“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries pašas no sevis, taču brīnumi notiek reti. Un, kad depresija jau ir ielaista, to ārstēt ir grūtāk un ilgāk.

Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija.

Satraukums, ko labi pazīstam ikdienā,  mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Bez ievērības atstāta trauksme ar laiku var provocēt dažādas veselības problēmas, tādēļ ar to vajadzētu tikt galā. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt ar psihologa palīdzību. 

Depresija ir kluss un viltīgs ienaidnieks, kas piezogas nemanot. Pat ar ilgstošiem simptomiem daudzi vairās meklēt ārsta palīdzību. Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) uzsāk kampaņu “Depresijas cena”, lai atgādinātu – tā ir augsta: depresija sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo nereti traucē cilvēkam pildīt savus darba pienākumus.

Ik gadu Latvijā tiek veiktas aptuveni 300 pašnāvības, vēl lielāks ir pašnāvības mēģinājumu skaits. Iespējams, reālā mirstība no pašnāvībām ir vēl augstāka, jo dažkārt pašnāvības gadījumi slēpjas zem citiem nāves cēloņiem, piemēram, autoavārijām. 

Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija, ja tā tiek atbilstoši un pieņemami izpausta. Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro psiholoģe un klīniskā farmaceite.

Ne viens vien ir piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera, vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši par “atriebīgu miega aizkavēšanu” (revengeful sleep delay).

Disociatīvie traucējumi ir psiholoģiska rakstura traucējumi, kas saistīti ar domu, atmiņu, apkārtējās vides, darbību un identitātes pārrāvumiem un to secības trūkumu. Cilvēki ar disociatīvajiem traucējumiem izbēg no realitātes tādos veidos, kas var radīt veselības problēmas, kā arī krietni sarežģīt ikdienas dzīvi. Šie traucējumi galvenokārt rodas kādas traumatiskas pieredzes rezultātā.

Zobārstniecība un zobārsta apmeklējums ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, ar kuru tas periodiski sastopas visas dzīves garumā. Zobārstniecība ir tiešā veidā saistīta ar mūsu veselību un pašsajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi sākt sekot zobu stāvoklim jau kopš agra vecuma.