Futbols, basketbols, peldēšana – lai kāds būtu sporta veids, ir lieliski, ja bērni nodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai un attīstībai, tomēr intensīva slodze nozīmē, ka reizēm var būt nepieciešama rūpīgāka jauno sportistu veselības pārbaude.

Organismam ir nepieciešams noteikts joda daudzums, lai tas spētu izstrādāt ķīmisku vielu, kas zināma kā vairogdziedzera hormons. Vairogdziedzera hormons regulē vielmaiņu un citas svarīgas ķermeņa funkcijas. Joda trūkums var izraisīt vairogdziedzera palielināšanos un citas ar to saistītas problēmas. Tā kā cilvēka ķermenis neizstrādā jodu dabīgā veidā, vienīgais veids, kā iegūt šo elementu, ir noteiktu pārtikas produktu lietošana uzturā.

Listerioze ir baktēriju ierosināta akūta infekcijas slimība, kas var būt bīstama grūtniecēm un jaundzimušajiem, cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem un tiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Tai raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Inficēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepareizi vai nepietiekami apstrādātas delikateses un nepasterizētus piena produktus.

Infekcijas slimību eksperti brīdina par iespējamu koronavīrusa COVID-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu tieši saistībā ar aukstāka laika iestāšanos – jau ilgāku laiku prognozēto "otro vilni". Covid-19 gadījumu pieaugums rudenī nebūtu nekas pārsteidzošs, jo jau kopš pandēmijas sākuma par šādu iespējamību tiek runāts, ņemot vērā citu elpošanas ceļu vīrusu izplatības modeļus.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa. 

Kāpēc sāp pēdas? Kāpēc deformējas īkšķa kauliņš un citi kāju pirksti, veidojas ādas sabiezējumi? Kāpēc rodas problēmas ceļos, gūžās, mugurkaulā? "Atbildi uz šiem jautājumiem spēj sniegt podometrija – pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām," norāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits. 

Sepse jeb asins saindēšanās ir dzīvībai potenciāli bīstams stāvoklis, ko izraisa organisma reakcija uz infekciju. Lai cīnītos ar infekciju, ķermenis asinsritē izdala īpašas ķīmiskas vielas, taču sepse rodas, ja reakcija uz šīm ķīmiskajām vielām ir ārpus līdzsvara, tādējādi radot risku nodarīt kaitējumu dažādiem orgāniem. Sepsi galvenokārt ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties arī sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmē.

"Domājot par sirds un asinsvadu stāvokli konkrētam cilvēkam, jāsāk ar ģimenes anamnēzi, ģenētiskās predispozīcijas un riska faktoru izvērtēšanu," konkrētus padomus par sirds veselību sniedzot, atgādina Inga Orleāne, VCA AURA dienas stacionāra vadītāja. Ārstes teikto papildina farmaceites ieteikumi profilaksei.