Raksti : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi

Sākums

Raksti

Psihoterapija / psihiatrija

Miega aizkavēšana jeb gulētiešanas prokrastinācija: Kāpēc tā rodas un kā ar to cīnīties?

Ne viens vien ir piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera, vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši par “atriebīgu miega aizkavēšanu” (revengeful sleep delay).

Disociatīvie traucējumi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Disociatīvie traucējumi ir psiholoģiska rakstura traucējumi, kas saistīti ar domu, atmiņu, apkārtējās vides, darbību un identitātes pārrāvumiem un to secības trūkumu. Cilvēki ar disociatīvajiem traucējumiem izbēg no realitātes tādos veidos, kas var radīt veselības problēmas, kā arī krietni sarežģīt ikdienas dzīvi. Šie traucējumi galvenokārt rodas kādas traumatiskas pieredzes rezultātā.

Dentofobija jeb bailes no zobārsta: Kā tās pārvarēt?

Zobārstniecība un zobārsta apmeklējums ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, ar kuru tas periodiski sastopas visas dzīves garumā. Zobārstniecība ir tiešā veidā saistīta ar mūsu veselību un pašsajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi sākt sekot zobu stāvoklim jau kopš agra vecuma.

Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni? Skaidro farmaceite

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas saslimšanas.

Vajāšanas mānija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Kad kāds sirgst ar vajāšanas māniju, šis cilvēks tic, ka kāda persona vai grupa to apdraud un vēlas tam nodarīt pāri, stingri paliekot pie sava uzskata, pat neskatoties uz pierādījumu trūkumu. Vajāšanas mānija ir paranojas forma, un bieži tiek novērota šizofrēnijas un citu garīgo slimību gadījumā.

Veģetatīvie paroksismi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Paroksismālie traucējumi ir pēkšņa simptomu atkārtošanās vai pastiprināšanās; tie var izpausties, piemēram, spazmu vai krampju veidā. Šos īsos, biežos simptomus var novērot saistībā ar dažādiem veselības stāvokļiem. Veģetatīvie paroksismi rodas veģetatīvās nervu sistēmas virssegmentārās daļas – galvas smadzeņu deniņdaivas garozas, hipotalāma un smadzeņu stumbra tīklotā veidojuma – funkciju traucējumu dēļ.

Stress, miega traucējumi un trauksme: Kā uzveikt pandēmijas izraisītos veselības traucējumus?

Ieilgusī pandēmija ar daudziem ierobežojumiem un neskaidrība par tuvāko nākotni var radīt dažādas mentālās veselības problēmas, tostarp stresu, miega traucējumus un trauksmi. Kad būtu jāsāk pievērst uzmanība šiem traucējumiem un kā tos pārvarēt, skaidro farmaceite.

Kā rīkoties, ja piemeklējusi panikas lēkme? Skaidro speciālisti

Panikas lēkmes ir īslaicīgas trauksmes epizodes. Tās ir neprognozējamas un var notikt jebkurā laikā un vietā, turklāt sajūtas, kuras cilvēks piedzīvo, nav proporcionālas patiesajai situācijai un var pat nebūt saistītas ar apkārt notiekošo. Kādi ir tipiskākie panikas lēkmes simptomi un kāpēc svarīgi to laikus atpazīt un meklēt palīdzību, skaidro sabiedrības veselības speciāliste un farmaceite.

Aleksitīmija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Aleksitīmija, ko veido grieķu valodas vārdi "lexis" (runāt) un "thymos" (jūtas), ir plašs termins, kas apraksta nespēju izteikt savas jūtas un emocijas vārdos, kā arī nespēju atšķirt iekšējos emocionālos pārdzīvojumus no ķermeniskajām sajūtām. Cilvēkiem, kuriem ir aleksitīmija, var rasties grūtības ar tādu emociju izteikšanu, kas tiek uzskatītas par sociāli piemērotām, piemēram, laimi priecīgā gadījumā.

Psihoterapija – ceļš uz sevis izpratni un veselību Reklāmraksts

Saņemšanās un lēmums atnākt pie psihoterapeita nenotiek vienā dienā. Lai vērstos pēc palīdzības, nereti jānonāk tā saucamajā zemākajā punktā – kad ir tiešām slikti un to vairs nevar ignorēt. Ārsts–psihoterapeits kopā ar pacientu cenšas saprast, kā pacienta emocijas izpaužas caur ķermeni vai liek būt pastāvīgā trauksmē.