Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dažādām ar psihisko veselību saistībām tēmām. Nomāktība, trauksme un panikas lēkmes ir vieni no biežāk piedzīvotajiem psihiskās veselības sarežģījumiem, kas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un savstarpējās attiecības, kā arī negatīvi ietekmēt spēju strādāt un mācīties.

Ķermeņa dismorfiskie traucējumi ir garīgās veselības traucējumi, kuru iespaidā cilvēks nespēj pārtraukt domāt par vienu vai vairākiem sava ārējā izskata defektiem vai trūkumiem – tādiem, kas citiem cilvēkiem varētu šķist nenozīmīgi vai pat nemanāmi. Savukārt, ar dismorfiskajiem traucējumiem sirgstošais to dēļ var justies neērti, izjust kaunu un uztraukumu, vairoties iziet sabiedrībā.

Zaudējumu pārdzīvojam atšķirīgi, šādos mirkļos cilvēks var justies vientuļš un nevienam nevajadzīgs, apdraudēts un nesaprasts. Kā palīdzēt, lai cilvēks spētu pasauli atkal ieraudzīt krāsainu.

Iestājoties astronomiskajam rudenim, dienas gaišais laiks kļūst ievērojami īsāks; siltos saules starus aizvien straujākā tempā nomaina tumšie vakari; migla, vējš un lietavas kļūst par biežāku dabas parādību. Nereti pārejas posms no vasaras uz rudeni vairumam cilvēku sagādā sliktāku pašsajūtu un noskaņojumu. 

Līdz 2020. gada beigām ir palikuši nedaudz vairāk kā trīs mēneši, taču šķiet, ka trauksmes un stresa līmenis, ko mēs visi šogad esam pieredzējuši, jau sen ir pārsniedzis visas saprātīgās robežas. Ārsti brīdina, ka pastāvīgs un nekontrolēts stress var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaita pieaugumu.

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, bērni ir atgriezušies skolās un citās mācību iestādēs. Vieni uz skolu dodas ar prieku, savukārt citiem atgriešanās skolā rada bažas un satraukumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti augsti mobinga rādītāji, kas īpaši izpaužas tieši mācību iestādēs. Par to, kas ir mobings, kā tas izpaužas un kā to laikus pamanīt un novērst, stāsta izglītības un skolu psiholoģe un farmaceite.

Tu noteikti esi dzirdējis par placebo efektu – tas novērojams, kad pacienti domā, ka saņem jaunu, efektīvu medikamentu, lai gan patiesībā tas ir tikai cukurs tabletes formā. Šie pacienti sāk atveseļoties no kaites, it kā patiešām būtu lietojuši reālus, efektīvus medikamentus. Bet placebo efektam ir arī tumšā puse – sava veida negatīvs placebo efekts, ko dēvē arī par nocebo efektu.

Zināms, ka labs miegs ir ļoti svarīgs cilvēka labsajūtai, tomēr retais zina, ka miegs ietekmē arī apetīti nākamajā dienā. Miega speciāliste Dr. Natālija Bērziņa brīdina, ka nākamajā dienā pēc slikti gulētas nakts vairāk gribēsies ēst.