Oksidatīvais stress: Kā tas ietekmē mūsu veselību un kā to varam mazināt?

Mūsdienās ļoti bieži dzirdam par oksidatīvu stresu, taču nemaz skaidri līdz galam nezinām, kas tas ir. Šobrīd oksidatīvā stresa izraisītās veselības problēmas un pāragrās novecošanās simptomi pakāpeniski kļūst par vienu no apspriestākajām tēmām medicīnas nozarē. Kas ir oksidatīvais stress, kā tas ietekmē mūsu veselību un kā to varam mazināt, skaidro “Veselības centrs 4” preventīvās medicīnas klīnikas “Anti-Aging Institute” interniste Liene Martinsone-Bērzkalne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kas ir oksidatīvais stress?

Dabiskā vielmaiņas procesā veidojas nestabili skābekļa savienojumi, kurus dēvē par brīvajiem radikāļiem - ķīmiski savienojumi, kas rodas, elpojot, ēdot, sauļojoties, sportojot u. tml. Organismam tie ir nepieciešami noteiktā līmenī, jo stimulē dažādas bioķīmiskas norises, piemēram, šūnu piedalīšanos imūnsistēmas darbībā. Normālu brīvo radikāļu līmeni kontrolē antioksidanti, kurus ikdienā pazīstam kā dažādus vitamīnus un minerālvielas. Ja brīvie radikāļi un antioksidanti mūsu organismā ir normālā daudzumā, mēs jūtamies un izskatāmies labi. Taču tad, kad brīvo radikāļu līmenis ir pārāk augsts un tie sāk nelabvēlīgi ietekmēt mūsu veselību, rodas oksidatīvais stress, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs pāragri novecojam un attīstās dažādas veselības problēmas.

Vienkārši runājot, oksidatīvais stress ir bioķīmisks līdzsvara trūkums, kas rodas, ja organismā pietrūkst vairāku mikroelementu daudzums – galvenokārt, C un E vitamīnu, mangāna, selēna un cinka. Papildinot ar vienkāršu piemēru par oksidatīvo stresu, to varētu salīdzināt ar nepilnīgu puzli, kurai mēs cenšamies atrast pareizo trūkstošo gabaliņu. It kā zīmējums der, bet neiegūstam 100% pareizu attēlu. Un tā ir arī ar oksidatīvo stresu – brīvais radikālis meklē un meklē pareizo puzles gabaliņu, piemērot katru esošo gabaliņu jeb mūsu organismam molekulas.

“Oksidatīvā stresa tēma šobrīd patiesībā ir aktuāla gan starp ārstniecības personām, gan pacientu vidū. Praksē varam novērot, ka, lai arī novecošana ir dabisks, ilgstošs un neatgriezenisks bioloģisks process organisma individuālajā attīstībā, tomēr ir cilvēki, kuriem jau agri parādās novecošanas pazīmes – krunciņas, redzami asinsvadi, pigmenta plankumi, kā arī ovāla noslīdējums. Pāragra novecošanās ir viena no izplatītākajām oksidatīvā stresa izraisītajām sekām.  Svarīgi ir saprast, ka oksidatīvais stress vienlīdzīgi var ietekmēt gan sieviešu, gan vīriešu veselību, tāpēc ikvienam vajadzētu pievērst uzmanību faktoriem, kas izraisa oksidatīvo stresu, lai tos laicīgi varētu ierobežot,” skaidro interniste.

Kas izraisa oksidatīvo stresu?

Foto: Freepik.com/ nensuria

Galvenie faktori, kas veicina oksidatīvā stresa rašanos, ir mūsdienu dzīvesveids un apkārtējā vide, piemēram:

• piesārņojums;
• nesabalansēts uzturs un nekvalitatīva pārtika;
• vitamīnu un minerālvielu trūkums;
• smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana;
• UV starojums un pārmērīga sauļošanās;
• pastiprināts stress un pārpūle;
• zilā gaisma, ko izraisa dažādi ekrāni – planšetes, mobilais tālrunis, televizors vai dators.

Oksidatīvā stresa ietekme uz veselību

Pirmās pazīmes, pēc kurām var novērtēt oksidatīvā stresa nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, ir mūsu āda. Tā kļūst sausa, blāva, reizēm pat pelēka, kā arī tai daudz ātrāk parādās pirmās grumbas un krunciņas jeb pirmās novecošanas pazīmes. Taču oksidatīvais stress ietekmē arī organismu no iekšienes – tiek novājināta imūnsistēma, mēs jūtamies vairāk noguruši, straujāk attīstās dažādi audzēji un slimības, piemēram, diabēts, Pārkinsona vai Alcheimera slimības.

Kā diagnosticē oksidatīvo stresu?

Foto: Freepik.com/ DCStudio

Varētu rasties jautājums, vai oksidatīvo stresu vispār var noteikt ar medicīnas metodēm. Atbilde ir – jā. Ir iespējams veikt kopējo antioksidantu analīzi, kā arī DNS analīzes un pēc tam noteikt atbilstošas terapijas iespējas. Katram cilvēkam individuāli analīzes un terapiju varēs piemeklēt preventīvās medicīnas speciālists – novecošanās procesus pārzinošs speciālists, kurš individuāli konsultē pacientu, noskaidrojot esošās veselības problēmas, ģimenes anamnēzi, dzīvesveidu un tā ietekmi uz novecošanās procesiem. Kā piemēru vienam no DNS testiem var minēt OXIgen ģenētisko testu, kuru iesaka cilvēkiem ar hronisku nogurumu, fizisku vai intelektuālu stresu, hroniskām iekaisīgām kuņģa-zarnu trakta slimībām, cilvēkiem kuri smēķē vai pārmērīgi lieto alkoholu, lieto medikamentus vai pārcietuši ķīmijterapiju, radioterapiju, kā arī sievietēm, kuras lieto perorālo kontracepciju.

4 padomi, kā ikdienā mazināt oksidatīvo stresu

1. Izvēlies sabalansētu uzturu

Veselīgas maltītes ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai būtu pietiekami daudz enerģijas, mēs justos labi un saglabātu pēc iespējas labāku veselību. Ēdienkartē ieteicams iekļaut dažādus augļus un dārzeņus, kas ir piesātināti ar antioksidantiem, kas var mazināt oksidatīvā stresa veidošanos, piemēram, persiki, zemenes, kartupeļi, burkāni un redīsi. Lai ēdienreizes būtu patiešām veselīgas, ieteicams izvairīties no pusfabrikātiem, eļļainiem ēdieniem un saldajām limonādēm. Tāpat farmaceite atgādina, ka ikvienam diennaktī nepieciešams uzņemt optimālo šķidruma daudzumu, kas pieaugušajiem ir aptuveni no pusotra līdz diviem litriem. Vislabāk šķidruma uzņemšanai izvēlēties ūdeni, minerālūdeni, svaigi spiestas sulas vai zāļu tējas.

2. Uzņem papildu vitamīnus

Šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu veicina:

• C vitamīns (sarkanā paprika, apelsīni, brokoļi);
• E vitamīns (spināti, tomāti, dažādi rieksti);
• mangāns (rieksti, piemēram, mandeles, žāvēti augļi);
• selēns (visu veidu pupas, zivis un pilngraudu produkti);
• cinks (liellopa vai jēra gaļa, kefīrs un Indijas rieksti).

“Ikdienā uzmanība jāpievērš atbilstoša vitamīnu daudzuma uzņemšanai, lai uzturētu dažādus ķermeņa atjaunošanas un aizsardzības mehānismus. Šajā gadījumā C un E vitamīnam, kā arī mangānam, selēnam un cinkam ir īpaši svarīga loma, ja domājam par pāragru novecošanu – šie vitamīni un minerālvielas var veicināt aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Latvijas, un arī Austrumeiropas, iedzīvotājiem jo īpaši uzmanība jāpievērš papildu selēna uzņemšanai, jo lauksaimniecības zeme šeit nav tik piesātināta ar selēnu kā, piemēram, Rietumeiropā. Tas nozīmē, ka augi to mazāk uzņem no augsnes un vajadzīgā minerālviela nenonāk mūsu organismā pietiekamā daudzumā. Tomēr par piemērotāko uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu aicinu katru individuāli konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro farmaceite.

3. Esi fiziski aktīvs

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Klāt ir pavasaris, kad varam atsākt doties garākās un aktīvākās pastaigās. Pieaugušajiem dienā ir ieteicams noiet aptuveni 7 000 līdz 10 000 soļiem, jo tas ne tikai palīdz izkustināt ķermeni, bet arī labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Vēl jo labāk būs tad, ja pastaigas tiks veiktas pie dabas, pēc iespējas tālāk no pilsētas, jo arī atrašanās svaigā gaisā mazina oksidatīvā stresa veidošanos. Papildus aktīvām pastaigām dabā var doties arī garākos izbraucienos ar riteni, vingrot vai arī nūjot.

4. Lieto saules aizsargkrēmu

Līdz ar pirmajiem pavasara pumpuriem un ziediem ir atgriezusies arī saule. Tā ne tikai mūs lutina ar D vitamīnu, bet arī var nodarīt kaitējumu ar spēcīgajiem saules stariem, kas vairo oksidatīvā stresa veidošanos. Lai no tā izvairītos, visa gada garumā, bet jo īpaši pašos saulainākajos mēnešos, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu. Izvēloties līdzekli, jāpievērš uzmanība tā SPF faktoram. Jo augstāks tas ir, jo vairāk UV starojuma tas aiztur. Mūsdienās līdzekļiem ir dažādi aizsardzības līmeņi – sākot no 4 SPF līdz pat 50 SPF. Līdzekli ieteicams uzklāt vismaz 20 līdz 30 minūtes pirms došanās saulē, lai tas pagūtu uzsūkties ādā.