Emocionālā vardarbība joprojām ir izplatītākais vardarbības veids ģimenē, bet pieaug arī ekonomiskā un kibervardarbība

Lai gan sabiedrībā biežāk runā par fizisko un seksuālo vardarbību, eksperti norāda, ka emocionālā vardarbība joprojām ir biežākais iemesls, kādēļ cietušie vēršas pēc palīdzības. Vienlaikus strauji pieaug arī ekonomiskās un ar tehnoloģijām saistītas vardarbības gadījumu skaits. Speciālisti brīdina, ka laikā, kad mūsu mājokļi kļūst arvien digitālāki, rīki, lai kontrolētu un kaitētu partnerim, kļūst arvien izsmalcinātāki, ļaujot varmākam kontrolēt cietušo.

“Bieži vien, kad cilvēki vēršas pēc palīdzības, novērots, ka piedzīvotā vardarbība ir kombinēta – pārsvarā tā ietver dažādas vardarbības formas. Ir grūti definēt vienu “tīru” vardarbības aktu – parasti vardarbība sākas ar emocionāliem pazemojumiem. Cilvēki paši visvieglāk atpazīst fizisko vardarbību, taču ļoti izplatīta ir arī ekonomiskā vardarbība un tāda cietušā kontrole un nomelnošana, kas tiek realizēta ar dažādiem kiberrīkiem,” skaidro klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa.

“Mēs nevaram palikt malā, kad tik daudzi cilvēki mājās nejūtas droši. Pat sapņu mājokļos var slēpties vardarbība. Tā ir dažāda un laika gaitā mainās. Tāpēc izpratnes veicināšanai ir būtiska loma, lai to novērstu – jo vairāk esam par to informēti, jo vairāk spējam atpazīt dažādas tās pazīmes un meklēt palīdzību,” saka IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova, skaidrojot uzņēmuma lēmumu īstenot ilgtermiņa sociālo iniciatīvu “Pamani vardarbību”. Viņa uzskata, ka izpratne sākas tad, kad iestājamies pret vardarbību ģimenē un atklāti runājam par to, tā pārtraucot klusēšanu, kas tai ļauj turpināties.

Kibervardarbība – nereti uzskatīta par normālu attiecību sastāvdaļu

Kā skaidro psiholoģe, Latvijas likumdošanā kibervardarbība joprojām nav skaidri definēta un tas apgrūtina tiesisko risinājumu piemērošanu. Turklāt cietušajiem ir grūti atzīt šādas vardarbības pieredzi un vērsties pēc palīdzības gadījumos, ja saturs, kas izplatīts digitālā formā, ietver emocionālus un intīmus elementus, piemēram, kailbildes vai video. Tās nav vienīgās kibervardarbības izpausmes, kas tiek realizētas paralēli tehnoloģiju attīstībai – cietušie stāsta par dažādiem izsekošanas veidiem un video vai noklausīšanās ierīcēm, kuru izmantošanas rezultātā cietušais tiek pilnībā kontrolēts. Tāpat kibervardarbība var ietvert arī emocionālās un ekonomiskās vardarbības elementus.

“Kibervardarbībā cietušie šādu pret sevi vērstu darbību kopumu ne vienmēr atpazīst kā vardarbību. Sevišķi, ja arī vecāku ģimenē piedzīvojuši ko līdzīgu. Konsultācijās klienti mēdz teikt, ka, piemēram, kopdzīves laikā partnerim bijusi brīva pieeja viņu bankas kontam vai e-pastam un sociālajiem tīkliem, jo “man nebija, ko slēpt” vai arī “viņš/viņa ģimenē pārvaldīja mūsu budžetu”. Šādos gadījumos ir grūti nošķirt, kurā brīdī uzticību sāk izmantot ļaunprātīgi,” stāsta psiholoģe.

Eksperte skaidro, ka ne vienmēr attiecīgās vardarbības formas izpaužas vienā konkrētā veidā. Piemēram, ekonomiskā vardarbība var tikt realizēta kā liegums pieņemt lēmumus par ģimenes finansēm, aizliegums strādāt vai tērēt naudu patstāvīgi. “Ļoti bieži savā praksē esmu saskārusies ar cilvēkiem, kuriem ir milzīgas parādsaistības ātro kredītu devējiem. Ar piespiešanu, draudiem un šantāžu ir ņemti kredīti vai slepus izmantoti cietušās personas dati,” stāsta speciāliste.

Vardarbības ģimenē pazīmes var pamanīt arī līdzcilvēki

Lai cik grūti būtu pierādīt vai atpazīt kādu no vardarbības formām, ikviens tiek aicināts vērsties pēc palīdzības un ziņot par notiekošo. Nevienam nav tiesību ierobežot cita tiesības uz brīvību un cieņpilnu dzīvi. Dažkārt cietušajiem var šķist nedroši par notiekošo ziņot tiesībsargājošām iestādēm, un nereti ir vieglāk sākumā aprunāties ar cilvēku, kam uzticas. Ļoti svarīgi ir spert pirmo soli, jo vardarbība nebeidzas pati no sevis, tai ir tendence attīstīties spirālveidīgi, kļūt biežākai un smagākai.

Arī līdzcilvēki ir aicināti iesaistīties, ja ir aizdomas, ka kāds cieš no vardarbības, pat ja tas cietušajam ir svešs cilvēks. Dažkārt ir nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, ja saskata akūtu nepieciešamību. Citreiz sarunai ar vardarbībā cietušo var sagatavoties, piemēram, noskaidrojot, kur var vērsties pēc palīdzības.

“Atcerēsimies, ka vardarbība ir visas sabiedrības kopīga problēma. No tās nav pasargāts neviens – ne mēs paši, ne mūsu tuvinieki. Paldies visiem, kas piekopj nulles toleranci pret vardarbību – kopumā iedzīvotāju izpratne un iesaiste vardarbības izskaušanā ir kļuvusi daudz aktīvāka. Tam noteikti palīdz arī dažādas valstiskas un privātu uzņēmumu kampaņas,” uzsver psiholoģe.

Autors: Shutterstock.com

Ja tiek meklēta palīdzība vai nepieciešams atbalsts, jāvēršas šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110.