Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība [1], no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5% pieaugušo iedzīvotāju [2].

Bieži dzirdēts par B, C un D vitamīnu, dzelzs un pat joda nozīmi bērnu attīstībā, taču retāk runā par cinka un selēna lomu uztura sabalansēšanā. Skaidrs, ka sabalansēts uzturs ir pamats bērna veselīgai attīstībai. Taču, kā atklāj sertificēta uztura speciāliste, sevišķa nozīme imunitātes veidošanā ir tieši cinkam un selēnam. 

Urīna nesaturēšana ir delikāta tēma, kas lielākoties skar sievietes, tomēr arī vīrieši mēdz piedzīvot šo problēmu. Cilvēki nelabprāt pārspriež šo jautājumu ne vien ar apkārtējiem, bet pat ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, ārstu vai farmaceitu. 

Ureaplazma ir baktērija, kas parasti atrodama urīnceļos vai dzimumorgānos. Šīs baktērijas ir daļa no ķermeņa baktēriju populācijas, un vairumā gadījumu tās dzīvo līdzsvarā, neradot problēmas. Tomēr dažkārt ureoplazmu skaits var palielināties, izraisot infekcijas un veselības problēmas.

Dažkārt tad, kad ir paaugstināta temperatūra, uzreiz ķeramies pie dažādām temperatūru “nodzenošām” jeb mazinošām metodēm ar domu, ka tādā veidā pēc iespējas ātrāk izdosies izveseļoties. Kādu temperatūru nav ieteicams mazināt un kā rīkoties paaugstinātas temperatūras gadījumā, skaidro farmaceite.

Atlēta pēda (tinea pedis) ir sēnīšu infekcijas slimība, kas skar pēdas augšējo ādas slāni. Sēne inficē ādu gadījumā, ja ir tai piemēroti apstākļi – silta un mitra vide, piemēram, apavu iekšpuse. Infekcijas skartā kāja izskatās tā, it kā būtu pārpūlēta fiziskā treniņā vai pēc ilgstošas staigāšanas apavos: uz ādas starp kāju pirkstiem var parādīties apsārtums, āda var šķist pietūkusi un niezēt. Dažiem cilvēkiem parādās arī ādas lobīšanās.

Nozīmīgas pārslimošanas sekas pēc Covid-19 un kādēļ tās ir apgrūtinošākas par vakcīnas iespējamajām blakusparādībām, stāsta neirologs.

Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu dati liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz tiem, kas zaudējuši sev tuvu cilvēku.

Daudziem bērniem neatņemama ikdienas daļa ir ārpusskolas aktivitātes – mūzikas nodarbības, sporta pulciņi, dejas. Lai arī no nākamās nedēļas valstī gaidāms ierobežojumu atvieglojums, un visi bērni dosies uz skolu klātienē, interešu izglītības pulciņi pieejami ne katram. Šajā laikā vecāki, pastiprināti aizdomājas, kā nodarbināt savus bērnus.

Ģimenes ārstiem un pediatriem bieži nākas uzklausīt jauno vecāku jautājumus par visdažādākajiem zīdaiņu veselības aspektiem. Viena no tēmām, kas satrauc daudzus jaunos vecākus, ir mazuļa vēdera izeja: šķiet, ka tā notiek pārāk reti vai pārāk bieži. Kādai jābūt normālai mazuļa vēdera izejai, kas to ietekmē un kad patiešām jāsāk uztraukties, stāsta ārste-pediatre.