Adisona slimības jeb primārās virsnieru mazspējas gadījumā virsnieru dziedzeri nespēj organismam nepieciešamajā daudzumā saražot hormonus kortizolu un aldosteronu. Hormoni ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru izstrādātas ķīmiski aktīvas vielas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu normālu organisma darbības regulāciju.

Kortizols tiek saukts arī par stresa hormonu – tas izdalās stresa situācijās, radot enerģijas pieplūdumu un sagatavojot ķermeni atbildes reakcijai. Tas regulē asinsspiedienu un glikozes līmeni asinīs un mazina iekaisumus. Kortizola ilgstošs iztrūkums var izraisīt nespēku, pazeminātu asinsspiedienu un novājēšanu.

Savukārt aldosterons ir hormons, kas regulē ūdens līdzsvaru organismā un nodrošina nātrija un kālija vielmaiņu. Tā trūkums var izraisīt dehidratāciju, asins sabiezēšanu un sirds minūtes tilpuma mazināšanos.

Adisona slimības simptomi ir kortizola un aldosterona trūkuma sekas. Dažiem cilvēkiem šo hormonu trūkums var izraisīt pastiprinātu ādas pigmentāciju, tai iegūstot bronzas toni, tādēļ šo slimību reizēm dēvē arī par bronzas slimību.

Adisona slimību var izraisīt tuberkoloze un citas smagas infekcijas slimības, kā arī reti ģenētiskie bojājumi, taču mūsdienās tās biežākais cēlonis ir autoimunitāte — organisma imūnsistēmas vēršanās pret paša organisma šūnām, audiem un izdalītajām vielām. Autoimūnā Adisona slimība rodas, ja organisma imūnreakcijas ir nodarījušas smagus bojājumus virsnieru garozai, neļaujot tai normāli funkcionēt. Diemžēl autoimunitātes iemesli joprojām ir neskaidri.

Adisona slimība ir samērā reta un visbiežāk skar cilvēkus ap 30–50 gadiem, taču tā var piemeklēt jebkurā vecumā. Cilvēkiem, kuri slimo ar citām autoimūnām slimībām, ir lielāks risks saslimt ar autoimūno Adisona slimību.

Simptomi

Adisona slimībai īpaši raksturīgās pazīmes ir pastiprināta ādas pigmentācija, tumšas smaganas un āda ap rētām, taču ne vienmēr šie simptomi tiek novēroti. Pārējie slimības simptomi ir samērā nespecifiski un parasti izpaužas diezgan pakāpeniski, tādēļ precīzu diagnozi iespējams noteikt, tikai veicot medicīniskās pārbaudes.

Ja novēro kādu no tālāk minētajiem simptomiem, noteikti vērsies pie ārsta!

• Pastiprināta ādas pigmentācija;
• Tumšākas smaganas un āda ap rētām;
• Pastāvīgs nogurums;
• Apetītes zudums;
• Novājēšana;
• Pazemināts asinsspiediens;
• Matu izkrišana;
• Kuņģa un zarnu darbības traucējumi;
• Galvas reiboņi;
• Muskuļu sāpes;
• Garastāvokļa svārstības;
• Neregulārs menstruālais cikls.

Cēloņi

• Autoimūnie traucējumi (imūnsistēma "uzbrūk" paša organisma šūnām);
• Iedzimti virsnieru garozas bojājumi;
• Tuberkuloze;
• HIV;
• Smagas un ilgstošas infekcijas slimības;
• Audzēji.

Ārstēšana

Pamatā tiek ārstēti slimības simptomi. Ar Adisona slimību sirgstošajiem nepieciešams lietot medikamentus, kas aizstāj iztrūkstošos hormonus. Ārstēšanas režīmu pielāgo katram konkrētajam saslimšanas gadījumam: slimības cēlonim, smaguma pakāpei, pacienta individuālajām īpatnībām.

Adisona slimību nav iespējams pilnībā izārstēt, taču, ievērojot ārsta norādījumus un lietojot nepieciešamos medikamentus, pacients var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.