Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu fizisko ķermeni ir raksturīga mūsdienu sabiedrības iezīme, un talkā tiek ņemtas arī tehnoloģijas. Sākotnēji mēs ar viedpulksteņiem un fitnesa aprocēm aizrautīgi mērījām un salīdzinājām dienā nostaigātos soļus. Tagad jaunākās tehnoloģijas mums ļauj paveikt daudz vairāk – piemēram, izmērīt savu pulsu un noteikt ne vien skābekļa daudzumu asinīs, bet arī stresa līmeni.

Piektā slimība ir Parvovīrusa B19 infekcijas ierosināta vīrusu slimība, kuras rezultātā bieži parādās sarkani izsitumi uz rokām, kājām un vaigiem. Šī iemesla dēļ piektā slimība ir pazīstama arī kā "iepļaukāto vaigu slimība", un ar to vieglā formā diezgan bieži slimo bērni, savukārt smagāka slimības gaita var būt grūtniecēm vai ikvienam, kam ir novājināta imūnsistēma.

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.

Futbols, basketbols, peldēšana – lai kāds būtu sporta veids, ir lieliski, ja bērni nodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai un attīstībai, tomēr intensīva slodze nozīmē, ka reizēm var būt nepieciešama rūpīgāka jauno sportistu veselības pārbaude.

Organismam ir nepieciešams noteikts joda daudzums, lai tas spētu izstrādāt ķīmisku vielu, kas zināma kā vairogdziedzera hormons. Vairogdziedzera hormons regulē vielmaiņu un citas svarīgas ķermeņa funkcijas. Joda trūkums var izraisīt vairogdziedzera palielināšanos un citas ar to saistītas problēmas. Tā kā cilvēka ķermenis neizstrādā jodu dabīgā veidā, vienīgais veids, kā iegūt šo elementu, ir noteiktu pārtikas produktu lietošana uzturā.

Listerioze ir baktēriju ierosināta akūta infekcijas slimība, kas var būt bīstama grūtniecēm un jaundzimušajiem, cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem un tiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Tai raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Inficēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepareizi vai nepietiekami apstrādātas delikateses un nepasterizētus piena produktus.

Infekcijas slimību eksperti brīdina par iespējamu koronavīrusa COVID-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu tieši saistībā ar aukstāka laika iestāšanos – jau ilgāku laiku prognozēto "otro vilni". Covid-19 gadījumu pieaugums rudenī nebūtu nekas pārsteidzošs, jo jau kopš pandēmijas sākuma par šādu iespējamību tiek runāts, ņemot vērā citu elpošanas ceļu vīrusu izplatības modeļus.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa.