Neiroreimatisms: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Nervu sistēmas reimatisms (neiroreimatisms) ir reimatisma forma, kas rodas divdesmit trīsdesmit procentiem reimatisma slimnieku. Tas var rasties un attīstīties strauji vai pakāpeniski jebkurā reimatisma fāzē. Neiroreimatisms var saasināties, veidojoties reimatiskam procesam citos orgānos, tomēr var norisināties arī patstāvīgi, bez sirds vai locītavu saslimšanām.
Cēloņi
Pamatā reimatisma izcelsmē būtiska nozīme ir streptokokiem, kas normāli kopā ar citiem mikroorganismiem atrodas mutes dobumā, degunā un citur. Novājinātas imūnsistēmas, piemēram, saaukstēšanās, gadījumā streptokoks var izraisīt dažādas akūtas (piemēram, angīna) vai hroniskas (bojāti zobi, hronisks mandeļu iekaisums, un citas) infekcijas. Streptokoku izraisītā audu iekaisuma un bojājumu dēļ sākas progresējošs autoalerģisks process.
Reimatisma slimniekam smadzeņu vielas bojājums visbiežāk rodas saistībā ar smadzeņu asinsvadu sienas struktūras izmaiņām – vaskulītu. Izmaiņu rezultātā ir iespējama asinsvada sašaurinājuma veidošanās, arī tromboze un smadzeņu vielas atmiekšķējums. Nervu sistēmas reimatisma slimniekam parādās simptomi, kas raksturīgi insultam.
Asinsvadu sienas caurlaidības dēļ var rasties asinsizplūdums smadzeņu vielā vai smadzeņu starpapvalku telpās. Neiroreimatisms var saasināties, veidojoties reimatiskam procesam citos orgānos, tomēr var norisināties arī patstāvīgi, bez sirds vai locītavu saslimšanām.
Simptomi
Reimatisks iekaisums var rasties arī smadzeņu vielā un smadzeņu apvalkos, izraisot reimatisku encefalītu, mielītu, meningītu vai arahnoidītu. Reimatiskam encefalītam raksturīga horeja, hipotalāma sindroms vai izkaisīti perēkļi galvas smadzeņu vielā un apvalkos.
Nervu sistēmas bojājums reimatisma slimniekiem var būt arī sekundārs, proti, saistīts ar sirds slimību radītiem asinsrites traucējumiem smadzenēs. Tad visbiežāk rodas embolija smadzeņu asinsvados. Neiroreimatisms var izpausties neirozes, psihozes vai epilepsijas veidā. Sākumfāzē slimniekam ir nespēks, nervozitāte, nesavaldība, nespēja koncentrēties, atmiņas un miega traucējumi, pastiprināta svīšana.
Ja slimnieks neievēro ārsta noteikto gultas režīmu un neārstējas, var rasties smagi, neatgriezeniski nervu sistēmas bojājumi – paralīze, ādas jušanas traucējumi, ataksija, afāzija, kā arī citi.
Ārstēšana
Ārstēšana un profilakse ir tāda pati kā reimatismam vispār. Ja attīstītās asinsrites traucējumi smadzenēs, jāievēro visi noteikumi, kas obligāti insulta ārstēšanā. Aktīva reimatisma gadījumā slimnieks tiek ārstēts stacionāri. Slimības akūtajā periodā ieteicams samazināt uztura enerģētisko vērtību, kā arī vārāmā sāls daudzumu. Viens no efektīvas ārstēšanas priekšnosacījumiem ir infekcijas perēkļu, piemēram, bojātu zobu, strutojošu mandeļu, deguna blakusdobumu iekaisuma likvidēšana ārsta uzraudzībā. Reimatisma ārstēšanā pēc ārsta norādījumiem lieto arī dažādus medikamentus (acetilsalicilskābi, amidopirīnu, butadionu, prednizolonu, deksametazonu, penicilīnu u.c.).
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
