Kāpēc galvā tikai negatīvās domas?
Dita 2012. gada 23. novembrī
Labdien!
Man bieži, pašas no sevis, parādās visādas "melnas" un šausminošas domas. Visbiežāk tās ir saistītas ar maniem mīļajiem.Piemēram, ja vīrs neceļ telefonu un man uzreiz neatzvana, tad man galvā uzreiz veidojas aina, ka tas cietis autokatastrofā. Ja bērns naktī sāk raudāt, tad man uzreiz šķiet, ka viņam noticis kas slikts un viņš būs jāved uz slimnīcu. Dažreiz es redzu tuvinieku nāvi.
Kāpēc man nekad prātā neienāk labas domas? tas viss mani ļoti satrauc, jo vairāk par visu uz pasaules, es mīlu savu bērnu un vīru. Kāda iemesla dēļ, man ir šādas domas? Ko es varu darīt, lai sāktu domāt pozitīvi? Saprotu, ka vislabāk būtu griezties pie speciālista, bet man šobrīd finansiāli, nav šadas iespējas.
Jau iepriekš paldies!
Atbildes:
-
2012. gada 23. novembrī
Labdien!
Es domāju, ka Jums tiešām jāgriežas pie ārsta psihiatra vai psihoterapeita. Valsts psihiatra pakalpojumi ir bezmaksas. Varētu būt personības traucējumi, varētu būt garastāvokļa problēmas, bet tās jārisina kopā ar ārstu klātienē.Ingrīda Cera, Ceras I. prakse psihiatrijā
-
2012. gada 23. novembrī
Labdien!
Katrs no mums skatās uz pasauli caur savu prizmu. Vai tas būs vairāk pozitīvs vai tieši pretēji – negatīvs skatījums pret apkārtējo pasauli, to nosaka bērnībā apgūtā pieredze. Vai vecāki iedrošināja doties un pētīt, kas ir apkārt, vai tieši pretēji – lika būt piesardzīgiem, jo var draudēt briesmas, var sasisties, apmaldīties vai notikt jebkas cits slikts. Iespējams arī viņi tā audzināti un tā tas pārmantojies no paaudzes uz paaudzi. Iespējams tiešām bijuši kādi dzīves triecieni – pēkšņi zaudējumi, nelaimes gadījumi, kādēļ cilvēki kļuvuši ļoti uzmanīgi, pat aizdomīgi un neapzināti sagaida, ka tas sliktais var notikt atkal, ja neaizsargāsies, ja visu nenokontrolēs. Tas, ka bērns un vīrs Jums ir paši mīļākie, varētu nozīmēt arī vislielākās bailes viņus pazaudēt. Šīs sliktās domas saistītas ar šīm bailēm. Vislabāk, kā Jūs pati minējāt, palīdzēt var psihoterapija. Bet brīžos, kad uznāk sliktās domas (piemēram, kad vīrs neceļ telefona klausuli), noder apdomāt, vai iespējami vēl kādi citi iemesli, ne tikai sliktie. Un pēc tam noskaidrot, kā tad īsti ir bijis. Veidojot savā ziņā pozitīvu bilanci (apstiprinājumu, ka sliktais nemaz tik bieži nenotiek, kā Jūs neapzināti sagaidāt), sliktās domas varētu mazināties. Tāpat skatījumu uz dzīvi ietekmē arī apkārtējie. Tādēļ noderīgi parunāt ar citiem – kā viņi reaģē līdzīgās situācijās – un izvēlēties kontaktēties ar cilvēkiem, kuri uz pasauli raugās bez bailēm nevis ar tiem, kuri tāpat kā Jūs šobrīd, arī jūtas nedroši. Tas savā ziņā ir treniņš, lai saprastu, ka var arī citādāk. Ja apstākļi mainās un iespējas atrodas, ieteiktu Jums grupu psihoterapiju.Inita Goldšteina, Goldšteinas I. ārsta - psihoterapeita prakse
-
2012. gada 29. novembrī
Labdien!
Iemesli, kāpēc Jums nāk prātā sliktās domas var būt dažādi un tos ir grūti pateikt, balstoties tikai uz Jūsu vēstuli. Ja Jums finansiāli nav iespējas griezties pie psihologa vai psihoterapeita, Jūs varat mēģināt pati kontrolēt šīs domas, pārslēdzoties uz kaut kādu citu darbību, piemēram, elpošanu, staigāšanu, vingrošanu utt. Daudzus ieteikumus Jūs varat atrast grāmatās par pozitīvo domāšanu, kuru klāsts ir plaši pārstāvēts mūsu grāmatnīcās. Bet, ja tās domas tomēr paliek nekontrolējamas, uzmācīgas, iesaku Jums griezties pie psihiatra. Piebilstot par psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespēju bez maksas, varu ieteikt Jums LU psiholoģiskās palīdzības centru, kur par ziedojumiem konsultē klīniskās psiholoģijas maģistratūras studenti. Tas atrodas Jūrmalas gatvē 74/76, tel.67034020. Psihiatra konsultāciju Jūs arī varat saņemt bezmaksas Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra ambulatorās nodaļās, kas atrodas Tvaika ielā, Ļermontova ielā vai Veldres ielā.Klīniskā psiholoģe, Anita Čodere, "Veselības salons 888"
-
2012. gada 6. decembrī
Labdien!
Jūsu "negatīvajām domām" var būt vairāki izskaidrojumi. Nepazīstot Jūs tuvāk, ir riskanti spekulēt ar šīm hipotēzēm. Būtu interesanti zināt, kad šīs domas sākās vai saasinājās. Vai tam ir saistība ar brīdi, kad kļuvāt par māmiņu vai ar ko citu? Varbūt esat izsīkusi no rūpēm par mazulīti (kas ir saprotama parādība), tādā gadījumā ideja par to, ka ar bērnu varētu notikt kas slikts un "viņš būs jāved uz slimnīcu", varētu būt izskaidrojama ar Jūsu neapzinātām dusmām uz viņu, vajadzību atpūsties no bērna. Tā teikt, lai par viņu parūpejas slimnīcas personāls. Ja esat jauna māmiņa un Jums ir grūti pieņemt, ka reizēm just dusmas aiz izsīkuma ir ļoti cilvēcīgi, tad ir lielāka iespēja rasties šādām uzmācīgām domām, kas Jums pašai šķiet it kā nepieņemamas/nesaprotamas.
Tāpat arī var būt, ka Jums ļoti sāpīgs/ aktuāls ir jautājums par šķiršanos un zaudējumu kopumā. Jautājums par būšanu vienai.
Lielākoties šāds bažīgs domāšanas stils sakņojas cilvēka pagātnes pieredzē - attiecībās ar tiem, kas par viņu ir rūpējušies bērna vecumā.
Varbūt kādam no Jūsu tuviniekiem ir bijis raksturīgs trauksmains domāšanas stils, ar ko esat identificējusies, vai arī esat piedzīvojusi kādu zaudējumu - fizisku vai emocionālu - senāk dzīvē, kuru nav izdevies "sagremot" līdz galam.
Kamēr neatrodat iespēju iet terapijā, varat
1) sākt rakstīt dienasgrāmatu (tas palīdzēs iegūt "skatu no malas" uz notiekošo, varbūt pamanīsiet detaļas un sakarības, kuras agrāk palaidāt garām..varēsiet sākt saskatīt kontekstu savai sliktajai pašsajūtai),
2) ja jums apkārt ir cilvēki, kuru domāšanas veids ir "pozitīvāks", varbūt varat pavadīt vairāk laika kopā ar viņiem. Pielaikot viņu atšķirīgo domāšanas stilu sev,
3)varat padomāt par to, kā Jūs raugāties uz sevi kā atsevišķu personību(neatkarīgi no vīra/bērna/tuviniekiem), vai saskatāt arī savas stiprās/ varošās puses, vai Jums ir nodarbošanās/ aizraušanās, kas sniedz gandarījuma sajūtu/ paļaušanās sajūtu uz sevi. Ja nav, varat mēģināt atrast šādas nodarbes.
Lai Jums izdodas!
Ar cieņuIlze Treimane, psihiatrs, "Klīnika Dzintari", SIA