Kad kāds sirgst ar vajāšanas māniju, šis cilvēks tic, ka kāda persona vai grupa to apdraud un vēlas tam nodarīt pāri, stingri paliekot pie sava uzskata, pat neskatoties uz pierādījumu trūkumu. Vajāšanas mānija ir paranojas forma, un bieži tiek novērota šizofrēnijas un citu garīgo slimību gadījumā.

Paroksismālie traucējumi ir pēkšņa simptomu atkārtošanās vai pastiprināšanās; tie var izpausties, piemēram, spazmu vai krampju veidā. Šos īsos, biežos simptomus var novērot saistībā ar dažādiem veselības stāvokļiem. Veģetatīvie paroksismi rodas veģetatīvās nervu sistēmas virssegmentārās daļas – galvas smadzeņu deniņdaivas garozas, hipotalāma un smadzeņu stumbra tīklotā veidojuma – funkciju traucējumu dēļ.

Ieilgusī pandēmija ar daudziem ierobežojumiem un neskaidrība par tuvāko nākotni var radīt dažādas mentālās veselības problēmas, tostarp stresu, miega traucējumus un trauksmi. Kad būtu jāsāk pievērst uzmanība šiem traucējumiem un kā tos pārvarēt, skaidro farmaceite.

Panikas lēkmes ir īslaicīgas trauksmes epizodes. Tās ir neprognozējamas un var notikt jebkurā laikā un vietā, turklāt sajūtas, kuras cilvēks piedzīvo, nav proporcionālas patiesajai situācijai un var pat nebūt saistītas ar apkārt notiekošo. Kādi ir tipiskākie panikas lēkmes simptomi un kāpēc svarīgi to laikus atpazīt un meklēt palīdzību, skaidro sabiedrības veselības speciāliste un farmaceite.

Aleksitīmija, ko veido grieķu valodas vārdi "lexis" (runāt) un "thymos" (jūtas), ir plašs termins, kas apraksta nespēju izteikt savas jūtas un emocijas vārdos, kā arī nespēju atšķirt iekšējos emocionālos pārdzīvojumus no ķermeniskajām sajūtām. Cilvēkiem, kuriem ir aleksitīmija, var rasties grūtības ar tādu emociju izteikšanu, kas tiek uzskatītas par sociāli piemērotām, piemēram, laimi priecīgā gadījumā. 

Saņemšanās un lēmums atnākt pie psihoterapeita nenotiek vienā dienā. Lai vērstos pēc palīdzības, nereti jānonāk tā saucamajā zemākajā punktā – kad ir tiešām slikti un to vairs nevar ignorēt. Ārsts–psihoterapeits kopā ar pacientu cenšas saprast, kā pacienta emocijas izpaužas caur ķermeni vai liek būt pastāvīgā trauksmē.

Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Murgi ir domāšanas patoloģijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arī nepakļaujas koriģēšanai. Jāņem vērā, ka apzīmējumam "murgi" medicīnā nav saistības ar miegu un gulēšanu; murgi var būt tikai psihiski slimam cilvēkam, kas rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām. Slimībai progresējot, murgi ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību.

Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. Lai gan biežāk slikti sapņi rādās tieši bērniem, tie var mocīt jebkurā vecumā; neregulāru nakts murgu gadījumā lielākoties nav pamata satraukumam. Tomēr dažus cilvēkus nepatīkami sapņi piemeklē biežāk.

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes.