Patoloģiskas bailes no vientulības – autofobija. Simptomi un ārstēšana
Autofobija ir psiholoģisks traucējums, ko izraisa domas par vientulību vai tās pieredzēšana. Tāpat kā citi trauksmes radīti traucējumi, autofobija rada gan psiholoģisku, gan fizisku kaitējumu. Ja to laicīgi neatklāj un neārstē, autofobija var negatīvi ietekmēt visu cilvēka dzīvi.
Izpratne par to, kas īsti ir autofobija un kā to ārstēt, var krietni palīdzēt tās kontrolēšanā. Šajā rakstā izskatīsim autofobijas definīciju, tās galvenos simptomus un iespējamās ārstēšanas metodes.
Kas ir autofobija?
Autofobija ir specifisks baiļu veids, ko izraisa trauksme. To raksturo noturīgas, neracionālas un pārmērīgas bailes.
Fobija liek cilvēkam izvairīties no baiļu izraisītāja, savukārt saskarsme ar to noved pie intensīvas trauksmes. Cilvēkam, kuram diagnosticēta autofobija, laika pavadīšana vienatnē var izraisīt spēcīgu trauksmi.
Jēdziens autofobija radies no vārda "auto" (pats) un "fobija" (bailes). Būtībā, autofobija nozīmē bailes pašam no sevis.
Kāda ir atšķirība starp autofobiju un vientulību?
Daudzi cilvēki jūtas vientuļi, ja tiem nav bijusi pietiekama socializācija ar apkārtējiem. Justies skumji šādā situācijā ir dabīgi. Autofobija, savukārt, ir neracionāla, spēcīga trauksme, kas rodas vienatnē pavadīta laika dēļ, kas traucē cilvēkam normāli veikt savus ikdienas darbus.
Vienatne pat tādā drošā vidē kā mājas var izraisīt spēcīgu trauksmi. Tā kā tie ir garīgās veselības traucējumi, bailēm nav reāla riska faktora vai draudu.
Cilvēki, kam ir autofobija, dažreiz mēdz izprast, ka viņu sajūtas ir neracionālas, taču nespēj to kontrolēt.
Autofobijas rašanās iemesli nav skaidri noteikti. Tie var būt saistīti ar negatīvām bērnības pieredzēm, piemēram, vecāku šķiršanos vai tuvinieka nāvi.
Ikvienam, kurš izjūt autofobijas simptomus, ir jāvēršas pie ārsta, kas vajadzības gadījumā nosūtīs pacientu pie psihologa vai psihoterapeita. Tad speciālists uzdos jautājumus par cilvēka uzvedību un izjūtām, kas palīdzēs novērtēt cilvēka prāta stāvokli un diagnosticēt iespējamos garīgos traucējumus.
Autofobijas simptomi
Autofobija liekizjust trauksmi, esot vienatnē vai bez kāda noteikta cilvēka. Vēl viens simptoms ir bailes, ka cilvēka tuvinieki viņu pametīs vienatnē. Pacienti bieži vien jūtas izolēti un vientuļi arī citu cilvēku klātbūtnē.
Esot vienatnē, cilvēki ar autofobiju var izjust:
• Nedrošību
• Intensīvu trauksmi
• Grūtības elpot
• Sajūtu, ka tuvojas ģībonis
• Nāves bailes
• Neskaidru domāšanu
• Vēlmi atrast jebkādu kompāniju
Autofobija var radīt arī fiziskus simptomus, piemēram:
• Reiboni
• Paātrinātu elpošanu
• Nelabumu
• Palielinātu asinsspiedienu
• Pastiprinātu svīšanu
• Trīcēšanu
Autofobija var izraisīt šādus uzvedības veidus:
• Cenšanās atrast kompāniju tikko paliekot vienatnē
• Nevēlēšanās, lai cilvēki aiziet prom pat tad, ja tas viņus apgrūtina
• Neatkarības trūkums attiecībās
• Visa iespējamā darīšana, lai izvairītos no vientulības
Ārstēšanas metodes
Metodes autofobijas novēršanai nosaka psihoterapeits. Parasti to ārstē, izmantojot kognitīvi biheiviorālo terapiju, ekspozīcijas terapiju vai lietojot medikamentus.
Kognitīvi biheiviorālā terapija
Šis terapijas veids sniedz pacientam praktiskas metodes, kā tikt galā ar trauksmi, kas rodas, esot vienatnē. Atsaucoties uz Nacionālo Garīgās veselības institūtu, aptuveni 75% no cilvēkiem, kas sirgst ar kādu fobiju, ir to novērsuši ar kognitīvi biheiviorālās terapijas palīdzību.
Ekspozīcijas terapija
Autofobijas pacientu bailes no vientulības liek tiem izvairīties no laika pavadīšanas vienatnē. Katru reizi, kad tie no tās izvairās, domas par saskaršanos ar šādu situāciju izraisa vēl lielāku trauksmi nekā iepriekš. Ekspozīcijas terapija kontrolētā un atkārtotā veidā liek cilvēkam saskarties ar savu fobiju, tā palielinot pacienta toleranci pret to.
Medikamenti
Dažreiz ārstēšanai būs nepieciešama ne tikai psihoterapija, bet arī medikamenti. Parasti tiek izmantoti beta-blokatori, kas bloķē trauksmes brīdī radušos adrenalīnu. Visai efektīvi ir arī benzodiazepīni, kam ir nomierinošs efekts. Taču medikamentus ārsti parasti izraksta tikai īpaši smagos saslimšanas gadījumos, jo tie var izraisīt atkarību.
