Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. 

Rudens vēsais un mitrais laiks, kas neizbēgami ir pienācis, ir īsts pārbaudījums mūsu imunitātei un labsajūtai. Tomēr vienlaikus daba ir parūpējusies par to, lai sniegtu mums šobrīd tik vajadzīgos vitamīnus un antioksidantus. Kur tos vislabāk meklēt, ja ne rudens ogās?

Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais vēža veids pēc krūts vēža Latvijā. Ar to ik gadu saslimst vidēji 260 sievietes. Atšķirībā no citiem vēžu veidiem, šim vēzim ir skaidri zināms izraisītājs. 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Vairāk par to, kā sevi pasargāt no šī vīrusa un nepieļaut dzemdes kakla vēža attīstību, stāsta ginekoloģe.

Rudens katru gadu atnes ne tikai zeltainu lapkriti un bagātīgu dārzeņu ražu, bet arī iezīmē sākumu gada tumšākajam un drēgnākajam laikam, kurā saasinās dažādu sezonālo slimību riski. Viens no efektīvākajiem imunitātes stiprināšanas veidiem ir pastiprināta Omega-3 taukskābju uzņemšana, uzturā iekļaujot treknās zivis vai lietojot zivju eļļu.

Lai arī Latvijas platuma grādos karstas un saulainas dienas ir retums un līdz ar siltāka laika iestāšanos rodas dabīga vēlme baudīt vasaru svaigā gaisā, jāuzmanās no pārkaršanas. Ilgstoši uzturoties karstumā un neievērojot drošības pasākumus, organisms nespēs nodrošināt nepieciešamo termoregulāciju (organisms atvēsinās izdalot sviedrus) un pārkarsīs, radot nopietnus draudus veselībai. 

Parasti, ja jūtam nespēku un nogurumu, saņemam ieteikumus lietot D vitamīnu, magniju vai vienkārši atpūsties. Taču nespēka un noguruma vaininieks var būt arī dzelzs trūkums organismā. Par to aizdomājamies daudz retāk, lai arī Latvijā šī problēma ir diezgan izplatīta. Kā atpazīt dzelzs trūkumu organismā un kā uzņemt organismam nepieciešamo dzelzi? 

Pasaules Veselības organizācija ir pieteikusi karu C hepatītam, uzstādot mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā būtisku risku sabiedrībai. Šajā laikā ir jāpanāk, lai 60% pacientu būtu izārstēti un 90% C hepatīta inficēto būtu informēti par savu diagnozi. Eksperti lēš, ka Latvijā šobrīd par savu diagnozi zina vien 30% pacientu. 

Ceļojumā organisms katram reaģē citādi uz pārvietošanos transportā, karsto sauli, neierasto pārtiku un tamlīdzīgi, tādēļ komfortablāk jūtas tie ceļotāji, kuri līdzi sagatavo arī nelielu ceļojuma aptieciņu. Tajā noderīgākie ir pretsāpju, pretdrudža līdzekļi, kā arī līdzekļi vēdera izejas normalizēšanai, sildošās smēres, plāksteri, apkopojot ceļojumu gidu viedokli, secinājis tūrisma operators.

Latvijas daba ir dāsni apveltīta ar dažādām dabas veltēm, no kurām pagatavot garšīgus un veselīgus dzērienus. Gada farmaceite dalās padomos, kurus ārstniecības augus izmantot zāļu tēju pagatavošanai.

Ik gadu 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Diemžēl hepatīta problēma nav sveša arī Latvijā, kur šī slimība tiek konstatēta krietni biežāk nekā Rietumeiropas valstīs. Latvijā lielākoties sastopams tieši C hepatīts, kamēr, piemēram, A hepatīta izplatība ir salīdzinoši neliela. Par hepatīta riskiem, simptomiem un veidiem, kā sevi no šīs slimības pasargāt, stāsta ģimenes ārste un farmaceite.