Par ko liecina somatizācija?
Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.
Somatizācija bieži ir daļa no somatisko simptomu traucējumiem, lai gan var parādīties arī saistībā ar citiem apstākļiem.
Kas ir somatizācija?
Lielākā daļa cilvēku kādā brīdī savā dzīvē saskaras somatizāciju, piemēram, piedzīvo stresa un trauksmes izraisītu vemšanu, galvassāpes vai fizisku vājumu pēc traumas. Šādi gadījumi parasti ir īslaicīgi; somatizācija kļūst par dziļāku problēmu, ja tā izraisa hroniskas un smagas sāpes.
Cilvēks var interpretēt simptomus kā kādas slimības izraisītus un vērsties pēc palīdzības pie ārstiem, bet ilgstošā izmeklēšana, neirologa, traumatologa un citu dakteru apmeklēšana, kā arī pretsāpju medikamentu lietošana var nenest rezultātus. Jāatceras, ka somatiskie simptomi nav viltoti vai iedomāti.
Somatizācija ir dažādu simptomu esamība, kuru pamatā ir nevis fiziski, bet gan emocionāli traucējumi. Pie šādas diagnozes nonāk ar izslēgšanas metodi, jo, lai arī simptomiem nav redzama cēloņa, taču sāpes un ciešanas ir reālas.
Psihosomatiska rakstura sāpes
Psihosomatiska rakstura sāpes visbiežāk tiek saistītas ar tiem orgāniem, ko lielā mērā vai pilnībā kontrolē veģetatīvā nervu sistēma, piemēram, muguras sāpes. Pacienti bieži vien sūdzas arī par sāpēm vēderā un galvassāpēm, kā arī muskuļu un locītavu sāpēm. Sāpes nereti pastiprina emocionāls stress, fizisks pārgurums, arī nelabvēlīgi laika apstākļi. Ļoti bieži novērojami arī miega traucējumi.
Sāpju vieta var mainīties, sāpes var saasināt dažādi emocionālie pārdzīvojumi: strīdi, šķiršanās, sarežģījumi attiecībās, un citi. Emocionālie traucējumi var izpausties arī kā novājināta imunitāte vai bieža saaukstēšanās. Viens no galvenajiem somatizācijas iemesliem ir nespēja just vai pārdzīvot savas sajūtas un vēlmes.
Ārstēšana
Ja ir aizdomas, ka sāpes ir psihosomatiska rakstura, sākotnēji ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta un veikt vispusīgu izmeklēšanu, lai pilnībā izslēgtu somatisku vai organisku saslimšanu. Ja aizdomas tiek apstiprinātas, tālāk jau turpinās ārstēšana algologa, psihoterapeita vai cita ģimenes ārsta nozīmēta speciālista uzraudzībā.
Ārstēšanā ir būtiski pielietot kombinētu terapiju, kas ietver ne tikai medikamentozo, bet arī psihoterapeitisko ārstēšanu. Psihoterapija palīdz cilvēkam iepazīt savu iekšējo pasauli, emocijas, kā arī izprast saikni starp ķermeni, domām un emocijām; tā palīdz pacientam saprast ķermeņa izjūtas, atrast saknes savām neirozēm un tās atrisināt, kā arī nostiprināt emocionālo toleranci un stresa rezistenci. Tāpat tiek piemeklētas arī pacienta stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes – fizioterapija un ārstnieciskā vingrošana.
