Narkolepsija ir hronisks neiroloģisks traucējums, kas ietekmē smadzeņu spēju kontrolēt miega un nomoda ciklus. Cilvēki ar narkolepsiju var justies atpūtušies uzreiz pēc pamošanās, taču pēc tam justies ļoti miegaini visu dienu. Daudzi cilvēki ar narkolepsiju piedzīvo arī nevienmērīgu un traucētu miegu, kas var ietvert biežu pamošanos nakts laikā. Slimība var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes – cilvēks var negribot aizmigt, pat ja, piemēram, brauc, ēd vai runā.

Ikviens ir piedzīvojis brīdi, kad īsā laikā jāizdara liels darba apjoms – jāsagatavo atskaite, jāīsteno kāds projekts, jāuzraksta studiju darbs. Dažkārt gadās arī tā, ka darāmi vairāki darbi vienlaikus un ne vienmēr iecerētais sokas veikli, jo pēkšņi uzrodas blakus nodarbes.

Vīruss SARS-CoV un tā pārneses ceļš arvien tiek vairāk pētīts un labāk izprasts.  Vai patiesi vīruss ilgstoši saglabājas uz virsmām un tās visas ir īpaši cītīgi jādezinficē? Kam pievērst pastiprinātu uzmanību? Jaunākās atziņas aplūko  farmaceits, atgādinot, ka  formula – rokas, maskas, divi metri – lai pasargātu sevi no inficēšanās ar SARS-CoV, joprojām ir spēkā pilnīgi visiem. 

Miega pētnieki uzskata, ka vairumā gadījumu miega paralīze norāda uz to, ka cilvēka ķermenis nemierīgi iziet miega fāzes; retos gadījumos miega paralīze ir saistīta ar dziļām psihiskām problēmām. Gadsimtu gaitā miega paralīzes simptomi ir skaidroti ļoti daudzos veidos un bieži tiek attiecināti uz kāda ļaunuma, pārdabiska spēka klātbūtni, tādēļ cilvēki jau sen ir meklējuši skaidrojumus šim noslēpumainajam fenomenam un ar to saistītajām baiļu izjūtām.

Maskas sejas ādai var būt lielisks veids, kā papildināt savus ādas kopšanas rituālus, palutināt savu ādu un veltīt laiku sev. Taču vai zinām, kā lietot sejas ādas maskas tā, lai tās sniegtu vislabāko efektu? No kādām kļūdām ieteicams izvairīties sejas masku lietošanā un kā izvēlēties sev piemērotāko?

Cilvēka redzes funkciju attīstība un pilnveidošanās notiek no dzimšanas līdz septiņu līdz 10 gadu vecumam. Satraucoša ir tendence, ka pēdējo gadu laikā redzes problēmas bērniem un jauniešiem tiek atklātas arvien agrākā vecumā. To var ietekmēt vairāki faktori – iedzimtība, ikdienas aktivitātes, tostarp, acu slodzes intensitāte, veicot darbus tuvumā. 

Ikvienas sievietes dzīvē pienāk brīdis, kad nākas sastapties ar jaunu un pavisam dabisku dzīves posmu – menopauzes iestāšanos. Lai arī ar katru nodzīvoto gadu mūsu dzīves pieredze palielinās, to diemžēl nevar teikt par estrogēnu līmeni. 

Cilvēki, kas cieš no viltvārža sindroma, šaubās par saviem sasniegumiem un spējām, un baidās, ka varētu būt krāpnieki. Viltvārža sindroms var skart ikvienu, neatkarīgi no profesijas, ieņemamā amata vai sociālā statusa, tomēr visbiežāk ar to saskaras indivīdi ar augstiem sasniegumiem. Vairumā gadījumu simptomi parādās uz ierobežotu laiku, piemēram, pirmajās nedēļās, uzsākot jaunu darbu; atsevišķos gadījumos viltvārža sindroma simptomi var izpausties visa mūža garumā.

Ārsts ir izteicis aizdomas, ka tev ir laktozes nepanesamība? Aizdomas par celiakiju? Varbūt tas ir Žilbēra sindroms? Pirms strikti ierobežot savu ēdienkarti vai mainīt dzīvesveidu, ir vērts pārbaudīt, vai tiešām ir pamats šādām aizdomām. To var izdarīt, veicot DNS testus.

Dažādas eļļas ir neatņemama cilvēku uztura sastāvdaļa, kas saprātīgā daudzumā ir vajadzīgas normālai organisma darbībai. Tomēr dažas eļļas tiek uzskatītas par vērtīgākām nekā citas un, izvēloties starp produktiem, kuru sastāvā ir, piemēram, olīveļļa, rapšu eļļa vai palmu eļļa, pēdējā, visticamāk, tiks uzlūkota ar aizdomām.