Vīrusu sezonā viens no izplatītākajiem simptomiem, kas var ievērojami ietekmēt pašsajūtu, ir iesnas. Ko darīt, ja iesnas apgrūtina pašsajūtu, traucē pilnvērtīgu miegu un ieilgst? Padomos dalās ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

TV personība, treneris un balss aktieris Ansis Klintsons ir piedzīvojis vairākas izdegšanas fāzes – pat tiktāl, ka sajucis diennakts ritms un viņš vispār nav varējis gulēt. Tiecoties pēc arvien labākiem rezultātiem, gadījies arī fiziski pārtrenēties. Tomēr vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” Ansis atzīst: sevis mocīšana nevienam nedod nekādu labumu – tieši tāpat kā absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību.

Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk, – mūzikā. Pusaudža gados viņš ne tuvu nav juties pieņemts un saprasts.

Lai šis grūtniecības laiks topošajiem vecākiem būtu pēc iespējas mierīgāks, ir vērts laikus apmeklēt ginekologu, kurš sniegs vērtīgus padomus un palīdzēs sagatavoties šim svarīgajam notikumam. Kāpēc pirms grūtniecības iestāšanās ir tik svarīgi konsultēties ar ginekologu un kādi ir galvenie soļi, kas jāveic, plānojot ģimenes pieaugumu, stāsta Veselības un skaistuma centra Adoria ginekoloģe Natālija Gailīte.

Pēc dažādu pētījumu datiem, teju katrs piektais pieaugušais ir sastapies ar bezmiegu 12 mēnešu periodā, savukārt katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs cīnās ar hronisku bezmiegu ilgtermiņā.[1] Tā kā bezmiegs ir kompleksa problēma, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, visā pasaulē tiek meklēti efektīvi risinājumi.

Spina bifida jeb šķelts mugurkauls – šāda diagnoze noteikta Katrīnai. Meitenei ir 16 gadi, un šogad viņa absolvēs 9. klasi parastā skolā, taču priecīgo notikumu aizēno skaudra realitāte – ar to arī beidzas viņas iespējas mācīties tepat, Latvijā.

Mūsdienu dinamiskajā un prasīgajā dzīves ritmā arvien biežāk tiek runāts par garīgās veselības nozīmi, tomēr daudzas problēmas paliek nepamanītas – īpaši, ja tās ārēji neietekmē cilvēka veiktspēju. Viena no šādām grūti atpazīstamām, bet vienlaikus izplatītām garīgās veselības traucējumu formām ir augsti funkcionējošā depresija (ang. high-functioning depression), kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Ir aplami domāt, ka depresiju var pamanīt acumirklī. “Kā tad nu ne,” kāds var iebilst, “depresīvs cilvēks taču būs nomākts un skumjš.” Tik vienkārši nebūs vis. Ne velti depresiju mēdz dēvēt par maskēšanās meistari, jo tā var slēpties arī aiz smaidiem, smiekliem un hiperaktivitātes.

Uzzinot, ka sliktas pašsajūtas vaininiece ir kāda retā slimība, var pārņemt uztraukums par savu reproduktīvo veselību. Īpaši, ja pēcnācēju radīšana vēl tikai plānota. Vai reta slimība nozīmē dzīvi bez pašu bērniem? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem par reproduktīvo veselību reto slimību gadījumos atbildes sniedz ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa.