Ēšanas traucējumi pusaudžiem: Kā atpazīt, un kā rīkoties?
Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.
Kā atpazīt, ka bērns cieš no ēšanas traucējumiem?
Viena no pamanāmākajām pazīmēm ir straujš svara zudums. Tā var būt arī drastiska sava uztura ierobežošana, ēšanas paradumu maiņa un ar to saistīta uzvedība: pusaudzis izlaiž ēdienreizes, samazina porcijas lielumu, izslēdz no uztura vairākas produktu grupas (kā cukuru, saldumus, taukvielas, treknos produktus, ogļhidrātiem bagātus produktus, piemēram, kartupeļus un makaronus) un izvairās no ēšanas.
Jāgriežas pēc palīdzības pie speciālista, ja bērnam ir atkārtota vemšana, lai arī ar veselību šķietami viss ir kārtībā, to māc satraukums par savu ķermeni un ārējo izskatu, kā arī parādījušās bailes pieņemties svarā. Meitenēm var parādīties menstruālā cikla traucējumi.
Izplatītākie ēšanas traucējumi pusaudžu vidū
Pusaudžu vidū visbiežāk sastopamie ēšanas traucējumi ir nervu anoreksija, nervu bulīmija un kompulsīva pārēšanās.
Nervu anoreksija ir psihiski traucējumi, kam raksturīgas spēcīgas bailes pieņemties svarā, apzināta pilnīga vai daļēja atteikšanās no ēdiena, kā rezultātā kritiski samazinās ķermeņa masa un rodas pārmērīgs tievums. Šāda veida traucējumi parasti skar pusaudžus un jauniešus, bet biežāk nervu anoreksiju diagnosticē sieviešu dzimuma pārstāvēm.
Nervu bulīmija, savukārt, ir ēšanas traucējumi, ko raksturo pārmērīga ēšana (pārēšanās) īsā laika periodā. Tai seko paša centieni atbrīvoties no uzņemtās pārtikas – parasti ar vemšanas, caurejas un citu līdzekļu palīdzību, uztraucoties par savu ķermeņa svaru.
Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus.Tā ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu.
Kā rīkoties?
Ja bērnam novērojams straujš svara zudums, garastāvokļa maiņas, badošanās epizodes un citas augšminētās izmaiņas, obligāti jāvēršas pie ārsta-psihiatra. Pusaudžu ēšanas traucējumu ārstēšana parasti ietver kompleksu pieeju. Lai atjaunotu pusaudža veselību un ķermeņa svaru, un galu galā mainītu tā uzvedību, kas saistīta ar ēšanu, ārstēšanā iesaistās psihoterapeits, psihologs un dietologs, smagākos gadījumos arī citi speciālisti.
Ārstēšanas ietvaros var tikt nozīmēta gan individuālā, gan ģimenes terapija. Ārstēšanai vienmēr jābūt balstītai uz visaptverošu indivīda un ģimenes novērtējumu.
Speciālista galvenais uzdevums ir izprast un analizēt negatīvās domas un emocijas, kas pacientam izraisījušas šāda veida ēšanas traucējumus, un palīdzēt tikt ar tām galā, kā arī iemācīties veicināt pozitīvo domāšanu. Jāmudina pusaudžus ēst ārpus mājas un jāmotivē iekļaut savā uzturā dažādu produktu grupas. Taču, lai atveseļošanās būtu ātrāka un efektīvāka, pašam pacientam ir jāvēlas ārstēties un stingri jāievēro visi speciālista ieteikumi.
