Atkarība no ēdiena. Kā to atpazīt un novērst?
Vai tu ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu? Ja ēšana kļuvusi kompulsīva un nekontrolējama, tā ir pazīme, ka radusies atkarība no ēdiena. Šāda uzvedība parasti ir atbildes reakcija uz kādu emocionālo kairinātāju – stresu, skumjām vai dusmām.
Ķermenim ir nepieciešams ēdiens, lai tas spētu pareizi funkcionēt, taču pārāk liela aizraušanās ar pārtiku nozīmē to, ka cilvēkam rodas atkarība. Parasti to veicina neveselīgi ēdieni, piemēram, čipsi, konfektes vai baltmaize.
Ēdiena uzņemšana izdala smadzenēs ķīmisko vielu dopamīnu, kas rada cilvēkam patīkamas izjūtas, tādēļ ir vēlme gūt šīs pozitīvās emocijas atkārtoti, īpaši, ja ir bijis kāds pārdzīvojums.
Tiek uzskatīts, ka pārtikas produkti, kas satur daudz cukura, taukus vai cietes, ir ciešāk saistīti ar atkarības veidošanos. Problemātiskākie produkti ir:
• Čipsi
• Frī kartupeļi
• Saldumi
• Šokolāde
• Cepumi
• Baltmaize
• Makaroni
• Saldējums
Simptomi
Atkarības simptomi var būt fiziski, emocionāli un sociāli. Tie ir:
• Nepārvarama kāre pret ēdienu
• Vairākkārtēja pārēšanās
• Vairākkārtēji mēģinājumi samazināt pārtikas patēriņu, kam seko vēl lielāka pārēšanās
• Kontroles zudums par to cik daudz, cik bieži un kur tu ēd
• Negatīva ietekme uz ģimenes dzīvi, saskarsmi ar apkārtējiem un finansēm
• Vēlme ēst, ja ir slikts garastāvoklis
• Ēšana līdz fiziskam diskomfortam vai sāpēm
• Apsēstība ar ēdiena pirkšanu
• Ēšana vienatnē, lai izvairītos no uzmanības
Ārstēšana
Ārstējot atkarību no ēdiena, jāņem vērā cilvēka fiziskās un psiholoģiskās vajadzības.
Ārstēšana koncentrēsies uz hroniskas pārēšanās ieraduma novēršanu. Tās mērķis ir mainīt cilvēka ēšanas paradumus uz veselīgākiem, kā arī pievērst uzmanību pacienta garīgajai veselībai.
Efektīvas ārstēšanas metodes ir:
• Kognitīvi biheiviorālā terapija, kuras mērķis ir identificēt un mainīt cilvēka domāšanas modeļus un radīt jaunus mehānismus, kas palīdzētu cīnīties ar atkarību. To pie psihoterapeita var veikt gan individuāli, gan grupās.
• Medikamenti, kurus izmanto depresijas un trauksmes simptomu mazināšanai.
• Uz risinājumu orientētā terapija, kas palīdz rast risinājumus specifiskām situācijām, kas izraisa stresu un pārēšanos.
• Traumu terapija, kuras mērķis ir identificēt un mazināt traumu, kas ir saistīta ar atkarības rašanos.
• Uztura konsultācijas un uztura plānošana, kas var palīdzēt izstrādāt veselīgu pieeju pārtikas izvēlei.
Pastāv arī vairākas izmaiņas, ko iespējams ieviest savā dzīvesveidā, lai mazinātu atkarību no ēdiena:
• Izvairies no pusfabrikātiem un saldinātājiem
• Izvairies no kofeīna
• Ēd trīs sabalansētas maltītes dienā
• Dzer daudz ūdens
• Ēdot, koncentrējies uz ēdienu un košļā lēnām
• Saplāno iepirkumu sarakstu pirms došanās uz veikalu un centies tajā iekļaut tikai veselīgus produktus
• Gatavo maltītes mājās
• Regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm
• Izgulies
• Samazini iespēju saskarties ar stresa izraisītājiem
Kad būtu jādodas pie ārsta?
Ja tu jūti, ka nespēj kontrolēt ēšanu vai vēlies iegūt veselīgu svaru, ieteicams doties pie ārsta uz konsultāciju. Ārsts spēs ieteikt atbilstošākās ārstniecības metodes un ieteikumus veselīgākam dzīvesveidam.
Ja būs nepieciešams, ģimenes ārsts nosūtīs pie psihoterapeita, kurš palīdzēs tikt galā ar domāšanas un rīcības modeļiem, veidojot veselīgāku attieksmi pret ēdienu.
