Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Murgi ir domāšanas patoloģijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arī nepakļaujas koriģēšanai. Jāņem vērā, ka apzīmējumam "murgi" medicīnā nav saistības ar miegu un gulēšanu; murgi var būt tikai psihiski slimam cilvēkam, kas rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām. Slimībai progresējot, murgi ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību.

Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. Lai gan biežāk slikti sapņi rādās tieši bērniem, tie var mocīt jebkurā vecumā; neregulāru nakts murgu gadījumā lielākoties nav pamata satraukumam. Tomēr dažus cilvēkus nepatīkami sapņi piemeklē biežāk.

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes. 

Jaunā realitāte, ko atnesa aizgājušais gads, ir ietekmējusi teju katru mūsu dzīves šķautni. Savstarpējās attiecības nav izņēmums, un arī šajā jomā nākas sastapties ar izaicinājumiem. Lai saglabātu harmoniju un romantiku attiecībās un izbaudītu laiku kopā, abām pusēm pie tā jāpiestrādā, veltot laiku un pacietību, un kļūstot radošiem. 

Pārgalvīga, agresīva braukšana, atkārtota noteikumu pārkāpšana – lietas, kas reizēm šķiet kļuvušas teju par normu, kaut gan tam tā pilnīgi noteikti nevajadzētu būt. Pārgalvīga braukšana, trakošana un savu spēju pārvērtēšana apdraud pašu autovadītāju, pasažierus, līdzcilvēkus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Somatoforma veģetatīvā distonija ir mūsdienu gadsimta slimība, ar ko saskaras aizvien vairāk cilvēku. Tā ir viena no saslimšanām, kas var attīstīties arī šajā laikā – kad daudzu ikdiena ir kļuvusi citādāka. Rakstā apkopota informācija par veģetatīvo distoniju, tās cēloņiem un ārstēšanas iespējām, kas var mazināt simptomātiku un uzlabot pašsajūtu.

Jebkura saslimšana, jo īpaši hroniska, saasina atkarības un bezspēcības jūtas. Uz tām dažādi cilvēki reaģē atšķirīgi, tāpēc šajos brīžos atbalsts no tuvinieku puses ir īpaši svarīgs. Par to, kā līdzcilvēki var palīdzēt cilvēkiem ar cukura diabētu, vairāk stāsta ārste-psihoterapeite Inta Zīle.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.