Rudens ir klāt, un tas nozīmē, ka saules aizsargkrēms jau ir nolikts tālākajā plauktā – daudzi taču uzskata, ka tas nav nepieciešams, ja saule nav redzama. Noskaidrosim, vai tiešām nepieciešams lietot krēmu, ja debesīs nav ne stariņa saules, un vai tas ir vajadzīgs arī tad, ja izejat ārā vien uz brīdi – lai aizietu līdz darbam vai veikalam. 

Rudens aukstums, slapjdraņķis, vējš, temperatūras izmaiņas... Degunam tas ir par daudz. Tādēļ arī klāt iesnas, kas patiesībā ir simptoms problēmām, kuras jāmeklē dziļāk – deguna blakusdobumos. Par to, kas uzglūn deguna dobumiem un ko sliktu mēs tiem nodarām paši, stāsta ausu, kakla un deguna ārsts Aivars Plēpis. 

Nepatīkamā mitru padušu sajūta mūs mēdz pārsteigt nepiemērotākajos brīžos: darba sapulcē, svarīgā tikšanās reizē, sabiedriskajā transportā, lekcijā. Svīšanas procesu un to, kā izvēlēties pretsviedru līdzekli, palīdzēs saprast “Veselības centru apvienības” (VCA) dermatoloģe Žanna Zakovrjašina un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Irina Korčagina. 

Mitrumizturīgs matrača aizsargs – kas pirmais nāk prātā? Bērni? Slapināšana gultā? Varbūt viesnīca? Dzīvnieki? Slimnīca? Matrača aizsardzība patiesībā ir par mums visiem – maziem, lieliem, veseliem un tiem, kam nepieciešama aprūpe. Matrača aizsardzība ir par higiēnu, par vidi, kādā mēs atgūstam spēkus jaunai dienai.

Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, t.i., pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai?

Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku. Taču aizsardzība nav tikai ieroči un tehnika, bet Latvijas sabiedrība kopumā. Cik viņi ir motivēti, sagatavoti krīzes situācijām, galu galā – cik viņi ir veseli.

Lidošana nav bīstama veselībai, taču dažos gadījumos jābūt īpaši uzmanīgiem, jo lidojot organisms saskaras ar papildu slodzi, kas var pasliktināt pašsajūtu. Lai gan lielākā daļa īslaicīgi radušās neērtības pāriet pēc lidojuma, ir svarīgi zināt, kā pareizi sagatavoties un palīdzēt ķermenim pielāgoties neierastajiem apstākļiem.

Taukaina un ar pinnēm skarta āda pieaugušo vecumā ir biežāka problēma, nekā daudzi domā, jo sabiedrībā joprojām pastāv mīts, ka pinnes ir tikai pusaudžu problēma.

Podkāsta “Redzēt plašāk” epizodē “Vardarbība” Anda Švinka aicina jauniešus būt vērīgiem: “Ja tu esi pamanījis, vai tev ir aizdomas, ka kāds piedzīvo vardarbību, neklusē, bet uzrunā tieši, uzjautā par to, kas notiek. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam!” 

Atsākot vairāk nēsāt slēgtus apavus, aktualizējas jautājumi par pēdu kopšanu. Regulāra kopšana pēdām ir vajadzīga ik dienu, bet, ja ir pēdu ādas sabiezējumi, nagu izmaiņas, tad kopšana jāuztic podologam.