Raksta autore: Zane Grabe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste

Droši var teikt, ka jautājumi par izsargāšanos no grūtniecības un nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu, ir aktuāli kopš cilvēces pirmsākumiem. Cilvēks ir  bioloģiska un vienlaikus arī sociāla būtne. Kā bioloģiskas būtnes sieviete un vīrietis kopā ir spējīgi radīt pēcnācējus, bet kā sociālas būtnes, viņi var lemt, kā realizēt šo iespēju savas dzīves laikā. 

Diemžēl reizēm pāris vai sievietei viena var nonākt situācijā, kad jālemj par neplānotas un nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu vai turpināšanu līdz dzemdībām. Lēmumu tiešā un netiešā veidā ietekmē sociāli, politiski, reliģiski un ekonomiski faktori.

Grūtniecības pārtraukšanas statistika

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem, laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam, pasaulē ik gadu izdarīti 56 miljoni mākslīgu abortu, no tiem 25 miljoni bija nedroši aborti, kas ir ļoti būtisks sievietes nāves cēlonis grūtniecības laikā.

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija liecina, ka mākslīgo abortu skaits Latvijā pēdējos gados samazinās. 2010. gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7443 mākslīgie aborti, bet 2018. gadā  to skaits ir ievērojami mazāks - 3636 mākslīgi aborti. Rēķinot uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem, 2010. gadā izdarīti 389 mākslīgie aborti, bet 2018. gadā - 190.  Vislielākais mākslīgo abortu skaits bijis sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem; katru gadu vienu līdz deviņus mākslīgus abortus izdara arī meitenēm, kuras jaunākas par 14 gadiem.

Grūtniecības pārtraukšana kā strīdus ābols

Sabiedrībā ir dažādi uzskati, kad un vai vispār pieļaujama grūtniecības mākslīga pārtraukšana. Viedokļu daudzveidības diapazons ietver gan pilnīgu mākslīgo abortu neatzīšanu, gan aborta atļaušanu jebkurā grūtniecības stadijā. Mākslīgais aborts ir ētiski ļoti diskutabls jautājums. Aborta pretinieki uzskata, ka arī nedzimis bērns ir atsevišķs dzīvs cilvēks un tādējādi aborts ir cilvēka slepkavība. Savukārt aborta atbalstītāji uzskata, ka sievietei ir tiesības izvēlēties turpināt grūtniecību, vai to pārtraukt, citādi viņa, apstākļu spiesta, varētu izdarīt nelegālu abortu, kas būtu bīstami dzīvībai un veselībai. Tāpēc jāatceras, ka sievietes spēja radīt pēcnācējus tiek realizēta kopsolī ar seksuālo funkciju ar pretējā dzimuma indivīdu. Vienīgais veids, kā šīs abas funkcijas nodalīt vienu no otras, ir lietot kontracepciju.

Kontracepcijas kā iespēja novērst nevēlamu grūtniecību

Foto: Freepik.com/ jcomp

Profesores Ilzes Vībergas vadībā 2012./2013. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka viena piektdaļa sieviešu, kuras izvēlējušās grūtniecību pārtraukt, kontracepciju nav lietojušas, bet četras piektdaļas sieviešu, pirms iestājās neplānota grūtniecība, tomēr bija lietojušas kādu no kontracepcijas metodēm. Tas ļauj domāt, ka grūtniecības pārtraukšanas procedūra jeb aborts Latvijā  vairs nav ģimenes plānošanas metode, kā tas bija vēl salīdzinoši nesen. Tomēr izmantotā kontracepcijas metode nebija augsti efektīva, tāpēc iestājās neplānota grūtniecība.

Kopumā gadījumos, kad iestājusies neplānota grūtniecība, sieviešu un vīriešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un tikpat kā nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā formālā izglītības līmeņa, iepriekšējā grūtniecību un dzemdību skaita. Neplānota grūtniecība un tās pārtraukšana nav tikai vientuļu sieviešu problēma, bieži ar to saskaras arī stabilās partnerattiecībās esošas sievietes, nereti pēc bērna piedzimšanas. Pierādīts arī, ka, ja sievietei jau bijusi viena grūtniecības pārtraukšana, ir daudz lielāka iespēja, ka būs vēl viena.  Latvijas pētījumā 51% sieviešu grūtniecības pārtraukšanas procedūru veic atkārtoti, kas arī apstiprina pasaules pētījumos gūtos rezultātus. Tas nozīmē, ka neplānotu un nevēlamu grūtniecību pārtraukšanas procedūru skaitu Latvijā varētu ievērojami samazināt, izglītojot sabiedrību par efektīvām kontracepcijas metodēm un to lietojumu. Ārstam konsultācijā pirms grūtniecības pārtraukšanas jāakcentē nepieciešamība izvēlēties efektīvu kontracepcijas metodi nākotnē un jāinformē sievietes par kontracepciju uzreiz par dzemdībām. Divas trešdaļas sieviešu pieņemto lēmumu pārtraukt grūtniecību, uzskata par negrozāmu jau pirms došanās pie ārsta, bet 25% sieviešu lēmumu pārtraukt grūtniecību varētu mainīt finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē.

Kārtība, ko jāievēro, nosūtot pārtraukt grūtniecību

Latvijas sievietēm ir tiesības izvēlēties – saglabāt grūtniecību vai nē. Mediķu rīcību gadījumos, kad sieviete izšķiras par nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu, regulē stingri noteikumi: sieviete vairākkārt jāinformē par grūtniecības pārtraukšanas sekām, turklāt, procedūru drīkst izdarīt ne ātrāk kā 72 stundas pēc attiecīgā nosūtījuma izrakstīšanas. Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības aprūpes jomā  nosaka kārtību, kā veicama statistikas pārskatu par grūtnieču aprūpi, abortiem un kontracepciju iesniegšana Nacionālajam veselības dienestam.
Nevienai ārstniecības iestādei Latvijā nav tiesību piedāvāt anonīmu abortu, visas darbības ārstniecības iestādē jādokumentē. Ziņas par pacientu ir sensitīvas un nav izpaužamas, tādēļ sievietēm nevajadzētu uztraukties, ka ārsts līdz ar statistisko datu apkopošanu tālāk nodos pilnu informāciju par viņu un viņas izvēli.

Aborts ir grūtniecības pārtraukšana pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām. Mākslīga aborta gadījumā grūtniecības pārtraukšanu izraisa ķirurģiska iejaukšanās vai medikamentu lietošana. Mākslīgie aborti var būt legāli un medicīniski.

Legāls aborts ir sertificētā medicīnas iestādē sertificēta ginekologa veikta grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz 12. grūtniecības nedēļai.

Medicīnisks aborts ir grūtniecības pārtraukšana pirms pilnām 24 grūtniecības nedēļām medicīnas iestādē (kam piekrīt grūtniece, viņas vecāki vai aizbildnis) mātes anatomisku un funkcionālu pārmaiņu, diagnosticētu vai prognozējamu augļa iedzimtu vai ģenētisku pārmaiņu, kā arī sociālu apstākļu dēļ.

Ja sievietei ir aizdomas, ka iestājusies neplānota grūtniecība, tad vispirms jāveic grūtniecības tests un jāpierakstās pie ginekologa. Kamēr tiek gaidīta vizīte, būtu vēlams, lai sieviete saņemtu atbalstu no kādas uzticības personas un jau pārdomātu jautājumu par grūtniecības turpināšanu vai pārtraukšanu, kā arī izzinātu alternatīvas iespējas, piemēram, par bērna nodošanu adopcijā. Sieviete savu problēmu var pārrunāt ar kādu radinieku, draugu, psihologu, mācītāju vai citu personu.

Foto: Freepik.com/ freepik

Ginekologs pirmajā vizītē apstiprina progresējošas dzemdes grūtniecības faktu, informē sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošā bērna dzīvību un izsniedz nosūtījumu uz analīzēm. Šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka pirms grūtniecības pārtraukšanas, jāveic maksts uztriepe, jānosaka asins grupa un rēzus faktors, kā arī jāveic izmeklēšana uz sifilisu. Pēc rezultātu izvērtēšanas un medicīnisko kontrindikāciju izslēgšanas, ārsts aizpilda un izsniedz sievietei nosūtījumu grūtniecības pārtraukšanai.

Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts nosūtījumā un ambulatorajā pacienta medicīniskajā kartē atzīmē nosūtījuma izsniegšanas gadu, mēnesi, datumu un stundu, jo abortu drīkst izdarīt tikai tad, kad kopš nosūtījuma izsniegšanas pagājušas 72 stundas. Tas ir laiks, kas sievietei dots pārdomām.

Ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts grūtniecības pārtraukšanai nosūta sievieti uz stacionāru ārstniecības iestādi vai ambulatorās ārstniecības iestādes dienas stacionāru. Ginekologs informē sievieti par ārstniecības iestādēm, kurās veic grūtniecības pārtraukšanu. Uz stacionāro ārstniecības iestādi sieviete obligāti jāsūta tad, ja pacientei tā ir pirmā grūtniecība; ja sievietei ir 16 vai mazāk gadu; ja ir specifiskas saslimšanas, kas, pārtraucot grūtniecību, var radīt draudus sievietes dzīvībai, kā arī tad, ja grūtniecība ilgst vairāk par astoņām nedēļām. Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā teikts, ka grūtniecību pārtraukt drīkst ginekologs (dzemdību speciālists), pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas iespējamajiem sarežģījumiem.

Ārstniecības iestādē, kur sieviete ieradusies pārtraukt grūtniecību, viņai vispirms jāsaņem informācija no ginekologa (dzemdību speciālista) par grūtniecības pārtraukšanas gaitu un iespējamajiem sarežģījumiem. Paciente drīkst izvēlēties atsāpināšanas veidu, un viņai jāsaņem informācija no ārsta anesteziologa par iespējamiem atsāpināšanas procedūras sarežģījumiem. Līdz izrakstīšanai no ārstniecības iestādes pēc grūtniecības pārtraukšanas, ginekologs (dzemdību speciālists) konsultē sievieti par ģimenes plānošanas jautājumiem un iesaka piemērotus kontracepcijas līdzekļus.

Atbilstoši Ārstniecības likuma 40. pantam, ārsts var arī nerakstīt  nosūtījumu legālajam abortam un atteikties to veikt. Šis pants nosaka arī, ka ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu un viņa pienākums ir mēģināt atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība.

Aborts pirms 16 gadu vecuma

Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura  jaunāka par 16 gadiem, ārstam,  konstatējot grūtniecību, atbilstoši Seksuālās un reproduktīvās veselības likumam, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā  pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Turklāt, ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt jaunās grūtnieces vecākus vai aizbildni un tas jādara arī tad, ja grūtniece lūdz ārstu klusēt.

Pacientei, kura jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu pārtraukt grūtniecību pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai devis rakstveida piekrišanu.

Ja pacientei, kura jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas lēmums.

Nevēlamas grūtniecības pārtraukšanas veidi

Nevēlamu grūtniecību var pārtraukt divos veidos – medikamentozi un ķirurģiski. To, kuru aborta metodi labāk izvēlēties, ietekmē vairāki faktori un katrai metodei ir savi trūkumi un priekšrocības.

Medikamentozs aborts ir saudzējošāks, jo mazāk  traumē dzemdes kaklu un dzemdes sienas, kā arī, sievietei var šķist, ka tāds process ir dabīgāks un nav nepieciešama brutāla ķirurģiska iejaukšanās. Tomēr jārēķinās, ka medikamentozais aborts aizņems ilgu laiku – līdz pat divām nedēļām. Sieviete jutīs vājākas vai stiprākas sāpes un būs stipra asiņošana no maksts. Process ir sāpīgs, jo notiek dzemdes kakla vēršanās un dzemdes sienas saraujas, lai izgrūstu grūtniecības audus no dzemdes dobuma. Medikamentu lietošana var radīt tādus blakusefektus kā slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra un alerģiska reakcija.

Medikamentozu abortu var veikt līdz 9. grūtniecības nedēļai, skaitot no pēdējo mēnešreižu pirmās dienas. Tā veikšanai izmanto divus medikamentus. Pirmais aptur augļa olas attīstību un sagatavo dzemdes kaklu tās izvadīšanai. Zāles lieto ārsta klātbūtnē sertificētā ārstniecības iestādē, tad paciente dodas mājās un atgriežas ārstniecības iestādē pēc 36 līdz 48 stundām, lai ieņemtu otru medikamentu, kas izraisa dzemdes saraušanos un augļa olas izdalīšanos no dzemdes. Pacientei četras stundas jāpaliek ārsta uzraudzībā. Process ir līdzīgs spontānajam abortam – ir sāpes vēdera lejasdaļā un asiņošana, kas var turpināties vēl līdz divām nedēļām pēc aborta. Piecpadsmitajā dienā pēc aborta jāveic ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos, ka grūtniecība pilnībā pārtraukta. Ja vien iespējams, grūtniecību rekomendē pārtraukt medikamentozi, bet ir sievietes, kuras izvēlās ķirurģisko metodi, jo tā ir ātrāka un sieviete neizjūt sāpes.

Foto: Augļa ultrasonogrāfijas bilde 8/9 grūtniecības nedēļās. Autors Medicīnas zinātņu doktore Natālija Vedmedovska (Rīgas dzemdību nams, Rīgas Stradiņa universitāte)

Ķirurģiska aborta gadījumā pacientei jāierodas ārstniecības iestādē noteiktā laikā un sešas stundas pirms procedūras nedrīkst ēst, jo vēnā ievada zāles, lai iemidzinātu. Manipulācijas laikā ar speciāliem ķirurģiskiem instrumentiem paplašina dzemdes kaklu un evakuē dzemdes dobuma saturu. Ir divu veidu ķirurģiskie aborti. Vakuuma metode ir maigāka – ar vakuuma principu iesūc audus, tos atdalot no dzemdes sienas. Otrs grūtniecības audu izņemšanas veids ir audu atslāņošana no dzemdes sienas ar asu ķirurģisku instrumentu. Ķirurģiska aborta gadījumā papildus jālieto antibakteriālā terapija.

Pašsajūta pēc aborta

Emocionāli pašsajūta pēc aborta var būt ļoti atšķirīga – apjukums, tukšuma sajūta, bailes, izmisums vai atvieglojums un vēlēšanās visu aizmirst. Pilnīgi normāli ir arī, ja neko no tā visa nejūt. Pēc aborta divas trīs nedēļas var būt velkoša sajūta vēdera lejas daļā, nelieli asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra un slikta fiziskā pašsajūta. Pēc aborta svarīgi nepieļaut infekciju iekļūšanu organismā, jo tas var izraisīt dzimumorgānu iekaisumu, tāpēc rekomendē higiēniskās paketes, nevis tamponus. Līdz nākamajai menstruācijai ieteicams mazgāties zem tekoša ūdens, nevis vannā, dzimumdzīvi atsākt ne ātrāk kā divas līdz trīs nedēļas pēc aborta. Lielākoties paiet četras līdz sešas nedēļas, kamēr atsākas mēnešreizes, taču jauna grūtniecība var iestāties uzreiz pēc aborta, tāpēc dzimumattiecību laikā obligāti jālieto izsargāšanās līdzekļi. Ja mēnešreizes nesākas sešu nedēļu laikā pēc grūtniecības pārtraukšanas, obligāti jādodas pie ginekologa.

Kad pēc aborta jāmeklē ārsta palīdzība?

Nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja pēc aborta turpinās asiņošana, kas ir spēcīgāka nekā parasti menstruāciju laikā, ir lēkmjveida sāpes vēdera lejas daļā,  paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 38 grādiem).

Grūtniecības pārtraukšanas sarežģījumi

Ķirurģiska aborta laikā var  traumēt vai caurdurt dzemdes sienu, vai arī  traumēt dzemdes kaklu. Manipulācijas laikā vai pēc tās var sākties stipra asiņošana no dzemdes. Iespējams arī, ka visu augļa olu no dzemdes neizdodas izņemt, pēc aborta var sākties dzemdes iekaisums un var būt nepieciešama papildus ķirurģiska iejaukšanās līdz pat dzemdes izņemšanai vai asins pārliešana.

Medikamentoza aborta laikā arī var būt asiņošana, daļa augļa olas var palikt dzemdē, kā arī var tikt ienestas dažādas infekcijas un attīstīties iekaisums. Lietotie medikamenti dažkārt var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, caureju, vemšanu, sāpes vēderā. Pret šiem medikamentiem var būt arī alerģiskas reakcijas. Vairumā gadījumu pēc aborta sieviete var iznēsāt un radīt veselu mazuli, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis. Tomēr aborts var ietekmēt nākamās grūtniecības norisi – palielinās risks grūtniecības neiznēsāšanai, ārpusdzemdes grūtniecībai, sievietēm ar negatīvu rēzus faktoru iespējama reakcija uz mātes – bērna rēzus faktoru nesaderību. Ja aborts veikts sievietei ar neizārstētu dzimumorgānu infekciju, ievērojami palielinās neauglības risks. Ja aborta operācija bijusi bez sarežģījumiem, neauglības risks ir tuvu nullei. Lai samazinātu šo risku, ļoti svarīgi precīzi un rūpīgi ievērot visus ārsta norādījumus.

Psiholoģiski aborta sekas var būt ļoti atšķirīgas. Tas atkarīgs no apstākļiem, kādos grūtniecība iestājusies, kādu apsvērumu dēļ sieviete izšķīrusies par tās pārtraukšanu. Reizēm pēc aborta var saasināties attiecības ar partneri –  rasties dusmas, aizvainojums pret otru, samazināties vēlme pēc fiziskas tuvības. Šādā situācijā svarīgi censties mierīgi visu pārrunāt un nebaidīties meklēt palīdzību pie kāda speciālista. Arī ilgāku laiku pēc aborta izjūtas var būt ļoti atšķirīgas – ir sievietes, kuras uzskata, ka pārtraukt grūtniecību bijis pareizs lēmums, savukārt citas to nožēlo. Dažkārt sievietes pat pēc ilgāka laika domās atgriežas pie šī notikuma, mēģina iztēloties, kā būtu bijis, ja rīkotos citādi. Ja šīs domas atkārtojas bieži un ir traucējošas, ieteicams vērsties pie psihologa vai psihoterapeita.

Raksta avots: www.arsts.lv