Ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Pasaules astmas diena, tādējādi informējot par astmas saslimšanas riskiem un ārstniecības iespējām. Astmas pacientu skaits visā pasaulē turpina pieaugt, taču joprojām valda daudz aizspriedumu un mītu par astmas simptomiem un ārstēšanas iespējām. Par to, kā atpazīt astmu, kā veiksmīgi sadzīvot ar astmu, ja tāda diagnoze ir uzstādīta, un kādi ir galvenie astmas profilakses faktori, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centra 4" pulmonoloģe Anželika Koševacka un farmaceite Sintija Jureviča.

Astma – arvien izplatītāka

Kā liecina statistika, astmas pacientu skaits visā pasaulē turpina pieaugt. Bronhiālā astma ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām slimībām pasaulē, ar ko slimo visu vecumu grupu pārstāvji – no bērnu līdz senioru vecumam. Kopējais astmas pacientu skaits pasaulē tiek lēsts ap 300 miljoniem, un diemžēl astma ir arī biežs nāves cēlonis, jo pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem astmas dēļ mirst aptuveni 400 000 cilvēku gadā. Tiek aplēsts, ka ar bronhiālo astmu slimo aptuveni 2-5% pieaugušo un 10% bērnu.

Šobrīd Latvijā nav statistikas par uzstādīto astmas diagnožu skaitu, taču, vadoties pēc kompensējamo zāļu datiem, varam secināt, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku ir nozīmēta kompensējamo astmas medikamentu terapija. Turklāt jāņem vērā, ka patiesais astmas pacientu skaits ir vēl lielāks, jo daudziem pacientiem astma nav diagnosticēta, kā arī ir pacienti, kam ir konstatēta astma, bet viņi nesaņem kompensējamās zāles, jo diemžēl sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti, kas izraisa aizspriedumus pret astmas zāļu lietošanu, stāsta pulmonoloģe.

Kas īsti ir astma?

Foto: Freepik.com/ freepik

Astmas diagnozes definējumi laika gaitā ir mainījušies, skaidro pulmonoloģe. Būtībā bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums, kam raksturīga paaugstināta elpceļu jutība pret dažādiem kairinātājiem un elpceļu obstrukcija jeb sašaurināšanās. Pacienti izjūt tādus simptomus kā klepus, elpas trūkums (var būt gan spontāns, gan pēc fiziskas slodzes, gan pēc kontakta ar kairinātāju un vīrusu saslimšanām), ļoti raksturīga ir sēkšana un čīkstoša skaņa krūtīs, var būt smaguma sajūta krūtīs. Klepus var būt gan sauss, gan ar krēpām. Ļoti raksturīgs bronhiālās astmas simptoms ir elpas trūkums vai klepus, kas parādās naktī, tuvāk rīta pusei (ap četriem-pieciem no rīta), jo, tā kā astma ir iekaisums, to ietekmē virsnieru hormonu līmenis, kas uz rīta pusi organismā krītas, līdz ar to saasinot astmas simptomus.

Vienlaikus speciāliste uzsver, ka astma ir ļoti dažāda – kamēr vienam pacientam ir tikai neliels klepus, citam var būt izteikts elpas trūkums un smagas lēkmes. Jāņem vērā, ka mēs visi esam ļoti dažādi, tādēļ arī simptomi astmas pacientiem var būt ļoti atšķirīgi.

Galvenie saslimšanas riska faktori

Lai arī astmas saslimšanas pamatā ir ģenētiskā predispozīcija, astmas pieaugošo tendenci mūsdienās ievērojami ietekmē arī dzīvesveids, stāsta ārste. Mūsdienās lietojam daudz konservantu, mums mēdz būt negatīvi arodfaktori, arī dzīve lielās pilsētās ar augstu gaisa piesārņojumu negatīvi ietekmē plaušas. Ilgstoša uzturēšanās telpās, saskarsme ar putekļu ērcītēm un citiem alergēniem var veicināt astmas attīstību. Liela ietekme ir arī smēķēšanai, tai skaitā pasīvajai – smēķējoši vecāki var ļoti kaitēt bērnam, provocējot bronhiālās astmas parādīšanos. Arī vīrusu infekcijas, tai skaitā Covid-19, izslimošana var par būt par iemeslu pirmreizējai bronhiālajai astmai.

Astma nav lipīga slimība, tomēr tai ir raksturīga ģenētiska predispozīcija, tāpēc ārsts vienmēr pacientam jautās, vai kāds rados ir slimojis ar astmu. Diemžēl bieži vien pacienti nezina par astmas saslimšanas gadījumiem radinieku vidū, jo agrākos laikos ar astmu saistīja tieši elpas trūkuma lēkmes, tādēļ tos pacientus, kam astma izpaudās kā klepus, bieži vien neiedomājās kā iespējamu astmas iedzimtības rādītāju. Turklāt par ģenētisku predispozīciju var liecināt arī alerģijas ģimenē. Piemēram, vecākiem nav astmas, bet ir alerģija – nākamajā paaudzē tā var izpausties kā astma un parādīties arvien agrākā vecumā. Tādēļ alerģijas gadījumā ir ļoti svarīgi novērst kontaktu ar alergēnu vai, ja tas nav iespējams, lietot antihistamīnus, vai veikt specifisku imūnterapiju.

Astmas terapija un pacientu līdzestības nozīme

Astma ir hroniska slimība, un pilnībā izārstēt to pagaidām nav iespējams, taču mēs varam to ļoti labi kontrolēt, uzsver pulmonoloģe. Mūsdienās ir pieejama ļoti efektīva ārstēšana, kuras rezultātā 90-95% pacientu var astmu pat neizjust. Ir daļa pacientu (ap 5-10%), kam ir smaga astmas forma, kura grūti padodas terapijai. Taču pārsvarā problēma nav terapijā, bet gan pacientu līdzestībā. Diemžēl mīti un novecojuši uzskati par astmu mēdz kavēt ārsta rekomendāciju ievērošanā un regulāru medikamentu lietošanu. Sabiedrība baidās no inhalatoriem un hormonu medikamentiem, taču mūsdienās hormonu saturs astmas medikamentos ir ļoti neliels un nav salīdzināms ar kādreizējo astmas terapiju.

Turklāt astmas terapijas iespējas pastāvīgi attīstās un pilnveidojas. Šobrīd astmas pacientiem iesaka kombinēto terapiju, kas ietver inhalējamos glikokortikoīdus jeb hormonus (tie mazina iekaisumu) un bronhodilatatorus (zāles, kas paplašina bronhus) un ļauj ārstēt astmu bez īpašām blaknēm. Inhalatoru izmantošana ļauj zālēm nonākt tieši mērķa orgānos – bronhos jeb tieši tur, kur šī terapija ir nepieciešama.

2019. gadā veiktās izmaiņas astmas terapijā paredz nelietot ikdienā glābjošos inhalatorus, ko mēdza izmantot astmas lēkmju gadījumos, jo šī terapija saistīta ar paaugstinātu blakņu risku. Daļu no mūsdienu kombinētajiem astmas medikamentiem var izmantot arī glābjošo inhalatoru vietā, jo tie spēj veiksmīgi palīdzēt arī astmas lēkmes gadījumā.

Astmas pacientiem zāles jālieto regulāri visa mūža garumā, taču devas var mainīties atbilstoši slimības gaitas smagumam. Dažreiz, īpaši, ja pacientiem nav pastāvīgu alerģiju, piemēram, pret putekļu ērcīti, var sasniegt stabilu remisiju un kādu laiku nelietot inhalatoru. Vienlaikus ārste uzsver, ka vienmēr brīdina pacientus – astma ir vienkārši “aizmigusi” un var atgriezties, tādēļ pacientam par to ir jāatceras! Tā var atkal parādīties – īpaši pēc vīrusiem, kontakta ar alergēniem, no gaisa piesārņojuma. Tādā gadījumā nekavējoties jāsāk lietot zāles.

Katram cilvēkam ir izvēle – izvairīties no medikamentiem un slimot ar simptomiem vai lietot zāles regulāri, varbūt pat minimālās devās un justies labi, uzsver speciāliste.

Kad jādodas pie ārsta?

Kā varam atpazīt astmas simptomus, lai savlaicīgi dotos pie ārsta? Ārste skaidro, ka astma ir viens no biežākajiem hroniskā klepus iemesliem, tāpēc, ja pacientam ir klepus ilgāk par trīs nedēļām, viņš ir jāizmeklē – jāuztaisa rentgenogramma. Ja tajā viss ir kārtībā, jāiet pie pulmonologa un jāpārbaudās uz astmu. Astmas izmeklēšana ir ļoti vienkārša – tiek veikta spirogrāfija ar bronhu dilatācijas testu. Šī izmeklēšana nav invazīva – pacientam ir jāelpo caurulītē un tiek mērīts plaušu tilpums, salīdzinot to pirms un pēc bronhodilatatoru lietošanas.

Tāpat klasiskie astmas simptomi, kuru gadījumā ir jādodas uz konsultāciju pie ārsta, ir elpas trūkums, kas īpaši raksturīgs pēc fiziskas slodzes vai naktī, tuvāk rīta pusei, arī čīkstoša skaņa krūtīs, svilpjoši trokšņi (biežāk miegā).

Seniori bieži mēdz sajaukt astmas simptomus ar sirds saslimšanu simptomiem un elpas trūkumu saistīt ar sirds veselības problēmām. Tomēr reizēm iemesls ir tieši astma, tāpēc kardiologi un pulmonologi mēdz ārstēt pacientus kopā – noskaidrojot simptomu īsto iemeslu.

Vēl viens būtisks rādītājs ir tas, cik bieži pacients slimo ar saaukstēšanos un cik ilgi pēc tam veseļojas – pēc vienas-divām nedēļām pacientam būtu jābūt veselam. Taču, ja saaukstēšanās ir biežas un klepus saglabājas mēnešiem, tam ir jāpievērš uzmanība un jāizmeklē.

Profilakses pasākumi

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Pulmonoloģes rekomendācijas astmas profilaksei un plaušu vispārējai veselībai.

• Veikt regulāras fiziskās aktivitātes – tās gan uzlabo plaušu funkciju, gan arī palīdz savlaicīgi konstatēt bronhiālo astmu.
• Pievērst uzmanību svara kontrolei – liekais svars ir riska faktors bronhiālajai astmai, un šādā gadījumā astma var būt smagāka un grūtāk padoties ārstēšanai.
• Atmest smēķēšanu – arī mūsdienīgās tās formās.
• Izvairīties no saaukstēšanās un vīrusiem – šeit noderēs vakcinācija pret gripu, Covid-19, pieaugušajiem arī pret pneimokoku.
• Novērst negatīvos arodfaktorus – ja nepieciešams, mainīt darbavietu.
• Novērst kontaktu ar alergēniem – tas ir pats svarīgākais solis alerģiskas astmas profilaksei.
• Lietot D vitamīnu – optimāls D vitamīna līmenis uzlabo plaušu veselību un ir būtisks plaušu saslimšanu profilaksei.

Pulmonoloģe novēl pacientiem nebaidīties no astmas terapijas, jo šobrīd ir pieejamas ļoti efektīvas astmas zāles, kā arī regulāri izmantot speciālistu konsultācijas – par inhalatoru pareizu lietošanu, izmaiņām medikamentos un citām niansēm. Arī pacientiem, kam astmas stāvoklis ir stabils, ir ieteicams apmeklēt pulmonologu vismaz reizi gadā vai divos.

Farmaceita padoms

Farmaceite novērojusi, ka astmas pacienti aptiekā visbiežāk vēršas ar jautājumiem par inhalatoru pareizu lietošanu, kā arī par nozīmēto medikamentu pareizu secību, ja ir izrakstīti vairāki medikamenti. Hroniskie astmas pacienti mēdz arī jautāt par astmas medikamentu mijiedarbību un savietojamību ar citām zālēm.

Farmaceite uzsver, ka svarīgākais ir stingri ievērot regulāru ārstējošā ārsta nozīmēto medikamentu lietošanu, lai panāktu astmas kontroli. Pirms lietošanas aerosola flakons jāsakrata, tad cieši ar zobiem un lūpām jāaptver krājtelpas iemutnis un aerosols jānospiež vienu reizi, šajā laikā veicot lēnu, mierīgu, plūdenu, dziļu ieelpu, pēc kuras elpu aiztur uz 10 sekundēm, tad mierīgi izelpo caur degunu. Ja nepieciešamas vairākas devas, katru devu ieelpo atsevišķi. Pēc aerosola lietošanas tiek iztīrīti zobi vai ar ūdeni izskalota mute. Ja aerosolam nav devu skaitītāja, jāpieraksta datums, kurā sāki to lietot, lai zinātu, kad medikaments beigsies un ir jāsāk lietot jaunu flakonu. Medikamenti jāuzglabā sausā, vēsā vietā.

Lai astmas pacienti izvairītos no slimības saasinājuma un dzīvotu pilnvērtīgi, ir jānoskaidro un jākontrolē apstākļi, kas izraisa astmas lēkmes. Jāsargājas no atkārtotiem bronhītiem vai plaušu karsoņiem, jo tie var pastiprināt organisma jutīgumu. Nedrīkst uzturēties putekļainās, piesmēķētās telpās. Katru dienu jātrenē izelpa – tai jābūt lēnai, dziļai, jo ātra izelpa palielina bronhu sienu pretestību un tāpēc pasliktinās elpošana. Tāpat ir ieteicama norūdīšanās, it sevišķi izmantojot ūdens procedūras. Astmas pacienti nedrīkst smēķēt, un nav ieteicama arī alkoholisko dzērienu lietošana.