Konjunktivīts jeb "rozā acs" ir acs konjunktīvas jeb gļotādas, kas pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu, iekaisums. Konjunktīvas mazajiem asinsvadiem iekaistot, tie kļūst labāk redzami, tādējādi arī acs baltums iegūst rozā vai sarkanīgu nokrāsu. Konjunktivīts ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām, un tā izcelsme ir dažāda – to var ierosināt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, difterijas nūjiņa, gonokoki, vīrusi un patogēnās sēnītes.

Simptomi

Visizplatītākie simptomi, kas norāda uz konjunktivītu, ir apsārtums vienā vai abās acīs, gļotaini vai gļotaini strutaini izdalījumi un graušanas un niezes sajūta acīs, kā arī asarošana. Atsevišķām konjunktivīta formām, kas ir smagāka rakstura, var būt konjunktīvas tūska, sīki asinsizplūdumi acs ābola konjunktīvā, kā arī tajā var veidoties pūšļi un atdalīties plēvītes (piemēram, difterijas gadījumā). Konjunktivīts var būt akūts vai hronisks.

Ar akūto konjunktivītu biežāk slimo pirmsskolas un skolas vecuma bērni, un visbiežāk ar pneimokoku ierosināto konjunktivītu. Adenovīrusu ierosinātajam konjunktivītam raksturīga folikulu veidošanās konjunktīvā, paaugstināta temperatūra un mandeļu iekaisums. Akūta konjunktivīta veidi pēc etioloģijas iedalās bakteriālā konjunktivītā, vīrusu izraisītā konjunktivītā un alerģiskā konjunktivītā.

Vīrusu konjunktivīts un bakteriālais konjunktivīts

Lielāko daļu konjunktivīta gadījumu parasti izraisa adenovīruss, bet to var izraisīt arī dažādi citi vīrusi, tostarp koronavīruss COVID-19. Gan vīrusu, gan bakteriālais konjunktivīts var rasties reizē ar saaukstēšanos vai elpceļu infekcijas simptomiem, piemēram, iekaistot kaklam. Svešu vai nepietiekami notīrītu kontaktlēcu nēsāšana var izraisīt bakteriālo konjunktivītu. Abi šie veidi ir ļoti lipīgi. Var tikt ietekmēta viena vai abas acis.

Alerģiskais konjunktivīts

Alerģiskais konjunktivīts ietekmē abas acis, veidojoties kā atbildes reakcija uz tādiem alergēniem kā, piemēram, putekļi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas, ziedputekšņi, un citiem. Reaģējot uz alergēniem, ķermenis ražo antivielu, ko sauc par imūnglobulīnu E (IgE). Kad alergēns nonāk organismā atkārtoti, antivielas to atpazīst uz šūnas virsmas, šūnas tiek aktivizētas un tiek izstrādāts liels molekulu skaits, kas izraisa alerģijas simptomus un audu bojājumus ap alergēnu kontaktvietu.

Alerģiska konjunktivīta gadījumā var rasties intensīvs nieze, asarošana un acu iekaisums, kā arī šķaudīšana un ūdeņaina šķidruma izdalīšanās no deguna. Lielāko daļu alerģiskā konjunktivīta var kontrolēt ar speciāliem acu pilieniem, un tas nav lipīgs.

Cēloņi

Konjunktivīts var veidoties vispārēju infekcijas slimību, piemēram, masalu vai skarlatīnas gadījumā, to ierosinātājiem nokļūstot asinīs. Alerģisks konjunktivīts var rasties arī pēc atropīna, ezerīna, furacilīna un citu medikamentu lietošanas. Konjunktivītu var izraisīt ultravioletais un jonizējošais starojums, putekļi un dažādu ķīmisko vielu tvaiki.

Ārstēšana

Nesavlaicīgi un nepareizi ārstēts akūts konjunktivīts var pāriet hroniskā formā, un atsevišķos gadījumos tas var izraisīt arī redzes pasliktināšanos. Parādoties akūta konjunktivīta simptomiem, nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai precizētu diagnozi un nozīmētu ārstēšanu.
Ārstēšana tiek vērsta pret slimības ierosinātāju: lietojot dezinficējošus acu pilienus vai ziedes un atbilstošu terapiju. Izdalījumi no acs regulāri jānotīra ar novārītā ūdenī vai stiprā tējas uzlējumā samitrinātu tamponu.

Profilakses nolūkos ieteicams ar nemazgātām rokām nepieskarties acīm un neberzēt tās, bet pēc acu aizskaršanas rokas obligāti jāmazgā. Regulāri jāveic telpu uzkopšana un vēdināšana.