Hipervitaminoze ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas kāda vitamīna preparātu lietošanas. Visbiežāk sastopamās ir A un D hipervitaminoze. А hipervitaminoze visbiežāk rodas zīdaiņiem un maziem bērniem: bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, parādās vemšana. Ja pārmērīgi tiek lietots D vitamīns, organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi: zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, parādās vemšana un paaugstināts asinsspiediens.

Simptomi

A hipervitaminozei ir dažādi iespējamie simptomi, kas var atšķirties atkarībā no tā, vai stāvoklis ir akūts vai hronisks. Abos gadījumos rodas galvassāpes un var parādīties izsitumi. A hipervitaminoze visbiežāk rodas zīdaiņiem un maziem bērniem: bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, parādās vemšana. Samazinās urīna daudzums, un zīdaiņiem nereti izspīlējas avotiņš. Urīna sastāvā ir daudz eritrocītu un cilindru (cilindriski olbaltumvielu veidojumi). Ja vitamīna lietošanu pārtrauc, patoloģiskās pazīmes izzūd. 

Pieaugušajiem ar akūtu A hipervitaminozi simptomi var būt aizkaitināmība, miegainība, slikta dūša, sāpes vēderā, vemšana, savukārt uz hronisku A hipervitaminozi var norādīt mutes gļotādas plaisāšana, saplaisājuši mutes kaktiņi, reibonis, slikta dūša un vemšana, kaulu sāpes, ēstgribas zudums, galvassāpes, nervozitāte, aknu darbības traucējumi, sausa un niezoša āda, kā arī matu izkrišana.

Pārmērīgi lietojot D vitamīnu, organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi: zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, parādās vemšana un paaugstināts asinsspiediens. Bērniem var aizkavēties augšana. Par pārmērīgu vitamīna D daudzumu var liecināt arī nieru saslimšana. Jāņem vērā, ka jebkurš vitamīns, ja to ilgstoši lieto lielās devās, var izraisīt patoloģiskas novirzes. Pārmērīgs D vitamīna daudzums organismā var izraisīt kalcija līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas, savukārt, var izraisīt stāvokli, ko sauc par hiperkalciēmiju (pārāk daudz kalcija asinīs).

Cēloņi

Hipervitaminoze A attīstās, ja cilvēka organismā ir pārāk daudz A vitamīna, un tā var būt gan akūta, gan hroniska. Akūta A hipervitaminoze rodas, ja persona neilgā laika posmā patērē lielu daudzumu A vitamīna. Turpretī hroniska A hipervitaminoze rodas, kad A vitamīna līmenis organismā laika gaitā veidojas lēni. Arī ilgstoša medikamentu lietošana pret pūtītēm vai krēmi, kas satur A vitamīnu, dažkārt var izraisīt A hipervitaminozi.

Cilvēks var neuzņemt pietiekami daudz D vitamīna no pārtikas vai no saules. Pēdējos gados ir palielinājies D hipervitaminozes gadījumu skaits, kas ir saistīts ar ieteicamās D vitamīna dienas devas pārsniegšanu. Lietojot multivitamīnus, jāizpēta D vitamīna daudzums tajos. Arī atsevišķi recepšu medikamenti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai, var izraisīt D vitamīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Par papildu D vitamīna uzņemšanu ir ieteicams konsultēties ar ārstu.

Bērniem akūta hipervitaminoze var rasties nejaušas vitamīnu uzņemšanas rezultātā, tāpēc multivitamīni un A un D vitamīna piedevas ir jāuzglabā bērniem nepieejamā vietā.

Ārstēšana

A hipervitaminozi iespējams novērst, pārtraucot lietot A vitamīnu pārmērīgos daudzumos. Tas var nozīmēt multivitamīnu vai A vitamīna devas samazināšanu vai to lietošanas pārtraukšanu. Ja nav komplikāciju, cilvēks parasti ātri atveseļojas. Ja ir radušās kādas A vitamīna toksicitātes izraisītas komplikācijas, piemēram, aknu vai nieru bojājumi, ārsts tos ārstēs atsevišķi.

D hipervitaminozi iespējams novērst, pārtraucot lietot D vitamīnu pārmērīgos daudzumos, kā arī īslaicīgi samazinot kalcija daudzumu uzturā. Jebkurā gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta. Vidēji pieaugušajiem, lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, deva ir no 5000 līdz 10 000 SV dienā.