Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

Stingumkrampji ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa bīstams nūjiņveida baktērijas Clostridium tetani toksīns, kas ietekmē nervu sistēmu, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus un spazmas. Agrīnie stingumkrampju simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos. Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem.

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes. 

Konjunktivīts jeb "rozā acs" ir acs konjunktīvas jeb gļotādas, kas pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu, iekaisums. Konjunktīvas mazajiem asinsvadiem iekaistot, tie kļūst labāk redzami, tādējādi arī acs baltums iegūst rozā vai sarkanīgu nokrāsu. Konjunktivīts ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām, un tā izcelsme ir dažāda – to var ierosināt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, difterijas nūjiņa, gonokoki, vīrusi un patogēnās sēnes.

Hipervitaminoze ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas kāda vitamīna preparātu lietošanas. Visbiežāk sastopamās ir A un D hipervitaminoze. А hipervitaminoze visbiežāk rodas zīdaiņiem un maziem bērniem: bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, parādās vemšana. Ja pārmērīgi tiek lietots D vitamīns, organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi: zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, parādās vemšana un paaugstināts asinsspiediens.

E hepatīts ir akūta aknu infekcijas slimība, kuras izraisītājs ir vīruss. Ar E hepatītu galvenokārt slimo jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem, un tas parasti neizraisa ilgstošu slimību vai aknu bojājumus, kā tas iespējams dažu citu hepatīta veidu rezultātā. Tomēr hepatīta E vīruss (HEV) var būt bīstams grūtniecēm vai ikvienam, kam ir vāja imūnsistēma, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem, kas slimo ar citām slimībām. 

Paragripa attiecas uz vīrusu grupu, kurā ir pieci vīrusu tipi, un katrs no tiem izraisa atšķirīgus simptomus; paragripa ir tipiska gaisa pilienu infekcija. Vīrusi cirkulē visu gadu, tomēr visbiežāk uzliesmojumi notiek vēlos rudeņos un agros pavasaros. Paragripas simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem un vieglās formās vīrusi bieži tiek nepareizi diagnosticēti.

Ašera sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas izraisa kurlumu un pakāpenisku redzes zudumu, turklāt var ietekmēt arī līdzsvaru. Trim līdz sešiem procentiem no visiem nedzirdīgajiem bērniem un trim līdz sešiem procentiem bērnu ar dzirdes traucējumiem ir Ašera sindroms. Lai gan tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem.

Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.