Sievietes intīmajai veselībai, kā arī veselībai kopumā, ir jāpievērš īpaša uzmanība – ne vien tad, kad parādās kādas sūdzības, bet regulāri. Kas jāņem vērā un kādi ir katram vecumam būtiskākie aspekti, stāsta speciālisti.

Klāt oktobris un reizē ar to – saaukstēšanos sezona, un ja tu vai tavs bērns jau esat pārnesuši mājās pirmo akūto elpceļu vīrusu infekciju, tad jūs neapšaubāmi interesē jautājums, kas jādara, lai izvairītos no saaukstēšanās šajā rudenī un ziemā.

Straujiem soļiem tuvojas gada tumšākais laiks, kad vairāk laiku varam veltīt ierastajām rudens vakaru nodarbēm. Cītīga grāmatu lasīšana, nenogurstoša televizora un datora skatīšanās vai lapu grābšana spēcīgā vējā papildus noslogo acis, kā rezultātā acis kļūst sarkanas, un mēs neapzināti varam iedzīvoties kādās nopietnākās acu saslimšanas kaitēs. 

10. oktobrī jau kopš 1992. gada globāli tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, kas uzsver psihiskās veselības svarīgumu un apvieno pasaules sabiedrības pūliņus, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. 

“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries pašas no sevis, taču brīnumi notiek reti. Un, kad depresija jau ir ielaista, to ārstēt ir grūtāk un ilgāk.

Nošķaudījies, noklepojies, savārgi uz pāris dienām, un kāds noteikti pateiks: novājināta imunitāte... Tāds atzinums, kaut ne no mediķa puses dzirdēts, ikvienu sabiedē ne pa jokam. Ko nu? Farmaceite kopā ar ģimenes ārstu piedāvā praktiskus atgādinājumus, kā šo „miesassargu” uzturēt labā formā.

Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs ir tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo ortomolekulārās medicīnas speciāliste  kopā ar farmaceitu.

Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija.

Rudens mūsu acīm ir diezgan grūts laiks. Pat cilvēki ar absolūtu redzi bieži sāk izjust diskomfortu un acu nogurumu no slodzēm, piemēram, lasot vai strādājot pie datora. Daudzi cilvēki sūdzas par tādu nepatīkamu simptomu kā sausumu, smilšu sajūtu acīs. Apskatīsim, kāpēc tas notiek un kas var efektīvi palīdzēt.

Cik ātri šķaudiens parādās, tik arī ātri tas tiek izvadīts no deguna – vai zināji, ka šķaudiena laikā izvadītās baktērijas un gļotas var sasniegt ātrumu līdz pat 160 km/h? Šķaudīšana var nelikties kas tāds, par ko vajadzētu uztraukties, taču pret to nevajadzētu attiekties vieglprātīgi.