Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem. Sepsi galvenokārt ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties arī sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmē.

Ja sepse progresē un noved līdz septiskajam šokam, ļoti krasi pazeminās asinsspiediens, kas var izraisīt nāvi. Asins saindēšanās ir bīstama ikvienam, tomēr augstāka riska grupā ir gados veci cilvēki, grūtnieces, bērni, kas jaunāki par vienu gadu, tāpat arī cilvēki, kuriem ir hroniskas slimības, piemēram, diabēts, nieru vai plaušu slimības vai vēzis, un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.

Cēloņi

Sepsi var izraisīt jebkura veida infekcija – stafilokoku, streptokoku, pneimokoku, gonokoku, zarnu nūjiņu un anaerobu ierosināta. To var izraisīt arī pneimonija, infekcija gremošanas sistēmā, tāpat arī nieru un urīnceļu (urosepse) infekcija, un asinsrites infekcija.

Dažādiem mikroorganismiem iekļūstot audos, rodas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, sāpes un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sepse var būt tādu ķirurģiski ārstējamu slimību kā furunkula, karbunkula, flegmonas, abscesa, osteomielīta u.c, kā arī inficētu brūču komplikācija. Asins saindēšanos var izraisīt arī bojāti zobi un strutojošas mandeles (orālā sepse), jaundzimušiem – nabas brūces sastrutošana; retākos gadījumos sepse var rasties pēc operācijas.

Simptomi

Lai diagnosticētu sepsi, jābūt iespējamai vai apstiprinātai infekcijai, tāpat arī novērota straujai ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, drebuļi un svīšana. Mēle ir sausa un aplikta. Simptomi ietver arī paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu (ieelpu un izelpu skaits minūtē ir vienāds vai lielāks par 22), kā arī pazeminātu asins spiedienu. Āda var kļūt iedzeltena, palielinās aknas un liesa. Pasliktinās ēstgriba, parādās sagurums un apātija, galvassāpes, kā arī bezmiegs; dažreiz aptumšojas apziņa.

Sepses forma var svārstīties no vieglas līdz pat smagai; stāvoklim pasliktinoties, tiek traucēta asins pievade dzīvībai svarīgiem orgāniem, piemēram, smadzenēm, sirdij un nierēm. Tā var izraisīt arī pastiprinātu asins recēšanu un asins recekļu veidošanos gan orgānos, gan ekstremitātēs, gan roku un kāju pirkstos kas, savukārt, var novest pie dažādas pakāpes orgānu mazspējas un gangrēnas (audu atmiršanas).
Sepse var progresēt un novest pie septiskā šoka, proti, noteiktas izmaiņas asinsritē, ķermeņa šūnās un ķermeņa enerģijas izmantošanas veidā kļūst patoloģiskas. Septiskais šoks var izraisīt nāvi.

Ārstēšana

Asins saindēšanos ārstē slimnīcā, stingri ievērojot noteikto gultas režīmu. Ārstēšanai tiek lietoti dezinficējoši līdzekļi, dažādas antibiotikas, vitamīni un medikamenti; nepieciešamības gadījumā tiek veikta asins vai asins plazmas pārliešana. Atveseļošanās procesā nepieciešams lietot gan pilnvērtīgu uzturu, gan šķidrumu pietiekamā daudzumā, kā arī jābūt nodrošinātai svaiga gaisa cirkulācijai.

Lai novērstu jebkādus sepses riskus, ikviena brūce nekavējoties jāsterilizē, jāiztīra un sterili jāpārsien. Dažādu sastrutojumu – furunkula, karbunkula, flegmonas un abscesa – gadījumā laikus jāgriežas pie ārsta. Tāpat arī jāpievērš uzmanība mutes dobuma veselībai, proti, savlaicīgai zobu labošanai un sastrutojošu mandeļu ārstēšanai. Dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušā nabas brūces apkopšanas laikā jāievēro aseptika jeb pasākumu kopums, kas novērš mikrobu iekļūšanu brūcē.