Vaskulīts ir sīko asinsvadu iekaisums; iekaisuma dēļ asinsvadi kļūst caurlaidīgi, ļaujot šķidrumam no asinsvadiem iekļūt apkārtējos audos un izraisot to pietūkumu, kā arī izraisīt orgānu un audu bojājumus. Ir daudz vaskulīta veidu, un lielākā daļa no tiem ir uzskatāma par retiem. Vaskulīts var skart ikvienu, lai gan daži veidi ir biežāk sastopami noteiktās vecuma grupās.

Gripa un COVID-19 ir lipīgas elpceļu slimības, taču tās izraisa dažādi vīrusi. COVID-19 izraisa inficēšanās ar jaunu koronavīrusu (sauktu par SARS-CoV-2), bet gripu – inficēšanās ar gripas vīrusiem. Šīm slimībām ir daži kopīgi simptomi, tomēr to ietekme uz cilvēka organismu ir atšķirīga.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.

Mielīts ir muguras smadzeņu iekaisums. Tā pati par sevi nav slimība, bet gan dažādu apstākļu simptoms, tāpēc mielīta diagnoze var būt sarežģīts process. Biežāk iekaist muguras smadzenes krūšu un jostas daļa. lekaisuma perēklis var būt viens un izraisīt muguras smadzeņu šķērsbojājumu, bet var būt arī vairāki izkaisīti perēkļi. Mielīts var skart jebkura vecuma cilvēkus.

Klainfeltera sindroms ir ģenētisks stāvoklis, kas rodas, zēnam piedzimstot ar papildu X hromosomu, un tas bieži netiek diagnosticēts līdz pat dzimumbrieduma sasniegšanai. Klainfeltera sindroma tipiskās pazīmes ir dažādas, un ne visiem tās ir vienādas: tas var nelabvēlīgi ietekmēt sēklinieku augšanu, būt par iemeslu samazinātai muskuļu masai, kavētai sekundārā apmatojuma augšanai un ginekomastijai.

Holesterīns ir taukviela jeb lipīds, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar uzturu tas tiek uzņemts samērā maz – parasti ne vairāk par vienu gramu dienā. Ķermenim ir nepieciešams holesterīns, jo tas palīdz veidot šūnu membrānu, no tā veidojas žultsskābe, hormoni un D vitamīns, tomēr pārāk augsts tā līmenis var palielināt sirds slimību risku. Organismā holesterīns tiek sintezēts lielākoties aknās.

Mirdzaritmija (arī ātriju fibrilācija) ir neregulāra un bieži arī ātra sirdsdarbība, kas var palielināt insulta, sirds mazspējas un citu ar sirdi saistītu komplikāciju risku. Tās gadījumā sirds priekškambari haotiski un neritmiski saraujas, radot nepareizu sirds ritmu – tas var būt gan pastāvīgs, gan epizodisks jeb lēkmjveidīgs (mirdzaritmijas paroksismi). Mirdzaritmijas simptomi bieži ietver sirdsklauves, elpas trūkumu un vājumu.

Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu fizisko ķermeni ir raksturīga mūsdienu sabiedrības iezīme, un talkā tiek ņemtas arī tehnoloģijas. Sākotnēji mēs ar viedpulksteņiem un fitnesa aprocēm aizrautīgi mērījām un salīdzinājām dienā nostaigātos soļus. Tagad jaunākās tehnoloģijas mums ļauj paveikt daudz vairāk – piemēram, izmērīt savu pulsu un noteikt ne vien skābekļa daudzumu asinīs, bet arī stresa līmeni.

Piektā slimība ir Parvovīrusa B19 infekcijas ierosināta vīrusu slimība, kuras rezultātā bieži parādās sarkani izsitumi uz rokām, kājām un vaigiem. Šī iemesla dēļ piektā slimība ir pazīstama arī kā "iepļaukāto vaigu slimība", un ar to vieglā formā diezgan bieži slimo bērni, savukārt smagāka slimības gaita var būt grūtniecēm vai ikvienam, kam ir novājināta imūnsistēma.

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.