Vēdersāpes, kas jūtamas pēc tam, kad izdzerta piena glāze, var nešķist īpaši nozīmīgas, tomēr, ja rodas slikta pašsajūta ikreiz, kad lietoti piena produkti, tas var liecināt par kādu dziļāku veselības problēmu. Pienā esošā laktoze bieži vien ir vēdera problēmu vaininieks. Ja diagnosticēta laktozes nepanesība, tas nozīmē, ka organisms nespēj sagremot laktozi – piena produktos esošo ogļhidrātu. Rezultātā tas var izraisīt simptomus, sākot no vēdera krampjiem līdz caurejai.

Vai zināji, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Pandēmija ir novērsusi cilvēku uzmanību no regulāriem ārsta un laboratoriskajiem izmeklējumiem, turklāt, slimojot ar Covid-19, cilvēki nereti atklājuši, ka slimo arī ar kādu hronisku saslimšanu.

Pēc augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos. Labdabīgie audzēji parasti veidojas lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos; labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi; tie neveido jaunus audzēja perēkļus – metastāzes – un nedod recidīvus. Tomēr arī labdabīgo audzēju gadījumā var būt nepieciešama ārstēšana, ja tie nospiež dzīvībai svarīgas struktūras, piemēram, asinsvadus vai nervus.

Stafilokoka infekcijas izraisa baktērijas, kas parasti atrodas uz ādas vai pat veselu cilvēku degunā. Lielākoties stafilokoki nerada problēmas vai izraisa salīdzinoši nelielas ādas infekcijas. Taču šīs baktērijas var izraisīt arī dzīvībai bīstamas infekcijas, ja iekļūst dziļāk ķermenī, nokļūstot asinsritē, locītavās, kaulos, plaušās vai sirdī. Ārstēšanā galvenokārt tiek izmantotas antibiotikas, citi medikamenti, kā arī terapijas metodes.

Tērnera sindroms skar tikai sievietes – tas rodas, ja iztrūkst viena no divām XX hromosomām vai kāda no tām ir bojāta. Šis sindroms var izraisīt dažādas medicīniska rakstura un attīstības problēmas, tostarp mazu augumu, olnīcu nespēju attīstīties un sirds defektus. Tērnera sindromu ir iespējams diagnosticēt jau pirms bērna dzimšanas (sekojot augļa attīstībai grūtniecības laikā), zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā.

Millera-Fišera sindroms (MFS) ir biežāk sastopamu, bet joprojām retu nervu sistēmas traucējumu apakšgrupa, kas pazīstama kā Gijēna-Barē sindroms (GBS). MFS ir autoimūna slimība, kas rada vieglu vai smagu muskuļu vājumu; to izraisa imūnsistēmas reakcija pret atsevišķiem nervu proteīniem, kas ir būtiski kustībām, sajūtām un ķermeņa funkcijām. MFS skar visu vecumu cilvēkus, taču biežāk pieaugušos – sevišķi vīriešus.

Sarkoma ir ļaundabīgs saistaudu audzējs, kas var rasties dažādās ķermeņa vietās kaulos un mīkstajos audos jeb saistaudos. Mīksto audu sarkoma veidojas audos, kas savieno, atbalsta un ieskauj citas ķermeņa struktūras: muskuļos, taukaudus, asinsvadus, nervus, dziļās ādas audus, skrimšļus, cīpslas un locītavas. Pastāv vairāk nekā 70 sarkomas veidu, un arī tās ārstēšana atšķiras atkarībā no konkrētā veida, atrašanās vietas un citiem faktoriem.

Menjēra slimība ir iekšējās auss slimība, kam raksturīgs lēkmjveida reibonis, troksnis vienā ausī, pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, slikta dūša, vemšana un acu ābolu raustīšanās. Menjēra slimība var piemeklēt jebkurā vecumā, vairumā gadījumu skarot tikai vienu ausi. Šī slimība tiek uzskatīta par hronisku, taču dažādas ārstēšanas metodes mūsdienās veiksmīgi palīdz atvieglot tās simptomus.

Balantidiāze ir reta zarnu invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts zarnu balantīdija (Balantidium coli), ar ko bieži inficējas mājas cūkas, bet retos gadījumos arī cilvēki. Dažos gadījumos inficētiem cilvēkiem var nebūt simptomu vai tie var būt viegli, bet citiem var rasties smagāki simptomi, kas atgādina akūtu zarnu iekaisumu.

Greivsa slimība ir autoimūna slīmība – simptomu kopums, ko izraisa tauriņa formas vairogdziedzeris kakla apakšējā daļā. Vairogdziedzera uzdevums ir izstrādāt hormonus, kas palīdz organismam regulēt plašu dzīvībai svarīgo funkciju klāstu, tai skaitā augšanu, attīstību, ķermeņa temperatūru, svaru, un citas. Greivsa slimības rezultātā vairogdziedzeris ražo vairāk hormonu, nekā ķermenim nepieciešams, kas visbiežāk noved pie hipertireozes, kas paātrina vielmaiņu.