Viens no iemesliem, kāpēc sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ir vājā profilakse: 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības apskati, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdz ar to nereti izpaliek agrīna slimību diagnostika un ārstēšana. 

Cilvēki nedodas pārbaudīt veselību, jo trūkst zināšanu par šādām apskatēm, to būtību un iespēju tās apmeklēt bez maksas – daudzi par tādām vienkārši nav dzirdējuši, atklāj “Profesora Skrides sirds klīnikas" valdes priekšsēdētājas, RSU maģistrantes Jeļenas Jesajanas pētījums.  

“Situācija ir tiešām satraucoša. Latvijā ir viens no augstākajiem ar profilaksi novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Arī veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā esam teju pēdējie ES valstu vidū. Savukārt saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pie mums ir augstāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs, īpaši darbspējīgo cilvēku vidū,” skaidro Jeļena Jesajana.  

“Daudzi mūsu iedzīvotāji nezina, ka dzīvo ar paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni, augstu asinsspiedienu, lieko svaru un citiem riska faktoriem, kas var izraisīt smagas sirds un asinsvadu slimības, invaliditāti un pat nāvi. Tā ir gan sliktāka dzīves kvalitāte, nerealizēti sapņi un iespējas, kā arī milzīgs slogs valsts ekonomikai, budžetam un veselības aprūpes sistēmai,” uzsver eksperte. 

Izrādās, pacienti uz profilaktiskām apskatēm dotos biežāk, ja ģimenes ārsti aktīvāk informētu par profilaktisko apskašu būtību, kā arī aicinātu savus pacientus tās veikt. Iedzīvotāji arī sagaida, ka būtu vairāk informācijas par profilakses nozīmi, piemēram, publiskas informatīvas kampaņas, atklāj pētījums. Tāpēc valsts mērogā ir aktīvi jāveicina profilaktisko apskašu organizēšana, gan veicinot ģimenes ārstu iesaisti, gan ieviešot mūsdienīgas informācijas sistēmas un sabiedriskās kampaņas, gan paredzot tam atbilstošu finansējumu valsts budžetā, saka speciāliste. 

“Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, sistemātiska slimību profilakse samazina slimību slogu un mirstības risku, kā arī mazina valsts veselības aprūpes izdevumus. Tāpēc, veidojot nākamā gada valsts budžetu, kur prioritāte ir ierobežot tēriņus, ir jādomā tālredzīgi – jāiegulda profilaksē, īpaši sirds un asinsvadu slimību novēršanā, kas ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju,” saka eksperte. 

Piemēram, profilakses jomā ļoti svarīgi ir panākt, lai ikviens ģimenes ārsts praksē ieviestu un aktīvi izmantotu SCORE skrīninga metodi agrīnas sirds un asinsvadu slimību atklāšanai iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem reizi piecos gados, kas efektīvi ļauj prognozēt dzīvību apdraudošus riskus un tos laikus novērst. Pērn šis skrīnings tika veikts 19 000 pacientu un tā kopējā aptvere bija tikai 8,87%, liecina Veselības ministrijas dati. 

Lielāku ģimenes ārsta lomu sirds un asinsvadu slimību (SAS) samazināšanā paredz arī Veselības ministrijas sabiedriskajai apspriešanai nodotais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna projekts 2025.–2027. gadam, kas ir pozitīvs un pareizs virziens. Taču nākamā gada budžetā ir būtiski ieplānot finansējumu SAS jomai – bez tā panākt uzlabojumus nav iespējams, uzsver Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore. 

Izvērtējot veselības nozares jomas saikni ar ekonomisko atdevi, tieši sirds un asinsvadu slimības ir tās, kur iespējama lielākā ietekme pie mazākajiem ieguldījumiem, jo ir liels potenciāls profilaksei – sirds un asinsvadu slimības vairumā gadījumu ir profilaktiski un medikamentozi novēršamas vai kontrolējamas, ja vien profilakse tiek sākta agrīni, uzsver V. Marāne. 

Turklāt jāņem vērā, ka sirds un asinsvadu slimības skar lielu populācijas daļu, īpaši vīriešus ap 50 gadu vecumu, kas neiesaistās ekonomikā tieši SAS dēļ. Efektīva sirds un asinsvadu slimību profilakse, ko īstenotu ģimenes ārsti, būtiski samazinātu izdevumus veselības nozarē, jo mazinātos hospitalizācijas akūtos gadījumos un citas dārgi ārstējamas komplikācijas, liecina SIFFA aprēķini. 

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem, tikai 27% no iedzīvotājiem pēdējā gada laikā bijuši pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, 14,5% uz apskati bijuši pirms 1–3 gadiem, 9% uz apskati bijuši vairāk nekā pirms trīs gadiem, bet 49% nekad nav bijuši pie sava ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati (Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC 2022). Vienlaikus 81% iedzīvotāju pēdējā gada laikā apmeklēja savu ģimenes ārstu, kas nozīmē, ka iedzīvotāji vēršas pie ģimenes ārsta, kad jau ir notikušas veselības problēmas un viņiem nepieciešama ārstēšana, nevis lai savlaicīgi novērstu vai atklātu slimības.