Ašera sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas izraisa kurlumu un pakāpenisku redzes zudumu, turklāt var ietekmēt arī līdzsvaru. Trim līdz sešiem procentiem no visiem nedzirdīgajiem bērniem un trim līdz sešiem procentiem bērnu ar dzirdes traucējumiem ir Ašera sindroms. Lai gan tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem.

Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.

Hemohromatoze ir sindroms, kura rezultātā ķermenis absorbē pārāk daudz dzelzs no pārtikas, kas tiek uzņemta. Pārmērīgais dzelzs daudzums uzkrājas organismā un izgulsnējas dažādos orgānos, īpaši aknās, sirdī un aizkuņģa dziedzerī, kas, savukārt, var izsaukt aknu slimības, sirds problēmas un diabētu. Hemohromatozi izraisošie gēni ir iedzimti, tomēr ne visiem tie izraisa nopietnas veselības problēmas; lielākajai daļai simptomi parādās vecumā no 40 līdz 70 gadiem.

Aspergiloze ir sēnītes ierosināta infekcija; infekcijas izraisītās slimības parasti ietekmē elpošanas sistēmu, taču to pazīmes un smaguma pakāpe mēdz atšķirties. Pelējuma sēnīte var būt sastopama gan iekštelpās, gan ārpus tām, un, lai arī lielākā daļa no tās paveidiem nav kaitīgi, daži var izraisīt nopietnas slimības, kas jo sevišķi bīstamas ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, plaušu slimību vai astmu.

Bērna redze arvien attīstās, tāpēc ir vairāk jūtīga un neaizsargāta pret dažādām acu saslimšanām. Neārstēta infekcija,  plakstiņu anomālijas, plakstiņu noslīdējumus, ļoti lielas radzenes, pelēkas zīlītes, ilgstoša acu strutošana un asarošana var kaitēt redzei. Jo agrāk tiek konstatētas un ārstētas ar acīm saistītas veselības problēmas, jo labāka bērnam attīstīties redze, tāpēc vizīte pie acu ārsta, bērnam augot, būtu jāpiesaka regulāri.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Vaskulīts ir sīko asinsvadu iekaisums; iekaisuma dēļ asinsvadi kļūst caurlaidīgi, ļaujot šķidrumam no asinsvadiem iekļūt apkārtējos audos un izraisot to pietūkumu, kā arī izraisīt orgānu un audu bojājumus. Ir daudz vaskulīta veidu, un lielākā daļa no tiem ir uzskatāma par retiem. Vaskulīts var skart ikvienu, lai gan daži veidi ir biežāk sastopami noteiktās vecuma grupās.

Gripa un COVID-19 ir lipīgas elpceļu slimības, taču tās izraisa dažādi vīrusi. COVID-19 izraisa inficēšanās ar jaunu koronavīrusu (sauktu par SARS-CoV-2), bet gripu – inficēšanās ar gripas vīrusiem. Šīm slimībām ir daži kopīgi simptomi, tomēr to ietekme uz cilvēka organismu ir atšķirīga.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.