Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura izteiktākais simptoms ir augsts skābes līmenis organismā jeb ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs – asiņu paskābināšanās. Ķermenim ir jāuztur skābuma līdzsvars, lai nodrošinātu optimālu veselību. Ja asinis kļūst pārāk skābas vai pārāk sārmainas, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. 

Mukopolisaharidoze ir retu ģenētisku slimību grupa; slimības rezultātā netiek pareizi sadalīti mukopolisaharīdi, tādējādi, izraisot nepilnīgas vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā, tiek traucētas šūnu funkcijas. Zīdaiņiem ir novērojamas cirkšņu un nabas trūces pazīmes, skeleta nepilnības, palēnināta augšana, rupji sejas vaibsti, radzenes apduļķošanās, kā arī palielinātas aknas un liesa.

Cistaļģija, vairāk zināma kā intersticiālais cistīts, ir sindroms, kam raksturīgas sāpes un iekaisums urīnpūslī, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Šo saslimšanu dēvē arī par urīnpūšļa sāpju sindromu. Vairumā gadījumu tas tiek diagnosticēts sievietēm. Šīs stāvoklis var būt grūti diagnosticējams un ārstējams. 

Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Tularēmija ir reta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās; tā ir pazīstama arī kā trušu drudzis vai briežutu drudzis. Slimību ierosina baktērija Francisella tularensis, un cilvēki ar to inficēties var dažādos veidos, tostarp no kukaiņu kodumiem un tiešā saskarē ar inficētu dzīvnieku. Tularēmija ir ļoti lipīga un potenciāli letāla slimība, taču, ja tiek diagnosticēta agri, tā parasti ir ārstējama ar specifiskām antibiotikām. 

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir smaga pneimonijas forma, ko izraisa Legionella ģints baktēriju infekcija. Lielākā daļa cilvēku ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens tvaiku no ūdens vai augsnes. Pret leģionāru slimību īpaši uzņēmīgi ir gados vecāki pieaugušie, smēķētāji un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā.

Nakts murgi ir satraucoši, nepatīkami un spilgti sapņi, kas saistīti ar negatīvām sajūtām, piemēram, trauksmi vai bailēm, kuru rezultātā cilvēks spēji pamostas. Lai gan biežāk slikti sapņi rādās tieši bērniem, tie var mocīt jebkurā vecumā; neregulāru nakts murgu gadījumā lielākoties nav pamata satraukumam. Tomēr dažus cilvēkus nepatīkami sapņi piemeklē biežāk.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību.