nākas sastapties ar izaicinājumiem. Lai saglabātu harmoniju un romantiku attiecībās un izbaudītu laiku kopā, abām pusēm pie tā jāpiestrādā, veltot laiku un pacietību, un kļūstot radošiem. 

Pārgalvīga, agresīva braukšana, atkārtota noteikumu pārkāpšana – lietas, kas reizēm šķiet kļuvušas teju par normu, kaut gan tam tā pilnīgi noteikti nevajadzētu būt. Pārgalvīga braukšana, trakošana un savu spēju pārvērtēšana apdraud pašu autovadītāju, pasažierus, līdzcilvēkus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Somatoforma veģetatīvā distonija ir mūsdienu gadsimta slimība, ar ko saskaras aizvien vairāk cilvēku. Tā ir viena no saslimšanām, kas var attīstīties arī šajā laikā – kad daudzu ikdiena ir kļuvusi citādāka. Rakstā apkopota informācija par veģetatīvo distoniju, tās cēloņiem un ārstēšanas iespējām, kas var mazināt simptomātiku un uzlabot pašsajūtu.

Jebkura saslimšana, jo īpaši hroniska, saasina atkarības un bezspēcības jūtas. Uz tām dažādi cilvēki reaģē atšķirīgi, tāpēc šajos brīžos atbalsts no tuvinieku puses ir īpaši svarīgs. Par to, kā līdzcilvēki var palīdzēt cilvēkiem ar cukura diabētu, vairāk stāsta ārste-psihoterapeite Inta Zīle.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dažādām ar psihisko veselību saistībām tēmām. Nomāktība, trauksme un panikas lēkmes ir vieni no biežāk piedzīvotajiem psihiskās veselības sarežģījumiem, kas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un savstarpējās attiecības, kā arī negatīvi ietekmēt spēju strādāt un mācīties.