Insults ir viens no visizplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Vēlreiz un vēlreiz tiek atgādināts: insulta ārstēšanai izšķirošs ir savlaicīgums. Īpaši svarīgi par insultu ir runāt Covid-19 pandēmijas laikā, kad sabiedrība arvien biežāk novēloti vēršas pēc palīdzības.

Jau pirms Covid-19 katrs trešais jeb 39 % jauniešu gulēja mazāk par vecumam atbilstošo veselīga miega normu, liecina “Epilepsijas un miega medicīnas centra” (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) un „Veselības centru apvienības” (VCA) sertificētas pediatres, miega speciālistes Martas Celmiņas veiktās aptaujas dati. Ārste novērojusi, ka pašlaik situācija ir krietni pasliktinājusies.

Pleirīts ir pleiras iekaisums; tas ir stāvoklis, kad pleira – divi lieli, plāni audu slāņi, kas atdala plaušas no krūškurvja sienas – iekaist. Tas izraisa asas sāpes krūtīs, kas saasinās elpošanas laikā. Starp abām šīm membrānām ir neliela telpa, kas parasti ir pildīta ar nelielu šķidruma daudzumu. Pleirīta gadījumā tās berzējas viens pret otru un izraisa sāpes ieelpojot un izelpojot; sāpes mazinās, aizturot elpu.

Imunitātes stiprināšana ar vitamīniem un minerālvielām ir populārākais slimību profilakses veids Latvijā – 88% iedzīvotāju, sajūtot saaukstēšanās pazīmes, izvēlas uztura bagātinātājus, lai ātrāk veseļotos. Šāda saaukstēšanās novēršana ir īpaši iecienīta jauniešu (94%) un senioru vidū (88%).

Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru. Kā norāda psihiatri, vienlaikus aptuveni 7% no visiem iedzīvotājiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, taču tikai niecīga daļa vēršas pēc palīdzības pie ārsta, jo baidās, kaunas un dzīvo aizspriedumu varā.

29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Psoriāzes diena. Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska autoimūna saslimšana, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem dažādās pasaules valstīs tās izplatība svārstās no 0,09 līdz 11,43 % no iedzīvotāju kopskaita. 

Rudens ir gada viltīgākā sezona – siltā saule mijas ar pēkšņām lietavām un brāzmainu vēju, savukārt rīti un vakari jau kļuvuši neomulīgi dzestri. Lai laikus nodrošinātos pret nepatīkamiem pārsteigumiem un izvairītos no saslimšanas, nepieciešams īpaši vērīgi sekot līdzi laikapstākļu prognozēm un izvēlēties atbilstošu apģērbu. 

Brīdī, kad lielai daļai cilvēku gada vidū radās cerība, ka pandēmijas sliktākais posms ir aiz muguras un varēsim pamazām sākt atgriezties “”normālajā”dzīves ritmā, pagāšnedēļLatvija saskārās ar jaunu ierobežojumu – mēnesi ilgu mājsēdi. Daļai cilvēku šie  nosacījumi  ikdienu ietekmē ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, pastiprinot emocionālo spiedienu un stresu. 

Ar deja vu (déjà vu tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”) skaidro pārdabisko sajūtu, kad kādam šķiet, ka kaut kas jau ir piedzīvots, pat ja ir zināms, ka nekas tāds iepriekš nav noticis. Piemēram, pirmo reizi staigājot pa kādu pilsētu ārzemēs, piepeši rodas sajūta, it kā tas jau būtu atgadījies iepriekš. Līdzšinējie pētījumi un aprēķini rāda, ka deja vu sajūtu kaut reizi mūžā piedzīvojuši vismaz 60 līdz 80% no visas populācijas.

Kāju vēnu veselības problēmas šobrīd kļūst arvien aktuālākas. To veicina dažādi modernā dzīvesveida faktori, piemēram, sēdošs vai ilgstoši stāvošas darbs. Kādus simptomus nedrīkst ignorēt un kādas ir ārstniecības un profilakses iespējas?