Helsisms jeb tiekšanās pēc veselības: Kad tas nenāk par labu?
Kustīgs dzīvesveids, rūpes par sevi un savu ķermeni, sabalansēts uzturs – neviens neapšauba, ka šīs veselību veicinošās aktivitātes ir apsveicamas, tomēr dažkārt ir vērojama tendence pārspīlēt. To saista ar helsisma jēdzienu, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu kā procesu atkarība.
Kas ir helsisms?
Par helsismu (angļu valodā healthism) tiek uzskatīts dzīvesveids, kurā pāri visam citam prioritāte tiek piešķirta cilvēka veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Par jēdzienu "helsisms" Roberts Kraufords (Robert Crawford) jau 1980. gadā saka, ka "labklājības noteikšanā un sasniegšanā galvenā (bieži vien primārā) uzmanība tiek pievērsta personīgajai veselībai; mērķis, kas galvenokārt jāpanāk, mainot dzīvesveidu."
Pati par sevi tiekšanās pēc veselības ir nepieciešama, tomēr ir gadījumi, kad par cilvēkiem ar lieko svaru vai smēķētājiem tiek izteikti negatīvi komentāri – it kā šie šķietamie noziegumi pret veselību būtu konkrētā indivīda trūkumi vai pat morāles neveiksmes. Helsisms ir duāls jēdziens, proti, no vienas puses ir labi, ja cilvēki pievērš uzmanību savai veselībai, taču tā ēnas puse ir pārspīlēta koncentrēšanās uz veselīgumu.
Helsisms kā popkultūras elements
Mūsdienu pasaulē, kurā dominē popkultūra, helsisms motivējošu video, attēlu un tekstu formā ir novērojams arī tādos sociālajos tīklos kā Instagram vai Pinterest, un citur. Ar veselīgo dzīvesveidu aizraujas un ar tā vēstījumu dalās daudzas slavenības, sabiedrībā zināmas personas un populāri influenceri, kuriem seko tūkstošiem citu cilvēku. Attiecīgi publiskajā telpā arvien biežāk parādās ziņas par veselīguma saistību ar veiksmīgu un laimīgu dzīvi, pēc kā tiecas aizvien vairāk cilvēku.
Padomā: cik reizes esi dzirdējis vai teicis vārdus "es nevaru atturēties", kad ir runa par saldumu vai citu našķu ēšanu, vai "es nevaru saņemties", kad izvēlamies palikt mājās, nevis doties uz sporta zāli? Starptautiskos pētījumos secināts, ka tieksme pārspīlēt ar veselīgumu var skart divus līdz 2,5% iedzīvotāju. Izteiktāk tas raksturīgs augstas labklājības valstīm, bet arī Latvijā šī tendence kļūst aizvien populārāka.
Diagnosticēšana
Helsisma izpēte uzsākta salīdzinoši nesen, tādēļ tas ir samērā grūti diagnosticējams. Ja cilvēkam veidojas apsēstība ar kādu procesu (konkrētais paradums kļūst par nozīmīgāko dzīvē), ja vērojamas garastāvokļa izmaiņas, ja paradums jāpraktizē arvien lielākos apmēros, lai gūtu apmierinājumu, ja parādās atturības izraisīti simptomi nepatīkamu sajūtu vai fizikas izpausmes (svīšana, drebuļi) veidā, ja rodas konfliktsituācijas starp apkārtējiem un atkarīgo personu, kā arī iekšējs konflikts, un ja vērojama tendence atgriezties pie paraduma praktizēšanas pēc atturības periodiem, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa, psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.