medicine.lv skaitļos

Lietotāji online71
Aktīvie uzņēmumi12678
Nozares raksti1656
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Vai izdegšana var būt vainojama pie attiecību pasliktināšanās?
Labdien! Ir problēmas attiecībās - mans draugs ir zaudējis šo te ''mīļuma'' sajūtu, nezinu, kā lai to nodefinē. Tādā līmenī, ka rodas sajūta, vai būt ar mani kopā. Cik zinu, šādi mirkļi attiecībās var būt, bet šis velkas jau kādu laiku, viņš jūtas ļoti izdedzis. Viņš pastāvīgi jūtas slikti. Viņš pēc dabas ir perfekcionists, pedants, liels karjierists un raujas ''melnās miesās'', lai sasniegtu karjeras kāpumu. Pēdējā laikā tas viss ir bez rezultātiem, viņš ir pārguris. Darbus apvieno ar mācībām. Pa nakti dažkārt jāstrādā, tad atbrauc brīvdienā, paguļ dažas stundas un laižas darīšanās tālāk. Dzīvo vienā istabā ar cilvēku, kurš bieži krīt uz nerviem, bet nav naudas, lai dzīvotu savādāk. Pirms laika mums bija nopietnas problēmas, kas vilkās apmēram pusgadu. Šo problēmu sakarā esam ļoti daudz rājušies, es visvairāk. Tad arī šīs tukšās sajūtas vienam pret otru bija, protams, daudz. Taču tagad it kā viss ir kārtībā, ja neskaita manas daudzās prasības un dusmas, par ko esmu savukārt dusmīga uz sevi, jo zinu, ka, lai arī viņa rīcība nav bijusi diez ko laba, es, manuprāt, par daudz viņu stostu, kas, iespējams, arī viņu noēd. Viņam gribas visu, kā labāk. Viņam ir daudz vainas apziņas par to, kāds bijis pret mani, saka, ka es viņam esmu pārāk laba. Par to, ka nedzīvojam kopā, kā gribējām, par ko viņa vīrieša instinkts (nest finansiālu atbildību) un viņa pašapziņa, protams, arī cieš. Šobrīd viņš ir pilnīgi ''nost''. Pret mani vairākas nedēļas neko nejūt. Negrib par to runāt, bet nākot galvā visādas sliktas domas - kā būtu bez manis u.tml. Tā kā abi esam jauni un ar ne to lielāko pieredzi, es vēlējos atrast un, iespējams, apstiprināt atbildi man esošajam jautājumam - vai izdegšana un šīs visas vainas apziņas var būt par iemeslu tam, ka pret mani neko nejūt? Paldies!
Atbild:
Beāte Šternberga, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste
Labdien! Attiecību problēmu risināšanā vislabāk palīdzēs psihologs, kurš konsultē ģimenes. Viņš arī palīdzēs tikt skaidrībā, vai tiešām visu kopdzīves problēmu pamatā ir izdegšana, kā arī kopā ar Jums meklēs situācijas risinājumu, jo nepietiks vien ar apstiprinošu vai noliedzošu atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu. Ja rodas sūdzības par veselību, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs Jūs pie speciālista....
Kā tikt galā ar pusaudzes uzvedību?
Labdien! Meitai ir 13 gadi. Ir sācies "tas trakais pusaudža periods", kad vecāki "neko nesaprot", ballītes ar draugiem, kur tiek izmēģināts alkohols, cigaretes, tāpat ticis pabūts sliktās kompānijās, kuras veido jau vecāki bērni, kas domā, ka ir pieaugušie, pirmais puisis, pirmā šķiršanās, pirmie nopietnie konflikti ar draugiem (un šajā digitālajā laikmetā tie izpaužas arī internetā ar pazemojumiem), atzīmju pasliktināšanās, konflikti ar skolotājiem utt. Līdz šim bija perfekts bērns - augstas atzīmes skolā, piedalīšanās visādos pulciņos, bija jautra, runīga, dzīvespriecīga, atklāta, paklausīga, viss viņai tika vienmēr dots. Tagad - lielākoties "ieurbjas" telefonā, pazudis tas dzīvesprieks acīs, runā pretim, melo, pirmais "mājas arests", nevēlēšanās pavadīt laiku ar ģimeni un radiem ... Kā tikt ar to visu galā? Vai ir kāds veids, kā pareizi aprunāties ar bērnu par šo visu, - "viņa valodā"? Baidos, ka šis pusaudža periods viņu ietekmēs uz slikto pusi, jo nevaru taču nošķirt viņu no draugiem, pastāvīgi kontrolēt, ar ko viņa tiekas, neļaut nekur doties... Šķiet, lai ko es darītu, lai kā es censtos runāt, lai kā kontrolētu, es kaut ko palaižu garām, bet es baidos laikus nepamanīt kaut kādas lietas, kas varētu būt izšķirošās bērna personības veidošanās posmā. Gaidīšu Jūsu padomu! Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pusaudžu periods ir sarežģīts gan pašam pusaudzim, gan viņa vecākiem. Šajā periodā notiek ne tikai ķermeniskas pārmaiņas, ko mēs zinām kā pubertāti, kuras pamatā ir hormonālās pārmaiņas pusaudža organismā, bet arī psiholoģiskās izmaiņas. Pusaudža perioda galvenie attīstības uzdevumi ir savas identitātes meklēšana un saprast, kā autonomi dzīvot. Šajā periodā viņi mēģina rast atbildes uz jautājumiem – Kas es esmu? Kāds es esmu? u. c. Attiecībās ar vecākiem pusaudžiem ir tieksme būt neatkarīgiem....
Kas var palīdzēt pie šādām veģetatīvās distonijas izpausmēm?
Labdien! Mani jau vairāk nekā 2 gadus moka veģetatīvā distonija. Esmu vidusskolas skolniece. Viss sākās diezgan mierīgi, bija tikai elpas trūkums, sirds klauves, kam nepievērsu uzmanību, līdz man vienu dienu iesāpējās galva un tā nepārgāja kādu mēnesi. Vērsāmies pie neirologa, kas noteica veģetatīvo distoniju. Arī ir bijušas daudz galvas traumas, bet viss it kā mierīgi - padzēru zāles un viss pārgāja. Bet šajā un 2021. gadā pārņēma stipri reiboņi, kam sekoja auss pulsēšana, tāpēc nonācu slimnīcā, jo bija smags stāvoklis. Nogulēju tur ar mokām, jo gribējās komunikāciju, ļoti gribēju mājās. Slimnīcā mani pielika pie sistēmas, uztaisīja kardiogrammu un vēlāk aizsūtīja uz galvas magnētisko rezonansi, tur bija tikai sarecējušas asinis. Pēc slimnīcas gāja ļoti smagi, daudz raudāju, bija smagi iemigt, bija stipras sirdsklauves un elpot bija grūti, vēlāk jau bija sirds pārsitieni. Miegot ciet, pie pārsitieniem rāvos augša ar bailēm. Tagad ir smagākais laiks - moka murgi, diezgan briesmīgi. Šajā naktī nosapņoju murgu, sapnī sapratu, ka murgoju, un piecēlos, biju blakus draudzenei, un viņa mani mierināja, līdz tas nepārtapa atkal murgā - sapratu, ka tomēr neesmu pamodusies, uzrāvos augšā un manas acis vērsās uz galda pusi. Vai nu tās bija halucinācijas vai kas cits, bet redzēju melnā palagā notupušos siluetu, kas tur bija, līdz ieslēdzu gaismu. Visa trīcēju, sirds leca ārā no mutes, un tā arī nesapratu, vai esmu vēl sapnī vai jau pamodusies. Bija plkst. 5, bet gulēt gāju pusčetros no rīta - ir bail iemigt, tāpēc arī eju vēlu gulēt, jo nav pirmā reize, kad murgoju un rādās šāda veida halucinācijas. Nomierinoties viss likās nereāli. Aizgāju pagulēt pa dienu un tagad pamostoties bail no visa - bail iziet no mājas, liekas, ka esmu nojūgusies, jo vēl joprojām nesaprotu, vai sapņoju, vai nē. Esmu arī lietojusi zāles, bet no tām man rādījās slikti sapņi - ka nomiršu pēc 5 gadiem un vēl daudz nepatīkamas lietas. Nezinu, ko man darīt un kur iet. Esmu jau bijusi daudz reizes pie neirologiem un īsti nekas neuzlabojas. Gaidīšu Jūsu atbildi! Paldies!
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste - psihiatre
Labdien! Jums ieteicama konsultācija pie ārsta - psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste- psihiatre
Labdien! Jums ieteicama vizīte pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Jūsu gadījumā tomēr vēlams pastrādāt ar psihoemocionālo stāvokli. Varbūt vēlams vērsties pie psihiatra un psihoterapeita (psihologa). Iespējams, tomēr vēl papildus psihiatra un neirologa kopsadarbībā jāizvērtē medikamentozā terapija, bet ļoti būtiski ir psihoterapeitiskais darbs, lai apzinātos savas emocijas un to izpausmi attiecībā uz savu ķermeni. Ar cieņu,...
Kā pārstāt mīlēt cilvēku, kurš no tevis aizgāja?
Labdien! Kopā ar draudzeni nodzīvojām 7 gadus. Attiecībās, protams, bija daudz nesaskaņu, dažreiz pārdzīvojumi. Bet kuriem tad pāriem viņu nav! Draudzene vienā dienā izlēma, ka grib vienu nedēļu padzīvot atsevišķi, bet tas jau ir izvērsies uz 5 mēnešiem. Šī šķiršanās man uz dzīvi lika paskatīties pavisam no cita skatu punkta. Sapratu, cik ļoti patiesībā esmu viņu mīlējis visu šo laiku, cik man viņa ir dārga, vērtīga. Parādījās vēderā tādi tauriņi, ka maz neliekās. Nekad nedomāju, ka manos 44 gados kaut kas tāds vēl vispār ir iespējams. Mūsu attiecībās nebija komunikācijas, nemācējām runāt viens ar otru, man pirms tam bija grūti publiskās vietās viņu samīļot, ko es tagad nesaprotu, kā es varēju tā nedarīt. Es no problēmu risināšanas izvairījos, atstūmu viņu, jo baidījos, ka sāpēs, ka tas izraisīs šķiršanos, baidījāmies kaut ko otram teikt, lai neaizvainotu. Šķiršanās pirmajās nedēļās lasīju daudz informācijas par attiecībām, to uzturēšanu, psiholoģiskos rakstus utt. Un diemžēl tikai tagad sapratu, ka problēmas ir jārisina jau pašā saknē, ka ir jārunā kaut vai par niecīgākajiem sīkumiem, kas patīk, kas nepatīk, ka par attiecībām ir jārūpējas, ka pie tām ir jāstrādā, ka tieši visi tie sīkumi padara attiecības tikai spēcīgākas. Man bija savs hobijs - makšķerēšana, kam veltīju savu brīvo laiku - ne visu, bet veltīju. Viņai savukārt hobija vispār nebija, kas, man liekas, nebija pareizi, jo man bija savs privātais lauciņš, viņai nē. Es viņai vienmēr esmu atļāvis iet satikties ar cilvēkiem, padejot, pat braukt ar draudzenēm ceļojumā bez manis, ja vēlas, jo es viņai uzticējos un ļoti cienīju. Divatā mēs arī pavadījām ļoti daudz laika, vienkārši pastaigājoties, braucot uz dažādiem spa, dārzā utt. Pēdējos divos gados pārvācāmies uz citu dzīvokli, par draugiem vispār aizmirsu, likās, ka nu beidzot - būs mums bērniņš, laulības, ģimene, gājām skatīties īpašumus. It kā likās, ka viss ir kārtībā, viss būs, bet tad vienā dienā dzīve beidzās! Zinu, ka to visu jau vajadzēja darīt daudz ātrāk, bet bija dažādi iemesli, finansiālās grūtības, jāpabeidz studijas, jānostabilizējas. Likās, ka viss vēl tikai priekšā... Kopš viņa aizgāja padzīvot atsevišķi, šo piecu mēnešu laikā esam sarakstēs visu izanalizējuši, sapratuši pieļautās kļūdas... Jā, abi sapratām! Viņa, piemēram, neteica - nebrauc nākamnedēļ makšķerēt, darām to un to, vai man tagad ir grūti ap sirdi, atnāc samīļo mani. Kad pajautāju, ko varētu šajā nedēļas nogalē padarīt, vai ir kaut kādas vēlmes, vienmēr atbildēja ar NEZINU. Es nevarēju uzminēt, kas otrai pusītei tajā brīdī tieši bija nepieciešams, vajadzīgs. Viņa uzskata, ka tādas lietas partnerim ir pašam jājūt, bet ja tu atnāc no darba ar kaut kādām problēmām galvā, kā tu vari to just! Kad vajadzēja palīdzību, nekad neatteicu, mājas darbos palīdzēju, dārzā gandrīz visu darījām kopā, visur mēs bijām kopā. Neesmu no tiem cilvēkiem, kas sēž dīvānā un skatās TV, kamēr otrs strādā. Uzslavas, pateicības vispār neatceros, kad būtu no viņas saņēmis šo 7 gadu laikā. Atskatoties atpakaļ uz šiem septiņiem gadiem, liekas ka viņa uzmanības apliecinājumus, mīļumu, komplimentus utt. vēlējās tikai saņemt, nedāvājot otram. Divus mēnešus pēc dienas, kad aizgāja padzīvot atsevišķi, bildināju, jo domāju, ka tāds mans solis viņai tiešām liks saprast, ka man ir ļoti nopietni nolūki uz viņu, ka vēlos ar viņu veidot ģimeni, ka es nerunāju muļķības. Bet laikam viņai tie pārdzīvojumi ir tik daudz, ka nevēlas nākt atpakaļ un sākt visu no jauna, un jau augstākā gultnē. Pirmos divus mēnešus vēl nedēļā reizi satikāmies, runājām par jūtām, ka es esmu mainījies, ka viss mums vēl varētu būt, bet tas viņu tikai vairāk no manis attālināja, un neatļāva vispār vairāk tikties, tikai sarakstīties. Sarakstēs pēdējos mēnešos viņa ir palikusi ļoti cietsirdīga, ļauna, vienaldzīga. Nekad viņa tāda dzīvē nav bijusi. Viņa zina, ka man ļoti sāp, ka es ļoti pārdzīvoju, ka vēlos ar viņu veidot ģimeni, bet vienalga mani sāpina. Uz jautājumu, vai viņa to dara speciāli, lai es viņu ienīstu vai aizmirstu, saka, ka nē. Uz jautājumu, vai viņai jau ir jaunas attiecības ar citu, ļoti ilgu laiku spīdzināja mani, un neko konkrēti neatbildēja. Nesaprotu, ko gribēja ar to panākt, atstāt mani rezervē, nesāpināt, vai speciāli neko konkrētu neteikt, lai es mokos. Tā neziņa mani beidza nost! Nesen sociālajos tīklos ieraudzīju uzņemtus video ar vienu cilvēku kopējā izbraucienā. Es, protams, vēlējos noskaidrot, vai jau ir sākusi satikties ar citu, bet saka, ka nē, esot cilvēks jau sen zināms. Nezinu, varbūt es visu izpušķoju, uzburu ainiņas, bet varbūt arī nē… Zinu, ka šajā situācijā man nav tiesību zināt, kur viņa ir, ko dara un ar ko pavada laiku. Bet, kā jau teicu, tā neziņa, nekonkrētība beidz nost. Var taču vienkārši atbildēt ar JĀ vai NĒ, nespīdzināt otru cilvēku. Gribas cerēt, ka kaut kad, kad viss nomierināsies, kad negatīvisms būs pārgājis, viņa sapratīs, sadzirdēs mani, gribēs mēģināt vēlreiz. Pazīstot viņu visus šos 7 gadus, zinu, ka mums vēl viss varētu izdoties, ja tikai viņa spētu tam noticēt. Pagaidām izskatās, ka viņa vēlas patiešām visu izbeigt, sākt jaunu dzīvi, nav vairs viņai jūtu, nav klikšķa. Man ir grūti saprast, vai ar mani kaut kas nav kārtībā, vai ir tā, ka viņa arī ir daudz kur vainīga, un, ja nemainīsies arī viņa, tad es nemaz nevarētu šo cilvēciņu padarīt laimīgu. Esmu jau novests līdz tādai stadijai, ka liekas, ka es pie visa esmu vainīgs, vainoju par visu sevi. Zinu, ka laiks visu dziedē, bet man tas jau ir par traku, ir pagājuši jau 5 mēneši, bet man ir grūti tam tikt pāri, ciešu, mokos, naktīs neguļu, ēst vispār negribas, raudāju histēriski diezgan bieži, arī pie stūres mašīnā braucot. Jā, teiksiet, vīrieši neraud. Raud, un kā vēl! Tādas sāpes un pārdzīvojumus reti kurš varētu izturēt! Tā jau saka, ka šķiršanās sāpes ir grūtāk pārdzīvot par cilvēka zaudēšanu, jo tu zini, ka tā cilvēka vairs nebūs, viņa nav, tu no viņa atvadies, tev vairs nav cerību, bet no cilvēka, kurš no tevis aizgājis, tev cerība nepazūd, ir grūti atvadīties, jo viņš ir kaut kur tepat, dzīvo tālāk, priecājas, veido dzīvi, bet jau bez tevis. Nezinu, kā tam tikt pāri, kā lai viņu aizmirst, kā lai pārstāj mīlēt? Zinu, ka sevi visu laiku jānodarbina, lai galvā nav domas tikai par viņu, bet tas nepalīdz! Ko Jūs varētu ieteikt? Paldies!
Atbild:
Linda Žeime, psiholoģe
Labdien! Ar šo vēstuli jau esat spēris pirmo soli, izrakstot ārā emocijas, domas, kas ir ļoti vērtīgi savas pašsajūtas uzlabošanai. Šķiršanās posms nav viegls, tas ir zaudējums, kurā jāiziet cauri dažādām stadijām (noliegums, tirgošanās, dusmas, nomāktība un pieņemšana). Šajā laikā svarīgi ir turpināt dzīvot, kā jau minējāt, nodarbināt sevi, taču jāļauj sev arī skumt un izsērot šo zaudējumu. Ja ir sajūta, ka nepieciešams atbalsts, tad var vērsties pie kāda cilvēka, kam uzticaties vai speciālista...
Atbild:
Ineta Blūmīte, psihologs
Labdien! Kā pārstāt mīlēt cilvēku, kurš no tevis ir aizgājis? Nekā! Jūtas ir viena no iracionālām psihes funkcijām un tās nevar racionālā ceļā “amputēt”. Dzīvē jau tā nenotiek, ka mēs mīlam tikai tos, kas to ir pelnījuši ar savu labo izturēšanos pret mums. Mēs, protams, varam sākt racionalizēt, devalvējot aizgājēja nozīmību, bet vai tāds ceļš būs personības izaugsmes ceļš? Kad no mums aiziet mīļotais cilvēks, tas ir patiesi sāpīgi - ciešanas no emociju “smagā gala”. Kā netrenēta cilvēka sirds pie smagas slodzes...
Kur vērsties, ja ir aizdomas par robežstāvokļa personības traucējumiem?
Labdien! Vēlos uzzināt, kur es varu vērsties, ja domāju, ka ir radušies pāris simptomi saistībā ar mentālo stāvokli? Man pašai ir sarežģīti noteikt, taču domāju, ka esmu ceļa sākumā uz Robežstāvokļa personības traucējumiem (BPD). Pēdējā gada laikā sāku pamanīt izmaiņas. Tāpēc jautāju, varbūt varat ieteikt kādu speciālistu, ārstēšanu? Pati uz izmeklēšanām neesmu bijusi, taču ir aizdomas. Paldies!
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Ieteiktu Jums vērsties pie ārsta - psihoterapeita un iet psihoterapijā....
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Šādā jautājumā sākotnēji varat vērsties pie psihologa vai psihoterapeita un tad, ja nepieciešams, arī pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Linda Žeime, psihologs
Labdien! Robežstāvokļa personības traucējumi ir grūti diagnosticējami, jo norit dažādās formās. Cilvēkiem ar šiem traucējumiem raksturīgas izteiktas emocionālas svārstības, neskaidra identitātes un paštēla izjūta, kā arī impulsīva un nereti pašdestruktīva uzvedība. Kopumā populācijā šī diagnoze ir 2–3% cilvēku, bet dzīves laikā šie traucējumi var būt pat līdz 6% iedzīvotāju. Labā ziņa ir tā, ka daļai cilvēku, gadiem ejot, šo traucējumu izpausmes mazinās, tāpēc viņi sāk daudz labāk funkcionēt....
Kā cīnīties ar noslēgtību?
Labdien! Man ir 24 gadi. Kā cīnīties pašam ar sevi? Ir problēma iedraudzēties un iejusties kompānijā. Nejūtos ērti pat kompānijā, kuru jau zinu ilgu laiku, nezinu par ko runāt, jūtos kā muļķis, kautrējos. Ir cilvēki, ar kuriem nespēju rast kopīgu valodu pat zem četrām acīm. Bet tā ar lielu daļu varu sarunāties arī zem četrām. Nav lielu problēmu veikalā vai jebkur citur kādam uzdot kādu jautājumu, lai atrisinātu kādu ikdienas situāciju. Pa lielam problēmas rodas draugu, tālāku radu kompānijās, darbā, darba ballītēs. Visur sēžu kā vientuļais vilks. Nav neviena, ar ko īsti parunāt, nezinu par ko runāt, kautrējos, klusēju. Dažreiz, kad kāds grib mani izjokot vai vienkārši kādu sliktu frāzi izsaka uz manu pusi, neprotu atbildēt. Es nezinu, kā ar to cīnīties, kā kļūt par draudzīgāku cilvēku, kā iejusties kompānijā, kā prast runāt ar cilvēkiem dažādās situācijās... Ko man darīt? Paldies!
Atbild:
Elīna Zariņa, psihologs
Labdien! Jūsu situācijā būtu vērtīgas grupu nodarbības psihoterapijā. Tās ļautu gan dziļāk iepazīt un izprast sevi, gan drošā un atbilstošā vidē pārstrādāt attieksmi un veidot veiksmīgākus uzvedības modeļus. Tomēr, ja tas šķiet par grūtu, ieteicams sākt ar individuālām psihologa, psihoterapeita konsultācijām, kas palīdzēs izprast šī kautrīguma, noslēgtības cēloņus un rast arī risinājumus. Veiksmi un drosmi Jums!...
Atbild:
Dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Šķiet, Jūs nejūtaties pārliecināts par sevi un kautrējaties. Protams, komunikācijas spējas var apgūt, runājot un izspēlējot dažādas lomu spēles spoguļa priekšā (kā es iesāku runāt, ko es saku, lai tas iederētos situācijā, kā es izskatos u. tml.). Laba metode ir arī ierakstīt vai nofilmēt kaut vai ar telefonu, kā to darāt, izanalizēt un mēģināt vēl, kamēr jūtaties pārliecinātāks. Internetā ir daudz lekciju par to, kā lasīt lekcijas, runāt pārliecinoši u. tml., un tas ir tas, kas Jums varētu palīdzēt....
Kāpēc man ir šāda problēma?
Labdien! Man ir tāda problēma. Man nepatīk, ja kāds aiztiek manas mantas vai kaut ko sakārto. Varbūt kādam tas izklausīsies smieklīgi, bet tas mani nokaitina visvairāk no visa. Pat, ja redzu, ka sakārtots ir skaisti, gribas izjaukt visu, izspārdīt un raudu un ļoti dusmojos. Bieži vien dodos izbraukumos, tad māju kārto citi un man tas riebjas. Vienmēr saku, ka es gribu visu kārtot. Kas tas ir??? Tā ir visu dzīvi.
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Ir grūti viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu, nezinot Jūs un Jūsu dzīves kontekstu, taču tendence visu kārtot bieži vien ir saistīta ar psiholoģisko tendenci kontrolēt un sakārtot apkārtējo vidi, kas varētu būt saistīta ar iekšējo trauksmi, kura var rasties dažādu iemeslu dēļ. Iekšējai trauksmei, pamatā, savukārt var būt daudz un dažādi iemesli, par kuriem varētu runāt individuāli, jo katram cilvēkam tie ir atšķirīgi. Ar cieņu, klīniskais psihologs,eksistenciālais psihoterapeits, Anita...
Atbild:
Lauma Kasatkina, SIA "Neirožu klīnika" psihologs
Labdien! Tam varētu būt vairāki iemesli: - ja ģimenē ir ļoti stingras prasības gan pret fizisko kārtību, gan pret intelektuālo attīstību, tādā gadījumā attīstās zināms perfekcionisms, kur lietām ir jābūt ideālā kārtībā; - kā "nosacīts cīņa" par savu vietu ģimenē un dzīvē - vēlme atdalīties no citiem, noteikt savas personiskās robežas; - ja attiecībās un dzīvē ir daudz kontroles, tad arī šādā veidā var pateikt vārdiņu "nē"; - varbūt arī daudz dziļāki iemesli - savas esības meklējumi - kas ir ar mani, kurp es...
Kā varu uzlabot situāciju, lai nekaitētu bērniņam?
Labdien! Esmu grūtniece, rit 3 trimestris, viss ir plus-mīnus kārtībā, kaut gan bija daži bīstami momenti. Taču jau kopš grūtniecības sākuma ir paaugstināts stress sakarā ar ģimenes attiecībām. Visu grūtniecības laiku, ik pāris nedēļas strīdi, emocijas, tad atkal nedēļu relatīvs miers, kamēr kaut cik nomierinos, tad pāris dienas labi, un atkal nedēļu smagi. Uztaisīju kortizola analīzes, plkst. 13:00, kortizola līmenis 830 (referētās normas no 7:00-10:00 171-536, vakarā 50% no rīta daudzuma). Sakiet, lūdzu, cik ļoti esmu kaitējusi bērniņam un ko es var darīt lietas labā, lai vismaz pēdjos 2,5 mēnešus un barošanas laikā uzlabotu situāciju un mazulītis tik ļoti neciestu?
Atbild:
Medicine.lv
Labdien. Analīzes rekomendēju izrunāt ar savu ārstu, jo ir jāvērtē situācija individuāli. Ja grūtniecības laika ir emocionāls stress, tas var ietekmēt Jūsu un Jūsu bērna veselību. Ir iespējamas pāru psihologa apmeklēšana, psihoterapeita konsultacijas, Baha ziedu terapija, homeopātija. Metodi, kura būtu Jums piemērotāka un pieņemamāka, ieteiktu izvēlēties kopa ar savu ārstu....
Ja diagnoze būs uzstādīta kļūdaini, vai ārstus varēs saukt pie atbildības?
Labdien! Kad gāju 1.-9. klasē, mani skolā kaitināja puikas, un bija tāda bērna domāšana - ja tev pasaka, piemēram, "Stulbene!", tu no tā "zīmoga" vari atbrīvoties, tikai apsaukājot pretī vai sadodot tam puikam. Bija dažādi gadījumi, kad kaut ko salauzu, kādu savainoju aizstāvoties. Mani neveda pie psihologa, neprasīja, kāpēc es tā uzvedos, vienkārši stāstīja vecākiem, cik es slikta, un viņi mmājās sodīja ar siksnu. Pēc tam uz internātu atbraucu stresaina, atkal kaut kas notika un bailēs atkal domāju, kas būs piektdien, pēc 2 nedēļām, kad atbrauks vecāki. Tā bija līdz 5. klasei, kad ar šaha figūriņām un šaha galdu klasesbiedram, kas nokaitināja, izraisīju smadzeņu satricinājumu. Viņu aizveda uz Vienības gatvi, bet mani uz bērnu Gaiļezera 7. (nervu) nodaļu. Lika dzert zāles (Buranilu, tad Depakinu), sakot, ka es esmu agresīva. Es negribēju, teicu, ka neesmu slima, taču ārsti lika. Dakteris no bērnu slimnīcas sāka nākt uz mūsu skolu (Strazdumuižas internātvidusskolu) katru trešdienu, un pie viņa veda ne tikai palīgklašu bērnus, kam ir reāli traucējumi, bet arī parastos bērnus, ar kuriem nevarēja (vai necentās) tikt galā. Plašāk ir zināms gadījums ar meiteni Esteri, kura nogādāta slimnīcā ar zāļu pārdozēšanu. Tagad esmu atkarīga no zālēm, un pamazām cenšos no šīs atkarības atbrīvoties. Ir grūtības aizmigt un dažreiz palieku dusmīga, bet to var izraudāt un ātri pāriet. Pierakstījos uz elektroencefologrāfiju, lai nu beidzot man pieaugušai pasaka - esmu slima vai nē. Ja neesmu, vai mani ārstējošos ārstus varēs kaut kā saukt pie atbildības par bērnu veselības bojāšanu skolā?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Par bērna ārstēšanu vai neārstēšanu, vai attiecīgo audzināšanas metožu izmantošanu bez bērna vecāku ziņas lēmumi netiek pieņemti. Būtu labi, ja varētu šo bērnības posmu izrunāt ar vecākiem, kāds tad ir bijis viņu skatījums un viņu lēmumi attiecībā uz Jums. Ja Jūs vērtējat sevis ārstēšanu bērnības un pusaudžu gadu posmos kā neatbilstošu, tad jāmeklē arhīvā medicīniskā dokumentācija par tā laika periodu, jāizvērtē šī brīža stāvoklis, un tad varēs izdarīt secinājumus. Ja mērķis ir šobrīd justies labi,...
Kā pretoties bulīmijas lēkmēm?
Sveiki! Man ir 16 gadi un sirgstu ar bulīmiju. Vēlos to ārstēt, bet patstāvīgi to izdarīt nespēju. Vecākiem teikt kautrējos, tāpēc vēlos pierakstīties pie kāda psihologa, psihiatra uz konsultāciju. Kādā ārstniecības iestādē var saņemt speciālista pakalpojumus bez maksas?
Atbild:
Gints Polis, psihiatrs, "Uniklīnika", SIA "Consilium Medicum".
Bulīmija ir stāvoklis/sindroms, kas rodas noteiktu apstākļu ietekmē, pakāpeniski, pietiekami ilgstošā laika posmā. Bulīmija ir sekas un, lai veiksmīgi ārstētu cēloņus, vajag izvērtēt visus faktorus, kas to varēja izraisīt - attiecības ģimenē, attiecības skolā un ar draugiem, vispārējo veselības vēsturi (anamnēzi). Tāpēc vecāku iesaistīšana ir ļoti nepieciešama, viņu palīdzība un sadarbība, ļoti svarīga. Vecāki ir juridiski atbildīgi par 16 gadus veca jaunieša veselību. Izņēmumi varētu būt gadījumi,...
Atbild:
Anita Čodere, "Veselības salons 888"
Labdien! Cik man ir zināms, līdz 18 gadiem var vērsties pēc palīdzības pie psihiatra BKUS psihiskās veselības aprūpes ambulatorā nodaļā, Juglas ielā 20, tel. 67064901 . Taču jums pašai ir jānoskaidro, vai ir iespējams pierakstīties vienai pašai līdz 16 gadiem. LU, psiholoģiskās palīdzības centrā, Jūrmalas gatvē 74/76, tel. 67034020, ir iespējams saņemt maģistrantūras studentu konsultācijas par ziedojumiem. Ceru, ka šī informācija jums palīdzēs....
Atbild:
pediatrs Ivars Strazds
Labdien! Jums jāvēršas pie sava gimenes ārsta, kurš var Jums izrakstīt nosūtījumu pie attiecīgā speciālista....
Kā palīdzēt draudzenei, kas nepārtraukti ir neapmierināta?
Labdien! Man ir radušās problēmas ar draudzeni. Kopā esam jau gadu un trīs mēnešus. Jau pašā attiecību sākumā sapratu, ka viegli nebūs, tā kā esam krasi atšķirīgi cilvēki. Bet nolēmu mēģināt. Attiecību laikā es sapratu, ka draudzene katru sīkumu, katru nelielo neveiksmi ņem "caur sevi", uztver ļoti personiski. Parasti viss beidzas ar asarām un pārdzīvojumiem, kuros es vienmēr viņu centos atbalstīt, mierināt. Pašsaprotami, tieši tāpat tika uztverta katra mana rīcība, kas neatbilda viņas prātam. Ikreiz, kad nevarēju tikties, biju aizņemts vai vienkārši pateicu to, kas viņai nepatīk - sekoja asaras un apvainošanās. Es saprotu, ka viņas ģimenē arī viss nav gludi - tētis mīl iedzert, manai draudzenei liekas, ka viņas māsu vecāki vērtē augstāk. Tomēr man ir līdzīgas problēmas, kuras es esmu pārvarējis. Svarīgs ir fakts, ka viņa mācās Rīgā, Bet es Saldū. Tiekamies nedēļas nogalēs, jo abi dzīvojam Saldū. Tomēr lieta, kas mani "piebeidza" pēdējo trīs mēnešu laikā viņa jau trīs reizes netieši piemin, ka dzīve bez viņas būtu labāka. Man nav ar ko runāt, konsultēties. Šī situācija vairs nav izturama, jo nespēju vairs panestu šādu nastu. Kāda ir iespēja palīdzēt viņai, jo, ja es pateiktu, ka varbūt vērts abiem apmeklēt psihologu, viņai atkal būtu histērija?
Atbild:
klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Anita Čodere
Labdien! Balstoties uz Jūsu vēstulē sniegto informāciju, pieņemu, ka esat sevi izsmēlis - draudzenei piedāvājāt visus iespējamos risinājumus. Bieži ir tā, ka tuvs cilvēks ne vienmēr var palīdzēt grūtībās. Piekrītu, viņai būtu jāvēršas pie psihologa, kaut arī to ir grūti pieņemt. Lai draudzenei būtu vieglāk pieņemt Jūsu ieteikumu, griezties pēc palīdzības, ieteiktu sarunas sākumā atklāt savas jūtas, ko Jūs jūtat attiecībā pret viņu - minēt gan pozitīvas, gan negatīvās sajūtas (nogurums,...
Kā iestāstīt vīram, ka vienīgā sieviete uz pasaules nav viņa mamma?
Labdien! Vīrs ir pilnībā atkarīgs no savas mammas - paklausa kā sunītis. Viņa ir noteicēja mūsu ģimenē, t.i., diktē, ko darīt, kur braukt, ko pirkt, ko taisīt vakariņās, kā bērnus audzināt utt. Vīra māte nosaka, kas ir pareizi, kas nav. Vīraprāt, mammai, protams, drīkst mani arī izsmiet. Lai ko es darītu, nekas nav viņai pa prātam. Lai gan manas domas dažreiz sakrīt ar vīramātes uzskatiem, vīrs ņems to vērā tikai tad, kad pateiks to viņa mamma. Ja, piemēram, vēlos krizēt mammas izteikumus, vīrs sāk draudēt: "Vēlies saņemt ar kāju vai dūri pa galvu, norauties?" Mēs ar vīru ļoti ilgi cīnījāmies, lai tiktu pie bērniņa: veicām neskaitāmas analīzes, piedzīvoju spontānos abortus. Līdz beidzot pienāca diena, kad nāca pasaulē ilgi gaidītais bērninš. Veica ķeizargriezienu, jo, pirmkārt, gulēja ar galviņu augšā, otrkārt, lai dzemdību laikā netraumētu mazuli. Ilgas gaidības, asiņošana, grūtniecība, deviņus mēnešus lietoju zāles grūtniecības laikā. Tagad viss ir kārtībā, vienīgi mazliet ir traucēta gaita. Vīramāte, lai mani sāpinātu vai man ieriebtu, sacīja, ka neesmu spējusi pat piedzemdēt bērnu. Izstāstīju to vīram ar domu, ka viņš mani, mūsu ģimeni aizstāvēs. Pretēji gaidītajam, viņš piekrita mātei un sāka man pārmest. Sacīja, ka esmu "sūds - miesa, no kuras tika izgriezts bērniņš". To dzirdēt bija un ir ļoti sāpīgi. Šādas situācijas piedzīvoju bieži. Kā man tikt galā ar esošo stāvokli? Kā iestāstīt vīram, ka viņa mamma nav vienīgā sieviete uz pasaules, kura būtu jāuzklausa.
Atbild:
klīniskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite Anita Čodere, tālr.: 27088877
Labdien! Spriežot pēc Jūsu vēstulē rakstītā, man rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu. Vai vīramāte ir vienīgais Jūsu konfliktu iemesls? Vai aiz tā slēpjas kaut kas cits? Vai jūs apmierina Jūsu attiecības kopumā? Es uzdodu šos jautājumus, tāpēc ka, diemžēl, nav iespējams pārliecināt nevienu cilvēku atteikties no viņa ideāla un elka pie nosacījuma, ka viņš pats to nevēlās. Viena lieta, ko varētu Jums ieteikt ir - stāties pretī aizvainojumiem un salīdzinājumiem, rādot un izsakot to, ka tas Jums ir nepatīkami un...
Atbild:
Mg.Psych., klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Elīna Jeļena Zariņa
Labdien! Situācija ir sarežģīta, ne tik daudz vīra un viņa mātes ciešo attiecību dēļ, cik Jūsu pašas un Jūsu vīra attieksmes dēļ. Vai patiesa tuvība un izpratne var būt jūsu starpā, ja vīrs ir gatavs "spert ar kāju un sist ar dūri pa galvu"? Tas saucas: "Rīkojos, kā vēlos!" Nedomāju, ka šāda attieksme ir vērojama vienīgi pēdējo nedēļu laikā. Pieņemu, ka esot attiecībās, Jūs problēmas necentāties redzēt, protams, lai nesāpinātu sevi. Esat darījusi visu iespējamo un pat neiespējamo, lai jūsu attiecības...
Kāpēc neiet viss kā pa diedziņu?
Sveiki! Esmu jauna māmiņa un sieva. Man ir problēmas ar negatīvām domām. Pastāvīgi nomāc negatīvas domas par vīru, līdz ar to bieži kašķējamies dažādu sīkumu dēļ. Turklāt diezgan ātri palieku dusmīga, tāpēc dažreiz izlieku dusmas uz savu bērnu. Kāpēc nedomāju pozitīvi? Nevaru atcerēties skaistus brīžus. Nezinu, ko man darīt. Apzinos tikai to, ka tas nav normāli.
Atbild:
ārste-psihiatre Ingrīda Cera
Sveika! Apzināties, ka ir problēma, jau ir pirmais solis problēmas atrisināšanas virzienā. Šajā situācijā ieteiktu vērsties pie psihoterapeita, lai kopīgiem spēkiem meklētu cēloni negatīvai domāšanai. Vai kādreiz bija citādāk? Varbūt dažu notikumu dēļ sašķobījās Jūsu pārliecību par saviem spēkiem, mainījās Jūsu pašvērtējums un pasaules uztvere. Varbūt tās ir slēptās depresijas pazīmes? Ar speciālista palīdzību Jūs noteikti atradīsies izeju no situācijas, kā arī izstrādāsies programmu, kā atrisināt...
Atbild:
psiholoģe-psihoterapeite Anita Čodere
Labdien! Negatīvo domu rašanās iemesli var būt dažādi. Viens no iemesliem ir saistīts ar to, ka ir uzkrājušās daudzas grūtības, kuras netiek risinātas. Šajā gadījumā ir svarīgi saprast, kas ir pamatgrūtība un sākt to risināt (ja tas ir saistīts ar attiecībām, - sākumā izrunāt). Saprotu, ka, iespējams, uzreiz saprast problēmas sakni ir grūti, taču to var palīdzēt izdarīt speciā lists (psihologs vai psihoterapeits). Cits iemesls negatīvajām domām var būt ieradums "slikti" domāt un nepievērst uzmanību...
Kā pārvarēt bailes no tumsas?
Labdien! Man ir bail no tumsas. Kā pārvarēt bailes? Mēģināju vingrot pirms aizmigšanas, bet nevaru atslābināties. Varbūt ir vēl kādi veidi, kā tikt ar savām bailēm galā?
Atbild:
praktiskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite Evija Rozenlauka
Labdien! Labā ziņa ir tā, ka Jums nav bail no tumsas. Tumsa Jūsos rada trauksmes stāvokli. Savukārt trauksmes pamatā gan ir kādas bailes. Vajadzētu noskaidrot, tieši kādas. Ir daudz iespēju un variantu, kā to izdarīt. Sarunas laikā ar psihologu vai psihoterapeitu to var noskaidrot. Iespējams, ka Jums ir kādi seni pārdzīvojumi par to, kas noticis tumsas aizsegā, kas jums patlaban nemaz nenāk prātā. Varbūt Jūs esat pārdzīvojusi īpaši "smagas attiecības" ar nenoteiktību un neziņu vai domām par cilvēka mūža...
Atbild:
ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Dažādu fobiju terapijā efektīgas skaitās kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas metodes. Ja vēlaties strādāt vienatnē pats ar sevi, tad noderīgi varētu būt interneta resursi, kur kognitīvi biheiviorālās metodes (cognitive-behavioral therapy) ir plaši aprakstītas. Tomēr, efektīgāk būtu apmeklēt speciālistu, kurš labāk spēs izvērtēt, kāda tieši psihoterapija jums ir nepieciešama....
Ko darīt un kā panākt, lai gados jauns cilvēks apmeklē ārstu?
Labdien! Vai psihiatrijā ir metodes, kas palīdz šizofrēnijas slimniekam (diagnoze uzstādīta pēc slimnīcas) noprast, ka viņš ir slims - zāļu lietošana palīdzētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ko darīt un kā panākt, lai gados jauns cilvēks apmeklē ārstu?
Atbild:
Dace Simsone, "Neirožu klīnika", SIA
Labdien ! Lai cilvēks kaut ko saprastu un savā labā darītu, ir ar viņu par to jārunā, vai jāatrod speciālists, kas to izskaidro, izglīto šo cilvēku - psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs. Svarīgi saprast, ka tas nenotiks uzreiz pēc pirmās sarunas. Lai panāktu rezultātu ir jāpaiet laikam. Dažkārt, lietojot zāles kaut vai neilgu laiku, cilvēks sajūt uzlabojumu un tas papildus motivē izprast notiekošās slimības procesu, bet arī par to ar viņu ir jārunā, lai šo saikni uztvertu un varētu medikamenta lietošanu...
Atbild:
B. Brokāne - Čekstere, "Veselības salons 888"
Labdien! Šizofrēnijas saslimšanas gadījumā labas remisijas priekšnoteikums ir medikamentu lietošana. Jāatzīst, ka, lai panāktu pacienta kritisku attieksmi pret savu saslimšanu un medikamentu lietošanu, ir grūti. Šeit varētu palīdzēt gan ārsta psihiatra konsultācijas, gan zinoša psihoterapeita, psihologa konsultācijas, gan arī tuvinieku viedoklis. Vienas receptes diemžēl nav....
Atbild:
Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Ārstu apmeklēšana, zāļu lietošana pēc izrakstīšanās no stacionāra ir aktuāls jautājums pacientiem ar psihiskiem traucējumiem. Nav īpašs, speciāls paņēmiens vai slepena metode, kas pārliecinātu cilvēku vērsties pie ārsta, lietot zāles, ārstēties. Tas ir komandas darbs, kurā ir iesaistīts ārsts, radinieki un pacients. Pacientu ir jāizglīto, jāskaidro, jāpārliecina par ārstēšanās nepieciešamību. Liela nozīme ir savstarpējām attiecībām, uzticēšanās pakāpei ārsta un pacienta starpā. Tas ir...
Kā bērnam pateikt, ka viņas tēvs ir cits vīrietis?
Labdien! Mēs izšķīrāmies ar vīru. Mums ir 9 gadus vecs bērns (meita), bet mans bijušais vīrs nav bērna tēvs. Īstais bērna tēvs par meitu neliekas ne zinis. Īstais tēvs un mans bijušais vīrs ir labi pazīstami, bet pēc paternitātes testa veikšanas vairs nerunā. Pēc šķiršanās mans bijušais vīrs neatteicās no īstā tēva statusa. Viņš diezgan daudz laika pavada kopā ar bērnu un meita viņu sauc par tēti. Tā kā dzīvojam diezgan plašā draugu lokā, tad par bērna tēva jautājumu visi zina un, man liekas, to ir uzzinājuši arī draugu bērni. Kādreiz šī ziņa nonāks arī manai meitai. Sakiet, kā rīkoties šajā situācijā un pasargāt bērnu no iespējamā trieciena? Paldies!
Atbild:
Anita Čodere, klīniskā psiholoģe
Labdien! Es saprotu Jūsu rūpes, lai pasargātu bērnu no iespējamā trieciena, jo visticamāk Jūsu meitai būs grūti, ja viņa uzzinās par to, ka viņai ir īstais tēvs ir kāds cits. Tādēļ būtu labi, ja Jūs pati varētu saņemties šai sarunai un pastāstīt savai meitai, ka viņai ir arī bioloģiskais tēvs, paskaidrojot situāciju viņai saprotamā līmenī. Iespējams, ja Jūsu bijušais vīrs tam piekrīt, Jūs varētu izdarīt to kopā ar viņu. Šīs sarunas laikā ir svarīgi, lai Jūs būtu atbalstoša savai meitai un gatava atbildēt uz viņas...
Atbild:
Dace Simsone, psihiatrs
Labdien! Situācija, protams, nav vienkārša. Tomēr bērni, atšķirībā no pieaugušā, bieži ir ar daudz veselīgāku uztveri un psihi, un spēj daudz labāk adaptēties pie sarežģītām situācijām. Un tieši tāpēc bērnam jābūt lietas kursā par to, kas notiek, īpaši, ja apkārtējie zina vairāk, nekā mums gribētos. Ir daudz vieglāk vadīt un ietekmēt situāciju, ja iniciators sarunai būsiet Jūs pati, nevis netīšām kāds no malas to pastāstīs. Esiet godīga pret bērnu un sevi, uzticieties viņa sapratnei un dodiet pēc tam laiku...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! No Jūsu vēstules es sapratu, ka attiecības starp pieaugušajiem cilvēkiem līdz galam nav atrisinātas arī šodien. Es domāju, ka jāsāk ar to. 9 gadu vecumā grūti saprast jēdzienu "īstais" tēvs bioloģiskā nozīmē. Šis skaidrojums jāatliek. Var būt jēdzienu tēvs jāizmanto emocionālā plaksnē - tas ir cilvēks, kas rupējas, interesējas, pavada laiku, želo, kad sāp, spēlējas utt. Es uzskatu, ka ja bērns jautās tuvākā laikā (vecumā), tad atbildēsiet tieši emocionālā nozīmē. Jo mierīgāk atbildēsiet, jo...
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Diemžēl šajā situācijā nav iespējams izvairīties no trieciena, ir iespējams tikai to mazināt - iespējams Jūs to varat pateikt, kad klāt ir bijušais vīrs jeb cilvēks, kuru meita uzskata par tēti. Būtībā jau viņš arī ir viņas tētis, jo ir uzaudzinājis un arī tagad rūpējas. No šāda viedokļa neko nevajadzētu mainīt, jo acīmredzot viņiem ir gana tuvas attiecības. Bet Jums ir jāpasaka, ka kaut kur pasaulē ir kāds cilvēks, kurš ir viņas bioloģiskais tēvs. Jo uzzināt to pa apkārtceļiem noteikti būtu vēl sāpīgāk...
Kā palīdzēt cilvēkam, kas ir parelizēts un nenovērtē cilvēkus sev apkārt, kas cenšas palīdzēt un atbalstīt?
Labdien! Manam vīram ir smaga depresija. Viņš jau gandrīz 3 gadus, paša vainas dēļ, pēc c5 - c6 mežģījuma un muguras smadzeņu šķērsbojājuma - ir paralizēts, sākotnējā diagnozē A tipa muguras smadzeņu bojājums. Rokām nekustās pirksti. Rokas darbojas tikai daļēji. Vienai rokai ir neiropātiskās sāpes. Lieto Gabapentīnu 3 x 600 mg. No psihologa un psihiatra kategoriski atsakās. Ir rupjš un pārsvarā agresīvi noskaņots. Visos cilvēkos un cilvēku teiktajā redz un dzird pārmetumus savā virzienā, kaut arī nekā tāda patiesībā nav. Apgalvo, ka ģimene (mums ir 2 bērni) par viņu ņirgājās. Māca visus dzīvot. Draugu vairs nav. Dzīvo ar domu, ka viss būs labi, kad sāks staigāt. Atsakās pieņemt patiesību par savu stāvokli. Kā varu viņam palīdzēt? Esmu nogurusi no strīdiem, apvainojumiem un pazemojumiem. Kādus antidepresantus varu viņam dot, lai mazinātu viņā agresiju un negatīvismu? Pats viņš ar sevi galā netiek un es ar viņu arī vairs galā netieku, jo šobrīd viņaprāt esmu ienaidniece: - tic, ka viņu esmu nolādējusi, vai kā tamlīdzīgi, tāpēc viņš šobrīd esot paralizēts. Saka arī to, ka mans tēvs viņu sodot (mans tēvs ir miris jau 18 gadus un manu vīru nekad nav saticis). - Ir rindā uz pansionātu. Ir pārliecināts, ka drīkst aizskart citus un neizvēlās vārdus, ar kuriem sāpnāt, taču uzskata, ka ir īpašā stāvoklī un nevienam nav tiesības viņam nedz ko aizrādīt, nedz darīt vai teikt tā, kā viņam nepatīk. - pats ar sevi tik pat kā nestrādā. Izvingrinu katru dienu. Jau pāris nedēļas ir teju apsēts ar domu, ka viņam vajag dzert proteīnus, jo tad būšot stipri muskuļi, daudz enerģijas un viņš varēs drīzāk staigāt. Ko bez psihiatra varu palūgt izrakstīt ģimenes ārstam, lai palīdzētu vīram? Kā ir ar tiem proteīniem? Vai var viņam tos dot? Mans arguments, ka muskuli var stiprināt tikai un vienīgi to darbinot, viņam šobrīd tas šķiet pats nejēdzīgākais, ko var izdomāt. Paldies!
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Būt blakus tuvam cilvēkam, kad viņam ir slikti, ir ļoti grūti. Jūsu vīrs pašlaik pārdzīvo sēras - ļoti intensīvas un grūtas emocijas, kas saistītas ar agrākās dzīves un iespēju zaudējumu. Jums var būt ļoti grūti tajā noraudzīties, jo arī Jūs esat cietusī - arī Jūsu dzīve pēc notikušā ir ļoti mainījusies, kādi sapņi vai ieceres sabrukušas. Vai Jūs ar kādu dalaties savās sāpēs un pārdzīvojumos vai arī cenšaties būt "stiprā"? Kas uzņēmusies atbildību par visu. Kas par savām izjūtām nerunā. Šķiet, ka...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Diemžēl bieži ir tā, ka cilvēki, kas nonāk bezpalīdzīgā vai atkarīgā situācijā - nonāk konfliktā ar aprūpētājiem, vaino apkārtējos un paši nevēlas darīt pat to, ko varētu izdarīt savā labā. Ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus, var būt ir iespēja uzaicināt majās kādu speciālistu - rehabilitologu, kurš profesionāli varētu pastrādāt ar Jūsu vīru un motivēt viņu kaut ko darīt. Par proteīniem, man šķiet, ka lietot proteīnus un nenodarboties ar vingrinājumiem nebūtu prātīgi, tas var tikai...
Atbild:
Dr. Anda Kariņa, ģimenes ārsts
Labdien! Ģimenes ārstam jāizraksta antidepresantus (piemēram, "Escitaloprams" vai "Paroxitins". Uzsākt lietošanu ar 1/4 vai 1/2 tabletes un pakāpeniski devu palielināt). Ārsts izvēlēsies kādus no tiem. Iesaku regulāras nodarbības ar fizioterapeitu. Proteīni muskuļu funkciju neatjaunos, ir nepieciešams tos mērķtiecīgi ar speciālista palīdzību darbināt! Sākot pildīt fizisku aktivitāšu plānu arī psihiskais stāvoklis varētu laboties. Ar laiku Jūsu vīrs varētu būt atvērts arī sarunām ar...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, psihiatre
Labdien! No Jūsu vēstules, Jūsu vīru neredzot, ir grūti saprast vai tā ir tikai depresija vai jau pārspīlēšanas un murgu idejas, no tā ir atkarīga terapijas taktika. Jums noteikti būtu nepieciešama psihiatra konsultācija. Likums paredz, ja pacients ir agresīvs vai kā citādi apdraud sevi vai apkārtējos, ir iespēja izsaukt ĀMP un pacients tiks nogādāts psihiatriskā stacionārā pret viņa gribu. Runājot par proteīniem, tie šajā gadījumā nekādu īpašu uzlabojumu nedos, ja pacients ir negatīvi noskaņots pret...
Ko darīt, ja nepārtraukti piedzīvoju garastāvokļa maiņas?
Labdien! Pēdējos divus gadus netieku ar sevi galā. Man ir vai nu ļoti labs garastāvoklis, kura laikā kaļu milzu plānus un darbojos, vai arī - ļoti slikts, kura laikā visi mani plāni šķiet muļķības un domāju par pašnāvību. Periodi, kad man ir vienkārši - normāli, ir ļoti maz. Kad esmu atkal milzīgā pacilātības pakāpē, jau zinu - drīz būs kritums. Kādreiz domāju, ka tas ir vienkārši manas, kā radošas personības niķis - nenovest lietas līdz galam, gribasspēka trūkums, kas mijas ar milzu apņemšanās mirkļiem, nemitīgas garastāvokļa maiņas utt. Tagad tas mani ir izsmēlis. Arvien vairāk dienu mostos ar domu, kaut ātrak pienāktu nakts un es varētu atkal aizmigt. Miega problēmas man ir briesmīgas - bieži guļu padsmit stundas un neesmu izgulējusies, bet tagad, kad jūtos ideāli, nevaru pagulēt vispār. Kāpēc tā notiek? Jūtu, ka tas ir kas vairāk nekā manas personības niķis. Kādreiz man konstatēja šizofrēniskas noslieces, šobrīd (apmēram 2 gadus) manos sapņos ir tikai murgi un ikdienā māc dažādas muļķīgas mānijas. Cilvēki mani raksturo, kā aktīvu un radošu, smaidīgu, bet viņi nekad neredz manus kritumus, kad gribu vienkārši nomirt un neredzu jēgu nekam. Galvenais, ka tas notiek neatkarīgi no apstākļiem apkārt, nav tā, ka kāds būtu vainīgs pie tā, ka esmu ļoti labā garastāvoklī vai ļoti sliktā - tā vienkārši notiek. Man ir gandrīz 20 gadu, tas viss man ļoti traucē novest lietas līdz galam un dragā attiecības ar vistuvākajiem. Man ir izteika perfekcionistes daba, par spīti tam, ka depresijas brīžos esmu vienkārši nožēlojama. es nezinu, kas tas ir, bet nevēlos ārstēties ar zālem, jo uzskatu to par cilvēka sazāļošanu (ir bijusi pieredze), vai dabīgi nevar sakārtot šo visu? Turklāt es nevēlos zaudēt izcilos laimes brīzus, kas mani regulāri piemeklē. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! To, ko Jūs aprakstījāt, uzskata par bipolārām garastāvokļa svārstībām. Varētu būt arī cita problēma, ja ir vēl kādi Jūsu nepieminēti simptomi, ko neesat minējusi šajā vēstulē. Tam pamats ir vielmaiņas traucējumi smadzeņu šūnu līmenī. Tas nav saistīts ar ēšanu, drīzāk - ar Jūsu dabu un ģenētisko predispozīciju (var būt Jūsu rados bijis kas līdzīgs, piemēram, depresija). Tāpēc Jūsu garastāvokļa svārstības nav sasitītas ar ārējiem apstākļiem. Tās nav rakstura īpatnības vai īpašības, šie...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre
Labdien! Ņemot vērā Jūsu simptomātiku, jādomā par "Bipolāri afektīviem traucējumiem" un diemžēl šajā gadījumā, lai novērstu Jūsu garastāvokļa maiņas - rekomendētu Jums medikamentozo terapiju Jūsu traucējumu cēlonis ir izmaiņas neiromediatoru līmenī, ko nepieciešams sakārtot. Ar cieņu, Baiba Brokāne - Čekstere, Psihiatre Veselības salona 888...
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa, klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Jūsu aprakstītie veselības traucējumi liek domāt par garastāvokļa svārstībām, kur depresīvā fāze mijas ar pacēluma fāzi. Jūs arī atzīmējat, ka tām nav tieša saistība ar notikumiem Jūsu dzīvē. Iespējams sākotnēji šādas svārstības tomēr izraisīja dzīves notikumi, krīzes u.tml., kurus savlaicīgi nerisinot, psihe var pārkāpt zināmu robežu un tad jau traucējumi notiek it kā paši no sevis, bez īpaša cēloņa. Divi gadi ir vērā ņemams laiks, lai Jūs nopietni apsvērtu iespēju saņemt adekvātu...
Kā tikt vaļā no mazvērtības kompleksiem?
Labdien! Vai ir iespējams tikt vaļā no mazvērtības kompleksiem? Man jau kopš agras bērnības tika "borēts", ka esmu pārāk tāda vai pārāk šitāda, vienmēr kaut kas par maz vai par daudz. Skolā, mājās, uz ielas. Ja agrāk dzīvoju neapzinoties, ka ir kāda problēma, bet vismaz mierā ar sevi, jo tam ticēju, ko man teica un pieņēmu kā savu normu, tad tagad apzinoties, ka ir problēma - mokos, jo nedz tieku vaļā no tās, nedz arī spēju sadzīvot ar to. Pašā sākumā jau izgāju cauri visām tām stadijām, kad sapratu, ka tas viss tā nav un, ka ar mani viss ir kārtībā, cik nu tas ar cilvēku tā var būt. Esmu piedzīvojusi arī raksturīgos sēru un depresijas periodus. Esmu gājusi pie psihoterapeitiem un psihologiem, ir bijis pat jāpadzer zālītes, jo bija pavisam traki periodi. Kamēr kaut cik nostabilizējos. Esmu mēģinājusi lasīt daudz par to un kaut kā censties sev palīdzēt, taču attiecībās ar cilvēkiem, vīriešiem (te vēl komplektā nāk tas, ka uzaugu bez tēva) tas arvien uzpeld, brīžiem pilnīgi neticās cik slima tā domāšana var būt. Es pat nezinu, kas to visu padara vēl grūtāku, šķiet, ka tas, ka to apzinos, ka ir manī gan šis "veselīgi" domājošais, gan "slimīgi" domājošais cilvēks. Vai tiešām tā informācija ir tik dziļi iesēdusies, ka tagad visu mūžu būs jādzīvo vienās cīņās ar sevi. Jo godīgi sakot, par to, ka esmu skaista, gudra u.tml., es uzzināju stipri vēlu un no citiem cilvēkiem. Un vēl joprojām es nevaru šo informāciju uzņemt sevī tā, lai tā kļūtu par manu identitāti. Psihologu apmeklēt es nevaru atļauties. Mācos sadzīvot ar šo sašķeltību kaut kā to līdzsvarot, lai kritumi nebūtu tik izteikti, bet ikdienā brīžiem nākas iziet cauri personīgajai ellei, sākot jau ar problēmu saģērbties un iziešanu no mājas, jo nepatīku sev, tur par resnu, tur par greizu, tas par īsu, nekas nav labi. Pārģērbjos 10 reizes, izraudos, jo saprotu, ka problēma ir tikai un vienīgi galvā un apģērbs to neatrisinās. Vai ir iespējams no tā vispār tikt vaļā? Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Ar Jūsu problēmu noteikti var tikt galā, bet tas ir liels darbs - Jūsu, ārsta un arī medikamentu. Es uzskatu, ka cilvēks, kurš saprot savu problēmu, jau ir pusceļā uz uzvaru. Protams, vienai pašai tas ir grūti un būtu vēlams atrast sev piemērotu speciālistu, kas varētu Jums palīdzēt, kaut periodiski aprunāties ar Jums, dot impulsu, nostiprināt motivāciju. Lasīt grāmatas par personības attīstību ir ļoti labi, bet izmantot saņemto informāciju dzīvē, ir ļoti grūti, tas prasa milzīgu gribas spēku un...
Kā cīnīties ar it kā uzmanības trūkumu attiecībās?
Labdien! Kā cīnīties ar atkarību no attiecībām? Kamēr esmu viena jūtos pārliecināta, priecīga, optimistiska utt., tiklīdz esmu attiecībās - kļūstu greizsirdīga, kašķīga, untumaina, vēlos, lai viss notiek pēc mana prāta un gribu nedalītu uzmanību no partnera. Atkarīga tādā ziņā, ka visu laiku man ir nepieciešami dažādi apliecinājumi- ka ilgojas, mīl utt. Atšķirtība un sajūta, ka nepievērš pietiekami uzmanības rada bažas un dažādas slimīgas fantāzijas (protams, nepamatotas). Tas man traucē. Paldies!
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Jūs esat pamanījusi, ka Jūsu vajadzība pēc uzmanības apliecinājumiem ir sakāpināta. Ir labi, ka Jums ir šī spēja pavērot sevi no malas. Nākamais solis būtu saprast, no kurienes šāda īpatnība radusies. Vienkāršojot, protams, runa būtu par Jūsu iekšējo nedrošību, to, kā pati sevi vērtējat un redzat. Vai ticat, ka varat tikt mīlēta un patikt. Ja nē, tad svarīgi saprast, kā tas ir izveidojies. Ja ar pašanalīzi nepietiek, lai atbrīvotos no šīm ciešanām (kā tas bieži vien arī ir), palīdzēt var psihoterapija....
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Ja atbildēt īsi - tad pacelt savu pašvērtējumu! Jūs neesat pārliecināta par sevi,s avu sievišķīgumu, par to, ka Jūs varētu mīlēt. Būtu ieteicams apmeklēt psihoterapeitu un kopā izstrādāt taktiku, kā Jums pārliecināties, ka esat tā vērta, lai Jūs mīlētu, bet vienlaicīgi saglabāt savu personību, savas intereses un pašcieņu!...
Atbild:
Anita Čodere, Klīniskā psiholoģe
Labdien! Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā strādāt ar pārspīlētu vajadzību pēc  uzmanības, bet darbības veidi ir atkarīgi no tā, kāpēc tā notiek un no paša cilvēka personības īpatnībām. Tāpēc, Jums būtu ieteicams vērsties pie psihologa uz konsultāciju. Ar cieņu Klīniskā psiholoģe Anita Čodere...
Pie kādā ārsta vērsties attiecību nesaskaņu gadījumā?
Labdien! Pie kāda ārsta mums vērsties, ja man ar sievu ir attiecību problēmas. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste - psihiatre
Labdien! Būtu ieteicams vērsties pie psihoterapeita. Vēlu veiksmi!...
Atbild:
Anita Čodere, klīniskais psihologs
Labdien! Iesaku Jums vērsties pie ģimenes psihoterapeita attiecību problēmu gadījumā. Ar cieņu, Veselības salona 888 klīniskais psihologs, Anita Čodere...
Ko darīt, ja bērns ir ļoti emocionāls un histērisks?
Labdien! Vēlos lūgt padomu, ko darīt, ja mans bērns ir ļoti emocionāls un histērisks, nepacietīgs un tajā pašā laikā regulē un komandē mani! Ja nepakļaujos un nedaro, ko bērns vēlas, seko liela histērija. Dažreiz pat ne no kā, kaut ko ieņem savā galviņā un sāk raudāt un no psihošanas nervi niez. Bērns sāk tēlot, ka nevar paiet, tad lien uz celiem vai rokas nav un nevar neko panemt. Esmu nogurusi un nezinu, ko darīt, kā bērnam palīdzēt. Viņa tiaki raud un čīkst, bet nemaz nav dzīvespriecīga, bērns arī ļoti daudz slimo. Paldies!
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Padoms vienā vārdā - būt spēcīgai savās prasībās, vai nostājā. Ja šodien drīkst, bet rīt nedrīkst, tad bērns cenšas panākt to, ko grib. Bērns raud, kliedz, krīt uz grīdas, Jums žēl bērnu, vai kauns par sevi un viņu, ja tas notiek publiskā vietā, un Jūs piekāpjaties un bērns panācis to, ko gribēja. Slikti tas, kādā veidā viņš to panācis. Tas "mehānisms" nostiprinās bērna uztverē un tālāk viņš kliegs, kamēr Jūs neizdarīsiet, kā viņš grib. Pāc manām domām, būtu labi aiziet ar bērnu uz konsultāciju pie...
Atbild:
Inese Bārbale
Labdien! Vēlams konsultēties ar visu ģimeni pie psihoterapeita - dr.Valdemāra Švarca - veselības namā - 5 - RSU Psihoterapijas katedrā. Tas jārisina kompleksi....
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Vislabākais, ko Jums ieteikt ir - konsultēties ar psihologu un visticamāk tā nebūs viena konsultācija, jo te ir svarīgi gan atrast un novērst cēloņus, gan koriģēt bērna uzvedību, gan sniegt atbalstu, pirmkār, Jums pašai. Lai gan neesat norādījusi bērna vecumu, pieņemu, ka viņa ir pirmsskolnieks. Te Jums kā māmiņai ir būtiski apzināties, ka ir divi galvenie resursi, ko Jūs viņai varat nodrošināt. Tā ir mīlestība un drošības sajūta. Bērns jūtās droši, ja viņam tiek skaidri noteiktas robežas,...
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Jums noteikti jākonsultējas ar ārstu - psihoterapeitu. Nepieciešams uz brīdi attālināties no spriedzes pilnajām attiecībām un paskatīties uz tām no malas. Kādās situācijās tieši Jūs zaudējat savaldību un ko Jums ir grūti izturēt? Vai tas notiek, kad no rīta steidzaties uz darbu un Jums vēl jāpaspēj piecelt un saģērbt gulēt gribošu bērnu vai vakarā, kad esat nogurusi, bet mazajam gribas 5 vakara pasakas? Vai jebkurš sīkums jebkurā brīdī var likt Jums eksplodēt? Tā noteikti ir gadījies jebkurai...
Atbild:
Anita Čodere, klīniskā psiholoģe
Labdien! Iesaku Jums atnākt uz konsultāciju pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita, jo ir svarīgi saprast Jūsu bērna histēriskās uzvedības iemeslus. No Jūsu vēstules nav iespējams tos saprast. Konsultāciju laikā Jūs kopā ar psihologu/ psihoterapeitu varētu izstrādāt savas uzvedības līniju, kā rīkoties šādās situācijas, kā arī saprast, ko Jūs varētu darīt bērna emocionālā stāvokļa uzlabošanai. Ja ir iespējams, būtu vēlams, lai psihologa konsultācijas varētu apmeklēt gan Jūs, gan Jūsu...
Kā palīdzēt brālim, kurš ir sabiedrības atstumts un noslēgts sevī?
Labdien! Ir nepieciešama palīdzība manam brālim, tikai nezinu kā palīdzēt? Viņam ir 13 gadi un viņš ir atstumts no apkārtējiem. Viņš ir audzis ar 3 māsām, un māte viņu vienmēr arī čubināja kā meiteni, pat tagad viņa to dara, lai gan viņam jau ir 13 gadu! Viņs ir ļoti meitenīgs, ļoti sevī ieslēdzies, nav iespējams ar viņu īsti parunāt, jo uz visiem jautājumiem atbild ar vienu vārdu vai labākajā gadījumā ar vienu teikumu. Ja viņam ko jautā, viņs tūdaļ nosarkst, viņš nesaprot elementāras lietas, neiet ārā, nedauzās ar bērniem, sēž mājās pie komjūtera! Skolā ar viņu neviens nerunā, apsaukā utt. Viņš vienmēr ir tāds bijis! Viņs jūtas ļoti neērti jebkurā dzīves situācijā, es ļoti par viņu uztraucos, par viņa nākotni! Sakiet, lūdzu, vai šeit var ko darīt? Kas būtu jādara un cik maksātu konsultācuijas pie kādiem speciālistiem?
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Ieteiktu Jums brāli aizvest pie pusaudžu psihoterapeita. Mājas lapā arstipsihoterapeiti.lv Jūs atradīsiet vairākus speciālistus ar kvalifikačiju bērnu-pusaudžu psihoterapijā (piemēram, Silvija Lejniece, Olga Strautzele, Aleksandrs Moškins u.c.), honorāri atšķiras, vislabāk Jūs to varat precizēt, piezvanot dakteriem, taču aptuvenās cenas ir 20- 40 Ls par vizīti. Iespējams ārsts lūgs uz konsultāciju atnākt arī mammai, jo šādas grūtības parasti izveidojas ciešā saistībā ar to, kādas ir...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Situācijā ar Jūsu brāli es ieteiktu Jums griezties pie psihologa vai psihoterapeita, kurš strādā ar bērniem un pusaudžiem. Iespējams, Jūs varat griezties arī pie skolas psihologa, šādā gadījumā tas ir bezmaksas. Pārsvarā, konsultācijas pie psihologiem maksā no 10 līdz 25 latiem. Taču psihologs vai psihoterapeits nestrādās ar nepilngadīgu bērnu bez viņa vecāku atļaujas, tāpēc būtu nepieciešams, lai palīdzības saņemšanā būtu ieinteresēts Jūsu brālis un Jūsu māte. Ar cieņu, klīniskā...
Atbild:
Ingrīda Cera, ārste-psihiatre,
Labdien! Bērns obligāti jākonsultē pie ārsta psihiatra (bērnu). Rīgā tas ir pie Gaiļezera bērnu slimnīcas, arī katrā Latvijas rajonā ir bērnu psihiatri. Bērnam varētu palīdzēt, precizējot problēmu pie psihoterapeitiem, psihologiem un pie ārstiem psihiatriem. Bērnu var konsultēt ar vecāku atļauju un aktīvu piedalīšanos terapijas procesā. Valsts iestādē bērnam palīdzība ir bez maksas. Privātās struktūrās jainteresējas individuāli pie speciālistiem. Ar cieņu, Ingrida Cera...
Kāpēc galvā tikai negatīvās domas?
Labdien! Man bieži, pašas no sevis, parādās visādas "melnas" un šausminošas domas. Visbiežāk tās ir saistītas ar maniem mīļajiem.Piemēram, ja vīrs neceļ telefonu un man uzreiz neatzvana, tad man galvā uzreiz veidojas aina, ka tas cietis autokatastrofā. Ja bērns naktī sāk raudāt, tad man uzreiz šķiet, ka viņam noticis kas slikts un viņš būs jāved uz slimnīcu. Dažreiz es redzu tuvinieku nāvi. Kāpēc man nekad prātā neienāk labas domas? tas viss mani ļoti satrauc, jo vairāk par visu uz pasaules, es mīlu savu bērnu un vīru. Kāda iemesla dēļ, man ir šādas domas? Ko es varu darīt, lai sāktu domāt pozitīvi? Saprotu, ka vislabāk būtu griezties pie speciālista, bet man šobrīd finansiāli, nav šadas iespējas. Jau iepriekš paldies!
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Katrs no mums skatās uz pasauli caur savu prizmu. Vai tas būs vairāk pozitīvs vai tieši pretēji – negatīvs skatījums pret apkārtējo pasauli, to nosaka bērnībā apgūtā pieredze. Vai vecāki iedrošināja doties un pētīt, kas ir apkārt, vai tieši pretēji – lika būt piesardzīgiem, jo var draudēt briesmas, var sasisties, apmaldīties vai notikt jebkas cits slikts. Iespējams arī viņi tā audzināti un tā tas pārmantojies no paaudzes uz paaudzi. Iespējams tiešām bijuši kādi dzīves triecieni – pēkšņi zaudējumi,...
Atbild:
Klīniskā psiholoģe, Anita Čodere
Labdien! Iemesli, kāpēc Jums nāk prātā sliktās domas var būt dažādi un tos ir grūti pateikt, balstoties tikai uz Jūsu vēstuli. Ja Jums finansiāli nav iespējas griezties pie psihologa vai psihoterapeita, Jūs varat mēģināt pati kontrolēt šīs domas, pārslēdzoties uz kaut kādu citu darbību, piemēram, elpošanu, staigāšanu, vingrošanu utt. Daudzus ieteikumus Jūs varat atrast grāmatās par pozitīvo domāšanu, kuru klāsts ir plaši pārstāvēts mūsu grāmatnīcās. Bet, ja tās domas tomēr paliek nekontrolējamas,...
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Es domāju, ka Jums tiešām jāgriežas pie ārsta psihiatra vai psihoterapeita. Valsts psihiatra pakalpojumi ir bezmaksas. Varētu būt personības traucējumi, varētu būt garastāvokļa problēmas, bet tās jārisina kopā ar ārstu klātienē....
Atbild:
Ilze Treimane, psihiatrs
Labdien! Jūsu "negatīvajām domām" var būt vairāki izskaidrojumi. Nepazīstot Jūs tuvāk, ir riskanti spekulēt ar šīm hipotēzēm. Būtu interesanti zināt, kad šīs domas sākās vai saasinājās. Vai tam ir saistība ar brīdi, kad kļuvāt par māmiņu vai ar ko citu? Varbūt esat izsīkusi no rūpēm par mazulīti (kas ir saprotama parādība), tādā gadījumā ideja par to, ka ar bērnu varētu notikt kas slikts un "viņš būs jāved uz slimnīcu", varētu būt izskaidrojama ar Jūsu neapzinātām dusmām uz viņu, vajadzību atpūsties no bērna. Tā...
Lielākais bērns nepieņem mazāko - ko darīt?
Labdien! Jau iepriekš biju rakstījusi, ka lielākā meita bērnu nepieņem. Šobrīd man ir piedzimusi otra meitiņa, bet lielākā meita gribēja brālīti. Jūs teicāt, lai sāku ar viņu runāt, bet es ar vecāko meitu kopā nedzīvoju, bet, ja palūdzu, lai viņa atbrauc vai atnāk pie manis, viņa to nevēlās darīt, jo šeit ir otrs bērniņš. No skolas arī viņu nevaru sagaidīt. Ar lielāko meitu ļoti zūd kontakts, saku, lai atnāk pie māsiņas, bet viņa atbild, ka ja uzspiedīšu, būs vēl trakāk, pret mani viņa ir gatava mainīt attieksmi, bet pret bērnu nekādā gadijumā. Es nesparotu, kapēc tā ir? Saprātīga meitene - nesmēķē, nelieto alkaholu, bet kāpēc tāda reakcija? Viņa visos iespējamos variantos izvairās no jaunākās meitiņas.
Atbild:
Elīna Jeļena Zariņa , klīniskā psiholoģe, Hipnopsihoterapeite
Labdien! Paldies, ka uzticat savas grūtības un raizes. Jūs, kā māte, esat norūpējusie un čenšaties darīt, ko spējat. Tomēr paskatieties uz šo situāciju no mazliet citāda skatu punkta. Varbūt lielās meitas reakcija pret mazuli patiesībā ir reakcija uz kaut ko citu un tagad izpaužas tā teikt "ne pēc adreses". Mazulis šinī gadījumā ir tikai iespēja ļaut izpausties dusmām, kuras kaut kādu iemeslu pēc nav iespējams virzīt "pēc adreses". Un, ja tas tādā veidā nāk uz āru, būs tikai sliktāk, ja Jūs uzstāsiet, ka viņai...
Atbild:
Inita Goldšteina
Labdien! Vispirms apsveicu ar meitiņas piedzimšanu! Jūs rakstāt, ka - kopš mēģināt ar meitu runāt - meita ir gatava mainīt attieksmi pret Jums. Ar to arī iespējams sākt. To, kādēļ Jūsu meitai tik spēcīga pretreakcija pret māsiņu, var pateikt tikai viņa pati. Centieties pajautāt, sakot, ka gribat vienkārši saprast. Nepārmetiet! Iepriekš neminējāt, ka vecākā meita un Jūs nedzīvojat kopā. Iespējams Jūsu meita liek Jums justies atstumtai un nesaprastai, jo tieši tā jūtas viņa pati. Es domāju, ka...
Atbild:
Ingrīda Cera
Labdien! Acīm redzot ir psiholoģiska problēma pašai vecākajai meitai. Var būt Jūs varat ieteikt viņai griezties pie psihologa vai psihoterapeita, lai palīdzētu viņai pašai labāk sevi saprast. Viņa noteikti arī pārdzīvo pašreizējo situāciju. Varbūt Jūs abas varat aiziet pie psihologa. Protams, ar varu neko nevar uzspiest. Ja Jūs nedzīvojat kopā un nevarat aprunāties, Jūs varat viņai uzrakstīt vēstuli un aprakstīt savas jūtas un emocijas. Uzrakstīt par savu mīlestibu un, ka Jums pietrūkst viņas...
Atbild:
Anita Čodere
Labdien! Uz Jūsu jautājumu, kāpēc  vecākai meitai ir tāda reakcija uz jaunākās meitas piedzimšanu, man ir grūti atbildēt, neredzot cilvēkus un nezinot ģimenes situāciju un vēsturi. Viens no iemesliem tam var būt greizsirdība par to, ka tagad vecākai meitai tiks pievērsts mazāk uzmanības. Bet tas ir tikai mans minējums, jo iespējami arī dziļāki iemesli notiekošajam. Jebkurā gadījumā pašreizējā situācijā, manuprāt, ir svarīgāk pievērst uzmanību Jūsu attiecībām ar vecāko meitu, saprast, kas notiek tajās...