Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Diabēts ir neredzama, bet prasīga diagnoze, kas, ienākot cilvēka dzīvē, nozīmē būtiskas pārmaiņas, pielāgošanos, ikdienas ieradumu izmainīšanu un milzīgu disciplīnu. Tomēr diabēts nenozīmē, ka dzīve ir beigusies. Ar līdzcilvēku izpratni un atbalstu, mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, apņemšanos un gribasspēku diabētu iespējams savienot ar pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi un pat sportu profesionālā līmenī, gūstot panākumus.

Kad kļūst vējaini lietains un krietni vēsāks, biežāk paši sev mēdzam uzdot jautājumu, kas būtu nepieciešams mūsu imūnsistēmai, lai tā nevainojami pildītu savas funkcijas, aizsargājot organismu no vīrusiem un infekcijām. Speciālisti atgādina vairākas it kā pavisam vienkāršas, taču pārbaudītas veselību un labbūtību sekmējošas darbības, kuru nozīmi bieži vien ikdienā pietiekami nenovērtējam. 

Aptuveni līdz divu gadu vecumam bērniem ir dabīga tieksme izzināt pasauli, liekot lietā visas piecas maņas, tostarp ievietojot dažādus priekšmetus mutē. Tas ir normāls attīstības posms, un vecākiem par to nevajadzētu lieki uztraukties, tomēr ir svarīgi pārliecināties, ka priekšmeti, ko mazulis vēlas „nogaršot”, ir droši un nekaitēs bērna veselībai vai pat dzīvībai. 

Diabēta pacientiem nepieciešamais atbalsts slimības kontrolei un pilnvērtīgai ikdienas dzīvei, t.sk. iespējai strādāt, jau ilgstoši ir sekundāra prioritāte lēmumpieņēmēju darba kārtībā. Kaut gan tādi tehnoloģiskie rīki kā, piemēram, nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības (NGLU) sistēmas jeb tā sauktie glikozes sensori, spēj būtiski atvieglot ikdienu cilvēkiem ar diabētu un samazināt veselības aprūpes sistēmas slogu, to iegādes izmaksas arvien gulstas uz pacientu pleciem. 

Acu plakstiņu operācija jeb blefaroplastika ir ķirurģiska procedūra, kuras mērķis ir uzlabot plakstiņu izskatu un funkcionalitāti. Uzzināsim vairāk par sagatavošanos operācijai, procedūras gaitu un pēcoperācijas atveseļošanos!

Rudenī ķermeņa ādas kopšanas vajadzības mainās – laikapstākļu ietekmē āda var kļūt sausāka un jutīgāka pret kairinājumu, tādēļ ieteicams pārskatīt, kādus ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlamies, un pievērst uzmanību tam, kā saudzīgāk veikt mazgāšanos. Ar noderīgiem ieteikumiem ķermeņa ādas kopšanā dalās dermatoloģe un klīniskā farmaceite.

Sievietei krūtis pie speciālista jāpārbauda laicīgi – kad nav sūdzību. Agri diagnosticēts krūts vēzis nav sataustāms, bet ir saskatāms, skaidro "Klīnika EGV" radioloģe, krūts slimību diagnostikas eksperte dr. Karīna Panova.

Ikviens no mums ir dzirdējis par to, ka ir svarīgi vismaz reizi divos gados veikt redzes pārbaudi. Taču – kāpēc tas ir tik svarīgi? Uzzināsim 5 galvenos iemeslus, kāpēc redzes pārbaude ir tik svarīga ikvienam no mums.

Diez vai kāds apšaubīs to, ka zobu tīrīšana ir neatņemama personīgās higiēnas sastāvdaļa. Tomēr, visticamāk, ne katrs pievērš pastiprinātu uzmanību zobu pastas izvēlei, kaut gan zobu pastu ražotāji piedāvā speciāli mērķētas pastas, un tam ir nozīme.