Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. 

Saaukstēšanās mānīgajos un mainīgajos rudens mēnešos nav nekas neparasts. Tomēr, ja puncī aug un attīstās mazulis, tad pat iesnas, klepus, kakla sāpes un citi simptomi prasa papildu uzmanību. Par to, kā ārstēties topošajām māmiņām, konsultē ģimenes ārste.

Optimālu cilvēka organisma darbību veido daudzu savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko ietekmē gan organisma iekšējie procesi un iedzimtība, gan arī ārējie faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, stresa līmenis un daudzi citi. Cilvēka organismā liela nozīme ir arī tādām minerālvielām kā cinks, selēns un kālijs, par kurām bieži vien tiek piemirsts. 

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Atzīmējot vitamīna D mēnesi, oktobrī ikviens ir aicināts pārliecināties, vai organismā ir pietiekams daudzums šī vērtīgā vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību un palīdz uzsūkties kalcijam un fosforam. Lai gan D vitamīna trūkst vairumam Latvijas iedzīvotāju, sevišķi rūpīgi tā līmenis jāuzrauga vegāniem.

Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.

Rudens gadalaiks ierasti dāvā gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. 

Superātrā mobilo sakaru tehnoloģijas 5G darba versija jeb prototips ir ienācis arī Latvijā, raisot daudz un plašas diskusijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors un asociētais profesors Ivars Vanadziņš, kurš pēc izglītības ir ārsts, skaidro, kas ir 5G mobilo datu pārraide un kāda ir tās ietekme uz cilvēka veselību.