Ģimenēm, kurās ir kāds aprūpējams loceklis, ikdiena bieži vien ir emocionāli un fiziski prasīga. Atelpas brīža iespējas, ko piedāvā sociālās aprūpes rezidences, sniedz iespēju ģimenēm atjaunot savus spēkus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ar mērķi īstenot veselības un sociālo pakalpojumu aprūpes pieeju, kas apvieno dažādus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus vienotā sistēmā, Eiropā jau kādu laiku tiek realizēti integrētās aprūpes projekti. Šī pieeja balstās uz uzskatu, ka cilvēka vajadzības ir daudzšķautņainas un bieži vien veselības aprūpe no profilakses līdz pat rehabilitācijai ir cieši saistīta ar sociālo palīdzību.

Arvien vairāk runājam par iekļaujošu sabiedrību, atvērtu darba vidi, vides piekļūstamību un citām iespējām, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes statusa noteikšana un ar to saistītie jautājumi bieži cilvēkos rada neskaidrības...

Kā veidojas samaksas kārtība par uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (ko bieži dēvē par sociālās aprūpes centru vai pansionātu)? Vai par to ir jāmaksā klientam, viņa bērniem vai citiem radiniekiem? Bet varbūt visas izmaksas sedz pašvaldība?

“Paliatīvās aprūpes nozīme neaprobežojas tikai ar atbalstu mūža izskaņā, tā palīdz bērniem un viņu ģimenēm dzīvot labi ik dienas un tad, ja ir pienācis laiks aiziet no šīs dzīves, būtu iespēja saņemt maiguma un zināšanu pilnu klātbūtni,” Mattie Stepanek (Paedspal.org.za).

Dažādu apstākļu dēļ var rasties situācija, kad tuviniekiem nav iespējas uzņemties veca vai slima cilvēka aprūpi. Atrast piemērotu aprūpētāju, savukārt, var būt sarežģīti – ja nav zināms, ko īsti meklēt un pie kā vērsties. Pastāv vairāki aprūpētāju veidi ar dažādu pakāpju kvalifikāciju, tomēr pats galvenais – šim cilvēkam jābūt ar pozitīvu attieksmi, empātiju un jāsaprotas ar aprūpējamo.