Kāda ir Covid-19 pandēmijas ietekme uz veģetatīvo distoniju? Skaidro psihoterapeite

Raksta autore: Līga Lismane, psihoterapeite veselības centrā "Vivendi"

Somatoforma veģetatīvā distonija ir mūsdienu gadsimta slimība, ar ko saskaras aizvien vairāk cilvēku. Tā ir viena no saslimšanām, kas var attīstīties arī šajā laikā – kad daudzu ikdiena ir kļuvusi citādāka. Rakstā apkopota informācija par veģetatīvo distoniju, tās cēloņiem un ārstēšanas iespējām, kas var mazināt simptomātiku un uzlabot pašsajūtu.

Ar veģetatīvo distoniju biežāk slimo gados jaunas sievietes. Pirmie simptomi parādās vidēji ap 25 gadu vecumu. Tiek uzskatīts, ka aptuveni puse pacientu, kuri vēršas pie ģimenes ārsta dažādu somatisku sūdzību dēļ, slimo ar somatoformu veģetatīvo distoniju.

Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem darbības traucējumiem orgānu sistēmās, kuru darbību regulē veģetatīvā nervu sistēma. Svarīgi, ka anatomiskas izmaiņas orgānos un orgānu sistēmās netiek atrastas, bet bieži ir skaidri redzamas norādes uz sūdzību saistību ar psiholoģiskiem faktoriem. Veģetatīvās distonijas gadījumā traucējumi ir saitīti ar veģetatīvās nervu sistēmas pārlieku uzbudinājumu.

Tā kā traucējumi var skart jebkuru orgānu sistēmu, līdz ar to arī sūdzības var būt ļoti dažādas, ietverot vienu vai vairākas orgānu sistēmas – biežāk tieši sirds un asinsvadu sistēmu. Visizplatītākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās un urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes, kā arī smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. Simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži vien arī panikas lēkmes.

Biežākie veģetatīvās distonijas cēloņi ir:

1) Palielināts jūtīgums – daži cilvēki ir fiziski un emocionāli jūtīgāki nekā citi;
2) Ģimenes anamnēze – ģenētiska nosliece un/vai vides ietekme;
3) Pazemināta spēja izprast savas sajūtas un bailes par nespēju tikt ar tām galā var radīt pārlieku fokusēšanos uz fiziskiem simptomiem nevis emocijām;
4) Tendence visā saskatīt slikto var ietekmēt veidu, kā cilvēks uztver slimību un dažādus fiziskos simptomus.

Risku saslimt ar veģetatīvo distoniju palielina:

1) Emocionāla pārslodze;
2) Trauksmes vai depresijas klātesamība;
3) Dažādas citas slimības;
4) Vardarbības (fiziskas, seksuālas, emocionālas) pieredze;
5) Pazemināts sociālekonomiskais stāvoklis.

Bailes, uztraukums un stress ir normāla reakcija uz iedomātām vai reāli apdraudošām situācijām, kā arī nezināmo. Tādēļ ir saprotams, ka arī esošās pandēmijas laikā, mēs sastopamies ar palielinātu emocionālu slodzi, kas no mums prasa vairāk emocionālo resursu. Pandēmija ir ieviesusi pārmaiņas daudzu cilvēku dzīvēs: ierobežota spēja pārvietoties, darbs un mācības bieži norit attālināti, īslaicīga vai ilglaicīga darba nespēja vai darba zaudēšana, ierobežoti fiziski kontakti ar tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, bailes no savas un tuvinieku iespējamas saslimšanas vai nāves u.c. Vienlaikus daudzi cilvēki ir pārtraukuši iemīļotās nodarbes (sportošana, hobiji), kuras iepriekš ir palīdzējušas uzturēt labu fizisko un emocionālo pašsajūtu. Ir saprotams, ka šajā laikā strauji pieaug ne tikai fiziskās, bet arī psihiskās veselības problēmas.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Autors: psihoterapeits

Ja cilvēkam parādās vai pastiprinās sūdzības par savu fizisko veselību, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi nav saistīti ar kādu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādu fizisku patoloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādu organisku izmaiņu, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju.

Jebkurā krīzes situācijā ir svarīgi apstāties, saprast, kas ar mani notiek un apzināt iespējamos iekšējos un ārējos resursus savas pašsajūtas uzlabošanai. Iespējams, ka iepriekšējās nodarbes, kuras agrāk palīdzēja uzturēt labu pašsajūtu, var nomainīt ar citām, tādejādi atklājot sevī jaunus talantus un interešu apvāršņus. Te var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā, regulāras fiziskas aktivitātes. Svarīgi ir neieslīgt negatīvismā un neveselīgās nodarbēs, bet meklēt jaunas un veselīgas. Meklējiet atbalstu apkārtējos cilvēkos – atbalstošai, ieinteresētai un emocionāli atklātai sarunai ir dziedinošs spēks.

Cilvēkiem, kuru paziņu vai draugu lokā ir kāds, kurš sirgst ar veģetatīvo distoniju, ir svarīgi nenosodīt, bet atbalstīt, spēt uzklausīt, nedodot padomus, ja tādi netiek lūgti, un sniegt savu klātesamību. Ne vienmēr tas ir vienkārši izdarāms, jo nereti šādās situācijās paši saskaramies ar smagām sajūtām, piemēram, dusmām un bezspēcību, kas liek mums aktīvi rīkoties.

Ja simptomi ir ilgstoši un traucējoši, pastiprinās un atkārtojas, tad svarīgi meklēt ārsta  - psihiatra vai psihoterapeita palīdzību. Izteiktu simptomu gadījumā ārsts visbiežāk izrakstīs nomierinošus līdzekļus, taču svarīgākais būtu atjaunot psiholoģisko līdzsvaru, ja nepieciešams, ar psihoterapeita vai psihologa palīdzību.