Galvenie priekšnoteikumi labai veselībai ir kustība, emocionālais līdzsvars, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs. Vasara ir labākais laiks, lai spēcinātu organismu un stiprinātu tā dabiskās aizsargspējas, tāpēc "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga dalās ar pieciem padomiem – ko darīt vasarā, lai stiprinātu imunitāti pirms sākusies vīrusu sezona.

1. Veselīgs uzturs

Autors: Veseligs_uzturs

Augusts ir mēnesis, kad visus organismā trūkstošos vitamīnus vēl iespējams uzņemt ar pašmāju augļiem, ogām un dārzeņiem. Antibakteriāla iedarbība piemīt ķiplokiem, mārrutkiem, sīpoliem, paprikai, tomātiem, upenēm, mellenēm, dzērvenēm un brūklenēm, tāpēc tos ieteicams uzņemt uzturā jau tagad, pirms gripas sezonas sākuma. Savukārt, lai sagatavotos rudens sezonai, šis ir īstais laiks, kad sagatavot žāvētus ābolus, bumbierus, avenes un meža ogas. Vēsajos gadalaikos būsi pateicīgs sev par iepriekš iesaldētajām vasaras veltēm, piemēram, zemenēm, avenēm, upenēm. Tos sablendējot un aplejot ar karstu ūdeni iespējams sagatavot vitamīniem bagātu dzērienu imunitātes stiprināšanai.

Lai arī to, kas ir veselīgs un sabalansēts uzturs, šķiet, zina visi, tomēr, kad tas jāievēro ikdienā, zināšanas tiek piemirstas. Maldīgi domājam, ka tā piekopšana ikdienā ir sarežģīta, meklējot arvien jaunus aizbildinājumus, kāpēc veselīgs uzturs nevarētu būt ikdienas svarīga sastāvdaļa. Patiesībā viss ir pavisam vienkārši. Uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī vitamīniem. Vislielākais vitamīnu avots ir augļi un dārzeņi, kuriem tagad, vasaras sezonā, ir visaugstākā uzturvērtība. Tiem būtu jāveido gandrīz puse no ikdienā uzņemto maltīšu daudzuma. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir divas līdz četras porcijas augļu un vismaz trīs četras porcijas dārzeņu, kas kopā ir ap 500 gramiem.

Savukārt, ja no ēdienkartes tiek izslēgta kāda no pārtikas produktu grupām, kas nodrošina daļu uzturvielu, ir jāmeklē alternatīvas. Piemēram, ja tiek izslēgti gaļas produkti, tad jārūpējas, lai tiktu uzņemtas pietiekamā daudzumā pilnvērtīgas olbaltumvielas, dzelzs un B12 vitamīns, kā arī noteikti jāseko līdzi kopējam taukvielu, ogļhidrātu un dažādu minerālvielu un vitamīnu daudzumam ikdienā. Šādos gadījumos uztura papildināšanai ieteicams lietot arī uztura bagātinātājus. Tajos ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme atsevišķi vai kombinācijā. Lai izvēlētos sev piemērotāko, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

2. Staigāšana basām kājām

Autors: Basas_kajas

Pēdās ir ap 70 000 nervu receptoru, kas uztver informāciju par apkārtējo vidi – temperatūru, spiedienu, pieskārienu – un tie savienoti ar daudziem ķermeņa orgāniem, taču, valkājot apavus, tie netiek nodarbināti. Staigāšana basām kājām darbina visus pēdu muskulīšus un stimulē daudzos pēdās esošos nervu galus. Pateicoties tai, tiek stiprināta imūnsistēma, uzlabojas asinsrites un limfātiskās sistēmas darbība, mazinās saspringums, kā arī jūtamies možāki un dzīvespriecīgāki.

Lai organismam radītu dažādu impulsu buķeti, vienlaikus stiprinot adaptācijas spējas mainīgiem dzīves apstākļiem, ieteicams staigāt pa siltām smiltīm, grants celiņu, mīkstu zālīti vai vienkārši bradājot pa ūdeni. Savukārt, ja pēdu āda ir sausa, papēži ir raupji vai pat saplaisājuši, pirms došanās pastaigā ar basām kājām, pēdas vispirms nepieciešams sadziedēt. Šādos gadījumos ieteicams izmantot aptiekās pieejamos krēmus, kas satur vismaz 15–20% urea skābi, kas mitrinās un dziedēs papēžu sauso ādu.

3. Ūdens peldes

Autors: Udens_pelde

Peldēšanos ieteicams veikt regulāri un pēc iespējas ilgāku laiku, ja iespējams. Ūdens peldes stiprina imunitāti un ķermeni kopumā. Interesanti, ka ūdenī vielmaiņa ir pat četras reizes ātrāka nekā uz sauszemes. Peldoties uzlabojas asinsrite, tiek apasiņoti orgāni, elpa kļūst dziļāka, un organisms saņem vairāk skābekļa.

Ierasti Latvijas jūrā un ezeros ir vēss ūdens, kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu kopumā. Peldes vēsā vai aukstā ūdenī palīdz nostiprināt kapilārus, uzlabo sirds, asinsvadu un elpošanas darbību. Ieguvums būs saskatāms arī vizuāli – uzlabosies ādas veselība. Lai ūdens nešķistu auksts, var iesākt ar vienas līdz divu minūšu pavadīšanu ūdenī, to pakāpeniski paildzinot. Papildus tam peldēšana, lēkāšana vai vienkārši kustēšanās ūdenī uzlabos pašsajūtu, mazinās stresu un nogurumu, kā arī uzlabos asinsriti.

4. Gaisa peldes

Autors: Pastaigas

Esot kustībā, cilvēks jutīsies labāk, nekā sēžot pie biroja galda. Pat 20 minūtes ilgas gaisa peldes jeb pastaigas svaigā gaisā, jo īpaši mežā, uzlabos gan cilvēka fizisko, gan garīgo pašsajūtu. Pastaigas uzlādē mūsu enerģijas baterijas, uzlabo garastāvokli un smadzeņu darbību, sekmē spēju koncentrēties, arī uzlabo miega kvalitāti.

Lai cilvēks būtu vesels un nostiprinātu imunitāti, dienā jānoiet 10 000 soļu vai septiņi kilometri. Tas ir apmēram pusotras stundas gājiens, ko var sadalīt visas dienas garumā. Visiedarbīgākās ir pastaigas dzestrā laikā, kad ārā ir ap 13–15 °C. Iesākumā pastaigu ilgums var būt pieas līdz 10 minūtes, bet pakāpeniski ilgumu var palielināt līdz stundai. Gaisa peldes var apvienot ar vieglu vingrošanu, dziļu elpošanu, jogu, ko ideālā gadījumā būtu noslēgt ar kontrastdušu. Pārmaiņus silta un auksta ūdens strūkla veicina asins cirkulācija, uzlabo muskuļu tonusu un pozitīvi iedarbojas uz ādas elastību. Labākam efektam temperatūras starpību pakāpeniski var palielināt.

5. Ikrīta vingrošana

Autors: vingroshana

Kustība ir dzīvība un tikai fiziskas aktivitātes spēj uzturēt veselību un možu garu ikvienā vecuma posmā. Lai jau no rīta pamodinātu organismu, iedarbinātu vielmaiņu un uzlādētu sevi ar jaunu enerģiju, ik rītu ieteicams veikt fiziskas aktivitātes, vingrošanu. Rīta aktivitātes palīdz regulēt apetīti, kā arī uzlabo smadzeņu darbību. Rīta treniņam nav jābūt nogurdinošam, pietiks vien ar pāris minūtēm. Ideāli, ja tā tiks papildināta ar pāris elpošanas vingrinājumiem pie atvērta loga vai ārā.

Pēc treniņa vai vingrošanas ieteicams veikt arī stiepšanās vingrinājumus, kas domāti lokanības saglabāšanai un uzlabošanai. Muskuļu pastiepšana paātrinās asinsriti, kas nodrošina papildu padeves skābekli uz visiem ķermeņa muskuļiem, tai skaitā sirdij. Vienlaikus ar stiepšanos iespējams uzlabot stāju, mazināt nervu spriedzi, kā arī garastāvokli. Atceries pēc ikrīta vingrošanas pateikties sev par ieguldīto laiku, darbu un pozitīvi sevi noskaņot turpmākajai dienai.