“Skalbes” centrs apkopojis krīzes tālruņa datus: izveidots “vientuļa cilvēka profils” Latvijā
Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” ir veicis apkopojumu par saņemtajiem zvaniem kopš 2021. gada un secinājuši, ka 33% no ienākošajiem zvaniem ir saistīti ar vientulību. Dati liecina, ka visbiežāk ar vientulību saskaras cilvēki, kas cieš no fiziskām un psihiskām saslimšanām, kā arī sievietes, kas saskaras ar finansiālām grūtībām. Šodien 10. oktobrī, Pasaules psihiskās veselības dienā, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” rīkoja tiešsaistes diskusiju "Vientulība dažādos dzīves brīžos: kā tā mūs skar", kurā iepazīstināja ar vientuļa cilvēka profilu Latvijā un kopā ar ekspertiem dalījās pieredzē par novērotajām tendencēm, uzsverot, cik būtiski ir nepieļaut ilgstošas vientulības attīstību.
Lai arī vientulība ir daļa no cilvēka dzīves, tai nevajadzētu kļūt par ilgstošu stāvokli. Diemžēl Latvijā tā ir viena no nopietnākajām psihoemocionālajām krīzēm, ar kuru saskaras visu vecumu un sociālo grupu pārstāvji. Kā rāda dati, visbiežāk ar vientulību saskaras vīrieši un sievietes ar fiziskām un/vai psihiskām saslimšanām (51% vīriešu un 36% sieviešu), tam seko grūtības attiecībās ar citiem cilvēkiem (14% vīriešu un 17% sieviešu), kā arī vientulību izjūt tie, kam ir finansiāla rakstura problēmas (13% vīrieši un 16% sievietes).
“Vientulība ir viens no cilvēka dzīves visdziļākajiem emocionālajiem izaicinājumiem. Mēs esam redzējuši, kā, gadiem ejot, cilvēki, kas piedzīvo vientulību, bieži vien saskaras arī ar citām grūtībām – depresiju, trauksmi, izolāciju. Vientulība ne tikai iznīcina cilvēka emocionālo labklājību, bet arī ietekmē fizisko veselību un vispārējo dzīves kvalitāti. Biedrībā "Skalbes" mēs regulāri sastopam, sadzirdam cilvēkus, kuri jūtas vientuļi, pat ja viņiem apkārt ir cilvēki, darbs un ikdienas dzīve. Mūsu apkopotie dati norāda, ka vairāk nekā trešdaļa zvanītāju jūtas vientuļi, un redzam, ka šis skaitlis gadu no gada palielinās. Visbiežāk izolēti jūtas tie cilvēki, kas fizisku vai psihisku traucējumu dēļ netiek saprasti un pieņemti ģimenē, kā arī viņi nevar pilnībā iejusties sabiedrībā, jo diemžēl tā vēl aizvien ir gana aizspriedumaina pret citādajiem,” situāciju komentē krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Anda Švinka.
Vientuļi vīrieši Latvijā biežāk cieš no psihiskām saslimšanām (42%) un alkohola atkarības (37%), īpaši pēc 35 gadu vecuma. Dati arī liecina, ka vīrieši laulību vai romantisku attiecību šķiršanu 4 reizes biežāk nekā sievietes saista ar depresīvu stāvokli. Kopumā vīrieši vientulības izjūtu kā depresīvu stāvokli piedzīvo 1,6 reizes biežāk nekā sievietes. Depresīvi vīrieši 9 reizes vairāk kā sievietes cieš no alkohola atkarības nekā sievietes, taču ir par 2,5 reizes mazāk atkarīgi no attiecībām kā sievietes, kas ir pretrunā ar negatīvo šķiršanās ietekmi uz vīriešu psiholoģisko stāvokli. Gandrīz 53% vīriešu piedzīvo satraukumu un nemieru. Vīrieši nereti nespēj saskatīt dzīves jēgu, kas kalpo par iemeslu tam, ka 27% vīriešu ar vientulības izjūtu ir apsvēruši pašnāvību, no kuriem 5% ir mēģinājuši to īstenot.
Savukārt sievietēm nevar izdalīt vienu vecumposmu, kurā tās biežāk saskaras ar vientulības izjūtu. Sievietes sūdzas par emocionālu izolāciju un finansiālām grūtībām (16%), kad viņām ir jāuzņemas papildu rūpes par bērniem, vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem, kā arī par dzīvesvietu. 24% sieviešu cieš no depresīva stāvokļa, kas izpaužas kā satraukums (38%) un izmisums (23%). Sievietes retāk nekā vīrieši saskaras ar alkohola atkarību, bet vairāk cieš no emocionālās vardarbības (157%). Depresīsva stāvokļa saasināšanās gadījumos 9% sieviešu ir radušās pašnāvības domas – trīsreiz mazāk nekā vīriešiem.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par vientulības ietekmi uz cilvēka veselību un aktualizētu pieejamos atbalsta mehānismus, šī gada 10. oktobrī, Pasaules psihiskās veselības dienā, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” rīkoja tiešsaistes diskusiju "Vientulība dažādos dzīves brīžos: kā tā mūs skar". Diskusijā piedalījās Liene Sīle, Veselības ministra ārštata padomniece psihiskās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas jautājumos, Māris Taube, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs, Reinis Lazda, sertificēts organizāciju psihologs, CreaTest vadītājs, Katrīna Neiburga, māksliniece un scenogrāfe, izstādes “Sologāmija” (LNMM, 2024) autore un Inese Ruka, biedrības “Skalbes” padomes priekšsēdētāja, klīniskā un veselības psiholoģe. Sarunu vadīja Anda Švinka, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore. Diskusijā tika pārspriesta nepieciešamība pēc palīdzības meklēšanas agrīnā stadijā, lai izvairītos no vientulības ieilgšanas, mudinot skatītājus meklēt atbalstu un aktīvi rūpēties par savu emocionālo veselību.
Diskusijas ieraksts pieejams šeit.
