Darbā mēdz būt kā bērnudārzā – kas vienam, tas visiem. Kā nesaķert vīrusu darbavietā, ja kolēģis sācis nejauki klepot? Protams, ikvienam jārūpējas par labu veselību visa gada garumā, stiprinot organisma dabiskās aizsargspējas, taču arī darba devējs var rūpēties par savu darbinieku veselību, turklāt tas neprasa īpašus resursus, atgādina ģimenes ārste.

Par vitamīniem un uztura bagātinātājiem, īpaši vīrusu un saaukstēšanās sezonā, tiek daudz runāts. Tie var stiprināt imunitāti un nepieciešamības gadījumā palīdzēt uzņemt mikroelementus un minerālvielas, kas netiek pietiekamā daudzumā uzņemti ar uzturu. Taču, vai zināji, ka, lai organisms veiksmīgāk uzņemtu vitamīnus un minerālvielas, tās ir jālieto pareizā laikā un veidā?

Pamazām iestājoties ziemai, arvien svarīgāk pievērst uzmanību apģērbam, ko valkājam. Gada aukstajā laikā būtiski ne tikai labi izskatīties, bet arī sargāt ķermeni, lai neapsaldētos. Apsaldējumus var iegūt ne tikai tad, kad jau iestājies sals un temperatūra noslīdējusi zem 0 grādiem, bet arī tad, kad temperatūra ir no +4 līdz +8 grādiem. 

Adisona slimības jeb primārās virsnieru mazspējas gadījumā virsnieru dziedzeri nespēj organismam nepieciešamajā daudzumā saražot hormonus kortizolu un aldosteronu. Hormoni ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru izstrādātas ķīmiski aktīvas vielas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu normālu organisma darbības regulāciju.

Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. 

Saaukstēšanās mānīgajos un mainīgajos rudens mēnešos nav nekas neparasts. Tomēr, ja puncī aug un attīstās mazulis, tad pat iesnas, klepus, kakla sāpes un citi simptomi prasa papildu uzmanību. Par to, kā ārstēties topošajām māmiņām, konsultē ģimenes ārste.

Optimālu cilvēka organisma darbību veido daudzu savstarpēji saistītu faktoru kopums, ko ietekmē gan organisma iekšējie procesi un iedzimtība, gan arī ārējie faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, stresa līmenis un daudzi citi. Cilvēka organismā liela nozīme ir arī tādām minerālvielām kā cinks, selēns un kālijs, par kurām bieži vien tiek piemirsts. 

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka.