Bērni vasarā aktīvi pavada laiku, dzīvojoties pa smilšu kastēm vai pludmales smiltīm, dodoties uz lauku mājām, nometnēm, sabiedriskām vietām, tostarp zoodārziem. Esot kontaktā gan ar citiem bērniem, gan ar dzīvniekiem un kopumā ievērojami aktīvāk pavadot laiku svaigā gaisā, ir salīdzinoši lielāka iespēja iegūt parazītus, piemēram, utis, spalīšus vai blusas.

Turpinoties vasarīgiem laikapstākļiem, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pavadīt savu brīvo laiku pie ūdenstilpnēm. Lai arī karstā dienā atveldzēšanās ūdenī  ir ļoti patīkama, jābūt uzmanīgiem, jo tā var sagādāt arī dažādas veselības problēmas. 

Galvenie priekšnoteikumi labai veselībai ir kustība, emocionālais līdzsvars, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs. Vasara ir labākais laiks, lai spēcinātu organismu un stiprinātu tā dabiskās aizsargspējas, tāpēc "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga dalās ar pieciem padomiem – ko darīt vasarā, lai stiprinātu imunitāti pirms sākusies vīrusu sezona. 

Vasaras silto un saulaino laiku parasti tiecamies izbaudīt aktīvāk, vairāk kustoties, pie dabas vai nododoties dārza darbiem. Neapšaubāmi, kustības un svaigais gaiss nāk par labu veselībai un emocionālajai pašsajūtai, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām šis laiks var būt arī pārbaudījums veselībai. 

Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem. Sepsi galvenokārt ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties arī sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmē.

Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās –  biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta.

Siltajā gadalaikā vienmēr pieaug bažas par to, cik daudz ūdens veselīgam cilvēkam dienā jāizdzer. Dažādi avoti min dažādus tilpumus, bet visbiežāk parādās – astoņas glāzes dienā. Realitātē tikai retais tik daudz izdzer. Vai tas nozīmē, ka jācenšas dzert vairāk? Skaidro farmaceite.

Saules staru un karstā laika baudīšana ir neatņemama vasaras sastāvdaļa, tomēr jāņem vērā, ka pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros vai nevēdinātās karstās telpās var izraisīt saules vai karstuma dūrienus, kuri atsevišķos gadījumos var būt pat letāli. Par saules un karstuma dūrienu pazīmēm, riska grupām un vēlamo rīcību ķermeņa pārkaršanas gadījumā stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite.

Sāpes kaklā, iesnas un savilkta spranda – vasarā šīs ir tipiskas problēmas, ar ko nākas sastapties pārlieku kraso temperatūras svārstību dēļ, kas rodas, ja no saules sasildīta gaisa nokļūstam kondicioniera atdzesētā birojā, veikalā vai transportlīdzeklī. Kondicionieris pats par sevi nav bīstams, taču ir pāris priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, lai neradītu kaitējumu savai veselībai.

Eksperti brīdina, ka arī vasarā jārūpējas par imunitāti! Reti kam tas ienāk prātā, taču vasarā infekciju ir vieglāk noķert nekā aukstā laikā. Aukstie dzērieni, gaisa kondicionēšana, caurvējš, peldēšanās dīķos - tās ir potenciālās iespējas saslimt. Kā rūpēties par imunitāti un vienlaikus pareizi sagatavoties rudenim un ziemai?