6 simptomi, kas var liecināt par psiholoģisko traumu

Traumatisku notikumu rezultātā, cilvēka psihiskais stāvoklis var tikt ietekmēts neatkarīgi no tā, vai pārdzīvotais gadījies vienreiz, vai vairākkārt. Dažāda veida psiholoģiskās traumas var sākumā pat nebūt jūtamas. To simptomi var parādīties vairākas nedēļas vai pat gadus pēc traumatiskā notikuma. Šāda veida traumas var tikt izraisītas, piemēram, no vardarbības, cilvēka ļaunprātīgas izmantošanas, transportlīdzekļu negadījuma, dabas katastrofām un kariem.

Speciālisti apgalvo, ka jebkurš gadījums, kurā kāds jūtas vientuļš vai nomākts, var būt traumatisks. To, vai notikums rada psiholoģisku traumu, nosaka personas subjektīvā emocionālā pieredze. Atšķirīgas piedzīvotās situācijas var ietekmēt personas izziņas un uzvedības funkcijas, fizisko un psiholoģisko labklājību. Ja cilvēkam ir psiholoģiskā trauma, par to liecina vairāki simptomi.

1.    Šoks, noliegums un neticība

Šoks, noliegums un neticība ir vienas no izplatītākajām pazīmēm, kas norāda uz psiholoģisko traumu. Tās bieži iespējams konstatēt uzreiz pēc traumatiskā notikuma. Cietušais var izjust nestabilitāti un pēkšņi būt samulsis par to, kur atrodas. Runājot viņš var neveiksmīgi censties atbildēt un sarunas laikā var šķist iegrimis sevī. Kad sākotnējie simptomi ir izzuduši, persona var kļūt nejūtīga vai emocionāli norobežojusies sevī, kad tiek aicināta apspriest traumatisko notikumu, un mēģināt izvairīties no sarunas par konkrēto tematu. Šādi izturoties cilvēks bieži vien mēģina tikt galā ar piedzīvoto traumu un to var uztvert kā norādi, ka indivīdam ir vajadzīga palīdzība. Cietušajam var tikt novērota arī vēlēšanās atteikties no normālas dzīves un attiecību veidošanas.

2.    Agresija

Tiem, kuri ir cietuši no psiholoģiskās traumas, bieži vien ir saskārušies ar agresiju. Dažos gadījumos tās var būt dusmas uz sevi, ko izraisījusi pieredzētā vainas vai kauna izjūta. Citos gadījumos līdzīgas emocijas un psihiskais stāvoklis var rasties no personas piedzīvotām agresijas izpausmēm pret apkārtējiem cilvēkiem. Papildus tam traumas skartajai personai var tikt identificēta arī aizkaitināmības izrādīšana un biežas garastāvokļa izmaiņas. Speciālie centri, kuros ārstē psiholoģiskās traumas pieredzējušos pacientus, uzsver, ka ir svarīgi nošķirt gadījumus, kad cilvēku par atbilstošu uzvedības normu neievērošanu ir vajadzīgs sodīt, no tādiem, kad ir jāsniedz palīdzība, jo indivīda rīcība ir uztverama kā psiholoģiskās traumas simptoms.

3.    Miega traucējumi

Pēc traumatiska notikuma cilvēks var izjust pārmaiņas miega režīmā. Var būt raksturīgs bezmiegs, grūtības aizmigt vai gulēt ierasto laiku. Tāpat var rādīties murgi, tikt izjustas pastiprinātas bailes nakts laikā. Dažkārt sapņos indivīds redz piedzīvoto traumatisko notikumu, kas spilgti saglabājies zemapziņā. Regulāri miega traucējumi un nepietiekama atpūta var izraisīt spēcīgas negatīvas emocijas, nogurumu un nespēku, kas var novest arī pie koncentrēšanās problēmām.

4.    Trauksme

Trauksme ir bieži novērojams simptoms, ko izraisa cilvēka pieredzēta psiholoģiskā trauma. Konkrētā pazīme var rasties no kādām domām vai ieraudzītiem vizuāliem attēliem, kas atsauc atmiņā traumatisko notikumu, un var radīt nepārvaramas bailes un panikas lēkmes. Lai novērstu šādas reakcijas, cietusī persona var mēģināt izvairīties no jebkādām darbībām, kas mudina atcerēties par pārdzīvoto. Kaskādes veselības uzvedības psihiatriskā slimnīca Vašingtonā norāda, ka iekšējā trauksme var izpausties arī kā izteikta modrība, kad cietusī persona nepārtraukti saredz brīdinājumus par potenciālām briesmām. Psiholoģiskās traumas trauksmes simptomu iespējams atšķirt no ikdienas stresa, novērtējot, cik lielā mērā negatīvie notikumi ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi. Ja vari dalīties savos pārdzīvojumos ar sev tuvajiem cilvēkiem un ja tavs līdzsvara stāvoklis atgriežas brīdi pēc kāda emocionāli uztverta notikuma, tevi ietekmē ikdienas stress. Ja ilgstoši atrodies spēcīgas emocionālās spriedzes stāvoklī, iespējams, esi piedzīvojis psiholoģisku traumu.

5.    Disociācija

Situācijai neatbilstošu emociju izrādīšana un sakarīguma traucējums psihiskajos procesos jeb disociācija arī liecina par piedzīvotu psiholoģisko traumu. Tehnisko ierīču skenēšanas rezultātā ir noskaidrots, ka tā notiek, tāpēc ka šāda trauma var izraisīt smadzenēs gan strukturālas, gan funkcionālas pārmaiņas. Domāšanas un darbības saiknes sairums var izraisīt atmiņas zudumu, kā arī nošķirtību no citiem. Sociālā izolācija savukārt var veicināt skumjas, bezcerību un depresiju.

6.    Fiziski simptomi

Neskatoties uz to, ka daudzas psiholoģiskās traumas pazīmes ir emocionālas vai tādas, kas ietekmē uzvedību, šādai negatīvai pieredzei var būt arī fiziski simptomi. No ilgstoša muskuļu sasprindzinājuma var rasties sūdzības par hroniskām sāpēm un duršanas sajūtu, kuru cēloņi var šķist grūti izskaidrojami. Kopā ar citiem simptomiem personai var rasties tahikardija jeb paātrināta sirdsdarbība. Iespējami arī ēšanas traucējumi (ēd vairāk vai mazāk nekā parasti), kā arī seksuāla disfunkcija.