Labdien!

Manam vīram ir smaga depresija. Viņš jau gandrīz 3 gadus, paša vainas dēļ, pēc c5 - c6 mežģījuma un muguras smadzeņu šķērsbojājuma - ir paralizēts, sākotnējā diagnozē A tipa muguras smadzeņu bojājums. Rokām nekustās pirksti. Rokas darbojas tikai daļēji. Vienai rokai ir neiropātiskās sāpes. Lieto Gabapentīnu 3 x 600 mg. No psihologa un psihiatra kategoriski atsakās. Ir rupjš un pārsvarā agresīvi noskaņots. Visos cilvēkos un cilvēku teiktajā redz un dzird pārmetumus savā virzienā, kaut arī nekā tāda patiesībā nav. Apgalvo, ka ģimene (mums ir 2 bērni) par viņu ņirgājās. Māca visus dzīvot. Draugu vairs nav. Dzīvo ar domu, ka viss būs labi, kad sāks staigāt. Atsakās pieņemt patiesību par savu stāvokli.
Kā varu viņam palīdzēt? Esmu nogurusi no strīdiem, apvainojumiem un pazemojumiem. Kādus antidepresantus varu viņam dot, lai mazinātu viņā agresiju un negatīvismu? Pats viņš ar sevi galā netiek un es ar viņu arī vairs galā netieku, jo šobrīd viņaprāt esmu ienaidniece:
- tic, ka viņu esmu nolādējusi, vai kā tamlīdzīgi, tāpēc viņš šobrīd esot paralizēts. Saka arī to, ka mans tēvs viņu sodot (mans tēvs ir miris jau 18 gadus un manu vīru nekad nav saticis).
- Ir rindā uz pansionātu. Ir pārliecināts, ka drīkst aizskart citus un neizvēlās vārdus, ar kuriem sāpnāt, taču uzskata, ka ir īpašā stāvoklī un nevienam nav tiesības viņam nedz ko aizrādīt, nedz darīt vai teikt tā, kā viņam nepatīk.
- pats ar sevi tik pat kā nestrādā. Izvingrinu katru dienu. Jau pāris nedēļas ir teju apsēts ar domu, ka viņam vajag dzert proteīnus, jo tad būšot stipri muskuļi, daudz enerģijas un viņš varēs drīzāk staigāt.

Ko bez psihiatra varu palūgt izrakstīt ģimenes ārstam, lai palīdzētu vīram? Kā ir ar tiem proteīniem? Vai var viņam tos dot? Mans arguments, ka muskuli var stiprināt tikai un vienīgi to darbinot, viņam šobrīd tas šķiet pats nejēdzīgākais, ko var izdomāt.

Paldies!