E hepatīts ir akūta aknu infekcijas slimība, kuras izraisītājs ir vīruss. Ar E hepatītu galvenokārt slimo jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem, un tas parasti neizraisa ilgstošu slimību vai aknu bojājumus, kā tas iespējams dažu citu hepatīta veidu rezultātā. Tomēr hepatīta E vīruss (HEV) var būt bīstams grūtniecēm vai ikvienam, kam ir vāja imūnsistēma, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem, kas slimo ar citām slimībām.

Cēloņi

Hepatīta E vīrusu iedala četros genotipos: 1. un 2. genotips konstatēts tikai cilvēkiem, savukārt 3. un 4. genotips – dzīvnieku (piemēram, meža cūkas, brieži) vidū –, un tie var izraisīt inficēšanos cilvēkiem.

Hepatīta E vīruss izplatās fekāli orālā ceļā. Ar to ir iespējams inficēties, dzerot ar vīrusu piesārņotu ūdeni vai ēdot termiski nepietiekami apstrādātus dzīvnieku valsts pārtikas produktus. Retākos gadījumos ar vīrusu var inficēties, lietojot uzturā arī termiski nepietiekami apstrādātus vēžveidīgos, kas atradušies ar vīrusu piesārņotā ūdenī. E hepatīts biežāk sastopams tajās pasaules valstīs, kur raksturīgi slikti higiēnas apstākļi un kur nav pieejama kvalitatīva dzeramā ūdens apgāde.

Simptomi

Atsevišķos gadījumos simptomu var arī nebūt. Ja simptomi ir, tie var parādīties laika periodā no divām līdz desmit nedēļām pēc inficēšanās. Slimības sākumam raksturīgs viegls drudzis, nogurums, pazemināta ēstgriba, kā arī slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. Pēc laika var parādīties tumšas nokrāsas urīns, gaišas krāsas fēces, izsitumi uz ādas un tās nieze, kā arī locītavu sāpes. Par E hepatītu var liecināt arī ādas dzelte un dzeltenīgi acu baltumi. Slimības ietekmē var būt nedaudz palielinātas aknas (hepatomegālija).

Inficētās personas vīrusu izdala ar fekālijām, sākot no dažām dienām līdz pat četrām nedēļām pēc slimības sākuma. Teritorijās ar augstu slimības endēmiskumu simptomātiska infekcija visbiežāk novērojama gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Šajās vietās, kaut inficēties var arī bērni, tiem bieži vien nav simptomu vai arī slimība noris vieglā gaitā un netiek diagnosticēta.

Diagnoze un ārstēšana

E hepatīta gadījumi nav klīniski atšķirami no citiem akūta hepatīta vīrusu veidiem. Tomēr uz to bieži var norādīt epidemioloģiskas situācijas, kad, piemēram, zināmos slimību endēmiskos apgabalos vai vietās, kur pastāv ūdens piesārņojuma risks, notiek vairāki inficēšanās gadījumi.

Atveseļošanās periods nereti var ilgt no viena līdz diviem mēnešiem līdz pat sešiem mēnešiem, un, pārslimojot E hepatītu, veidojas imunitāte. Pret šo vīrusu nav specifiskas vakcīnas. Vairumā gadījumos akūta HEV infekcija ir pašlimitējoša, infekcijas ārstēšana ir simptomātiska un hospitalizācija nav nepieciešama.

Plānojot ceļojumus, noteikti jāņem vērā infekcijas izplatība konkrētajā reģionā. Noteikti jāievēro personīgā higiēna. Nevajadzētu dzert nezināmas izcelsmes ūdeni, kā arī lietot uzturā nevārītus vēžveidīgos un termiski neapstrādātu gaļu, augļus un dārzeņus.